Atšķirības starp "Virgoliča korpuss" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(21 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
2. '''Virgoliča korpuss''' (kr. ''2-й Западный корпус под командованием Вырголича'') - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada pavasarī Vācijā dalībai [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s sastāvā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em, piedalījās [[Bermontiāde]]s notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris žandarmu pulkvedis Virgoličs.
+
2. '''Virgoliča korpuss''' (kr. ''2-й Западный корпус под командованием Вырголича'') - karaspēka vienība, veidota 1919. gada pavasarī Polijā dalībai [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s sastāvā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris žandarmu pulkvedis Virgoličs.
  
−
Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas armijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā.<br>
+
Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas armijas karagūstekņiem nometnēs Polijā un Vācijā. 1919. gada 6. jūnijā vienību formāli pakļāva [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] firsta [[Līvena vienība|Līvena vienībai]] kā potenciālu tās papildinājumu. 18. jūlijā Virgoličs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un formāli iekļāvās t.s. [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijā]]. Februārī vienībā bija 1050 vīru, maijā - aptuveni 1200 vīru. Pats korpuss bija dislocēts Šauļos, Lietuvā. Bermonts savās atmiņās min, ka 1919. gada novembra sākumā korpusa štatu veidoja (praktiski neviena vienība nebija pilnībā nokomplektēta):
−
'''kājnieki:'''
+
* 1. strēlnieku pulks (2 bataljoni: 40 ložmetēji, 2 liegabali, kopā 1500 vīri);
−
* 1. strēlnieku pulks (''1-ый Стрелковый полк''; 2 bataljoni, 40 ložmetēji, 2 lielgabali, 1500 vīri).
+
* Artilērijas divizions (''Артиллерийский дивизион'')
−
'''artilērija:'''
 
−
* Artilērijas divizions (''Артиллерийский дивизион''):
 
 
** vieglās artilērijas baterija (4 lielgabali);
 
** vieglās artilērijas baterija (4 lielgabali);
−
** haubiču baterija (4 [[haubice]]s).
+
** haubiču baterija (4 [[haubice]]s);
−
'''kavalērija:'''
+
* Jātnieku pulks, 3 eskadroni, 8 ložmetēji, kopā 400 vīri (''Конный полк'');
−
* Jātnieku pulks (''Конный полк''; 400 vīri, 8 ložmetēji):
+
** 1. eskadrons (100 zobeni, bez zirgiem);
−
** 1. eskadrons (''1-ый эскадрон'');
+
** 2. Šauļu eskadrons;
−
** 2. eskadrons (''2-ый эскадрон'');
+
** 3. Brīvprātīgo eskadrons;
−
** 3. eskadrons (''3-ый эскадрон'').
+
* 1. sapieru rota (''1-ая саперная рота'', ~100 vīri);
−
'''tehniskās daļas:'''
+
* 2. sapieru rota (''2-ая саперная рота'', ~100 vīri);
−
* Aviācijas nodaļa (''Aвиотряд''; 6 lidmašīnas).
+
* Aviācijas vienība, 6 lidmašīnas.
−
* 1. sapieru rota (''1-ая саперная рота'');
+
Kopā ar aizmugures komantu un iestādēm ap 5000 vīri, kaujas spējīgi kādi 3500.<br>
−
* 2. sapieru rota (''2-ая саперная рота'');
 
−
* aizmugures un loģistikas komandas.
 
  
−
1919. gada 6. jūnijā vienību iekļāva [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] firsta [[Līvena vienība|Līvena vienībā]]. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un pievienojās [[Kellera korpuss|Kellera korpusam]], organizējot t.s. [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armiju]]. Februārī 1050 vīru, maijā - ap 1200 vīru. Piedalījās [[Bermontiāde]]s notikumos. ~5000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 3500 vīru. 1919. gada decembrī pēc korpusa ierašanās Vācija to internēja un izformēja.
+
Citos avotos uzskaitītas korpusa sastāvā vēl šādas vienības:
 +
* Policijas eskadrons (~200 vīri);
 +
* Bādenes kājnieku bataljons (''Badisches Bataillon''; ~400 vīri, 14 ložmetēji);
 +
* [[Brandisa brīvkorpuss]] (''Freikorps von Brandis''; ~400 durkļu, ~100 zobeni, 2-4 lielgabali, 14-20 ložmetēji);
 +
* Šauļu brigādes strēlnieku pulks (''1-ый Стрелковый полк'', ~400 durkļu, 12-16 ložmetēji);
 +
* izlūku (pionieru) rota (~100 vīri);
 +
* kājnieku rezerve (~2-300 durkļu);
 +
* [[Bīnenštamma brīvkorpuss]] (~100 vīri);
 +
* [[Šūberta brīvkorpuss]] (~100 vīri);
 +
* [[Kopfermana brīvkorpuss]] (~100 vīri);
 +
* [[Brēdenfelda brīvkorpuss]] (5 lielgabali);
 +
* sanitārā vienība (~60 vīri);
 +
* autotransporta vienība (8 automobiļi);
 +
aizmugures un loģistikas komandas. Kopā kaujas spējīgi: 2150-3000 kājnieki, 480-580 jātnieki, 15-17 lielgabali, 74-98 ložmetēji. <ref>Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 18. lpp.</ref>
 +
 
 +
Korpuss bija dislocēts Lietuvā, [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s sastāvā atradās nomināli (ar 28.07.1919. Bermonta pavēli Nr.11. Virgoliča vienību ieskaitīja [[Kellera korpuss|Kellera korpusā]], taču pulkvedis Virgoličs šo pavēli ignorēja), tāpēc nepiedalījās [[Bermontiāde|Bermontiādē]]. Uzzinājuši par [[Bermonts Pāvels|Bermonta]] sakāvi, korpusa vadība nolēma nevis doties uz ziemeļiem palīgā, bet uzsāka evakuēšanos uz Vāciju, pa ceļam atkaujoties no Lietuvas armijas daļām, kas veica sporādiskus uzbrukumus. Beigās katra vienība darbojās pati par sevi, bet novembra beigās pārejot Vācijas robežu, pulkveža Virgoliča pakļautībā bija vairs ~500 durkļu.<ref>LVVA, 3301. f., 1. apr., 6. l., 142.-144. lp.</ref> Pēc korpusa ierašanās, Vācija to internēja un izformēja.
 +
 
 +
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 +
 
 +
{{atsauces}}
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
−
* Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 150. lpp.
+
* Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 150., 289. lpp.
 
* P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
 
* P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
 +
* Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 13.-22. lpp.
 
* Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
 
* Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
 +
* Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0
 
----
 
----
 
* Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
 
* Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.

Pašreizējā versija, 2015. gada 6. augusts, plkst. 08.10

2. Virgoliča korpuss (kr. 2-й Западный корпус под командованием Вырголича) - karaspēka vienība, veidota 1919. gada pavasarī Polijā dalībai Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvā Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris žandarmu pulkvedis Virgoličs.

Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas armijas karagūstekņiem nometnēs Polijā un Vācijā. 1919. gada 6. jūnijā vienību formāli pakļāva Latvijas zemessardzes firsta Līvena vienībai kā potenciālu tās papildinājumu. 18. jūlijā Virgoličs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un formāli iekļāvās t.s. Rietumu brīvprātīgo armijā. Februārī vienībā bija 1050 vīru, maijā - aptuveni 1200 vīru. Pats korpuss bija dislocēts Šauļos, Lietuvā. Bermonts savās atmiņās min, ka 1919. gada novembra sākumā korpusa štatu veidoja (praktiski neviena vienība nebija pilnībā nokomplektēta):

  • 1. strēlnieku pulks (2 bataljoni: 40 ložmetēji, 2 liegabali, kopā 1500 vīri);
  • Artilērijas divizions (Артиллерийский дивизион)
    • vieglās artilērijas baterija (4 lielgabali);
    • haubiču baterija (4 haubices);
  • Jātnieku pulks, 3 eskadroni, 8 ložmetēji, kopā 400 vīri (Конный полк);
    • 1. eskadrons (100 zobeni, bez zirgiem);
    • 2. Šauļu eskadrons;
    • 3. Brīvprātīgo eskadrons;
  • 1. sapieru rota (1-ая саперная рота, ~100 vīri);
  • 2. sapieru rota (2-ая саперная рота, ~100 vīri);
  • Aviācijas vienība, 6 lidmašīnas.

Kopā ar aizmugures komantu un iestādēm ap 5000 vīri, kaujas spējīgi kādi 3500.

Citos avotos uzskaitītas korpusa sastāvā vēl šādas vienības:

  • Policijas eskadrons (~200 vīri);
  • Bādenes kājnieku bataljons (Badisches Bataillon; ~400 vīri, 14 ložmetēji);
  • Brandisa brīvkorpuss (Freikorps von Brandis; ~400 durkļu, ~100 zobeni, 2-4 lielgabali, 14-20 ložmetēji);
  • Šauļu brigādes strēlnieku pulks (1-ый Стрелковый полк, ~400 durkļu, 12-16 ložmetēji);
  • izlūku (pionieru) rota (~100 vīri);
  • kājnieku rezerve (~2-300 durkļu);
  • Bīnenštamma brīvkorpuss (~100 vīri);
  • Šūberta brīvkorpuss (~100 vīri);
  • Kopfermana brīvkorpuss (~100 vīri);
  • Brēdenfelda brīvkorpuss (5 lielgabali);
  • sanitārā vienība (~60 vīri);
  • autotransporta vienība (8 automobiļi);

aizmugures un loģistikas komandas. Kopā kaujas spējīgi: 2150-3000 kājnieki, 480-580 jātnieki, 15-17 lielgabali, 74-98 ložmetēji. [1]

Korpuss bija dislocēts Lietuvā, Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvā atradās nomināli (ar 28.07.1919. Bermonta pavēli Nr.11. Virgoliča vienību ieskaitīja Kellera korpusā, taču pulkvedis Virgoličs šo pavēli ignorēja), tāpēc nepiedalījās Bermontiādē. Uzzinājuši par Bermonta sakāvi, korpusa vadība nolēma nevis doties uz ziemeļiem palīgā, bet uzsāka evakuēšanos uz Vāciju, pa ceļam atkaujoties no Lietuvas armijas daļām, kas veica sporādiskus uzbrukumus. Beigās katra vienība darbojās pati par sevi, bet novembra beigās pārejot Vācijas robežu, pulkveža Virgoliča pakļautībā bija vairs ~500 durkļu.[2] Pēc korpusa ierašanās, Vācija to internēja un izformēja.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 18. lpp.
  2. ↑ LVVA, 3301. f., 1. apr., 6. l., 142.-144. lp.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 150., 289. lpp.
  • P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
  • Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 13.-22. lpp.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
  • Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0
  • Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
  • Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
  • Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
  • Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926
  • Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
  • Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Virgoliča_korpuss&oldid=57430"