Atšķirības starp "Latgales divīzija" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Latvijas armijas '''Latgales divīzija''' - Latvijas armijas struktūrvienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā un vēlāk, saformēta ar 15.07.1919. armijas virspavēlnieka ģen. D.Simonsona pavēli. Divīzijā ietilpa: [[Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulks]], [[Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulks]], [[Rēzeknes kājnieku pulks|9. Rēzeknes kājnieku pulks]] un [[Latgales artilērijas pulks]]. Divīzija nebija dislocēta vienkopus, bet izkaisīta 3 pamatgrupās: daļa vienību pildīja garnizona dienestu Rīgā, daļa bija izvietota uz demarkācijas līnijas ar Bermonta armiju, daļa atradās Austrumu frontē. 08.10.1919. Latgales divīzijas daļas iesaistījās [[Bermontiāde|Bermontiādē]]. | + | Latvijas armijas '''Latgales divīzija''' - Latvijas armijas struktūrvienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā un vēlāk, saformēta ar 15.07.1919. armijas virspavēlnieka ģen. D.Simonsona pavēli. Divīzijā ietilpa: [[Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulks]], [[Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulks]], [[Rēzeknes kājnieku pulks|9. Rēzeknes kājnieku pulks]] un [[Latgales artilērijas pulks]]. Komandieri: |
| + | * pulkvedis K.Berķis (15.07.1919.-30.11.1930.) | ||
| + | * ģenerālis R.Bangerskis (11.1929.-08.1930.) | ||
| + | * pulkvedis K.Berķis (08.1930.-04.1934.) | ||
| + | * ģenerālis A.Krustiņš (04.1934.-06.1940.) | ||
| + | |||
| + | Divīzija nebija dislocēta vienkopus, bet izkaisīta 3 pamatgrupās: daļa vienību pildīja garnizona dienestu Rīgā, daļa bija izvietota uz demarkācijas līnijas ar Bermonta armiju, daļa atradās Austrumu frontē. 08.10.1919. Latgales divīzijas daļas iesaistījās [[Bermontiāde|Bermontiādē]]: atkāpjoties pāri Daugavai, ieņēma pozīcijas tās labajā krastā no jūras līdz Mazjumpravmuižai. 15.10. divīzijas daļas desantējās Bolderājā, pēc Torņakalna atbrīvošanas turpināja uzbrukumu uz dienvidien no Rīgas-Mītavaslielceļa, 30.11. sasniedzot Lietuvas robežu. Laikā no 27.12.1919. līdz 09.01.1920. divīzija atradās Latgalē, kur piedalījās Ziemeļlatgales ieņemšanā. Pēc miera noslēgšanas, divīzijas pulki tika izvietoti Alūksnē, Jaunlatgalē (Abrenē), Gulbenē, Cēsīs un Valmierā, kur pildīja garnizonu dienestu. | ||
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu divīzija tika pārformēta un iekļauta [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusa]] '''181. strēlnieku divīzijas''' sastāvā, kas 2. Pasaules kara laikā karoja sabiedroto pusē pret [[Ass valstis|Ass valstīm]]. | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu divīzija tika pārformēta un iekļauta [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusa]] '''181. strēlnieku divīzijas''' sastāvā, kas 2. Pasaules kara laikā karoja sabiedroto pusē pret [[Ass valstis|Ass valstīm]]. | ||
| 18. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | ||
| + | * [http://www.lacplesis.com/WWI_To_WWII/Pirmais_Pasaules_un_Brivibas_Kars/Latgales_atbrivosanu_files/Latgales_atbivosanu.htm Pulkv. Kripens. Latgales atbrīvošana] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 19. februāris, plkst. 05.49
Latvijas armijas Latgales divīzija - Latvijas armijas struktūrvienība Latvijas Neatkarības kara laikā un vēlāk, saformēta ar 15.07.1919. armijas virspavēlnieka ģen. D.Simonsona pavēli. Divīzijā ietilpa: 7. Siguldas kājnieku pulks, 8. Daugavpils kājnieku pulks, 9. Rēzeknes kājnieku pulks un Latgales artilērijas pulks. Komandieri:
- pulkvedis K.Berķis (15.07.1919.-30.11.1930.)
- ģenerālis R.Bangerskis (11.1929.-08.1930.)
- pulkvedis K.Berķis (08.1930.-04.1934.)
- ģenerālis A.Krustiņš (04.1934.-06.1940.)
Divīzija nebija dislocēta vienkopus, bet izkaisīta 3 pamatgrupās: daļa vienību pildīja garnizona dienestu Rīgā, daļa bija izvietota uz demarkācijas līnijas ar Bermonta armiju, daļa atradās Austrumu frontē. 08.10.1919. Latgales divīzijas daļas iesaistījās Bermontiādē: atkāpjoties pāri Daugavai, ieņēma pozīcijas tās labajā krastā no jūras līdz Mazjumpravmuižai. 15.10. divīzijas daļas desantējās Bolderājā, pēc Torņakalna atbrīvošanas turpināja uzbrukumu uz dienvidien no Rīgas-Mītavaslielceļa, 30.11. sasniedzot Lietuvas robežu. Laikā no 27.12.1919. līdz 09.01.1920. divīzija atradās Latgalē, kur piedalījās Ziemeļlatgales ieņemšanā. Pēc miera noslēgšanas, divīzijas pulki tika izvietoti Alūksnē, Jaunlatgalē (Abrenē), Gulbenē, Cēsīs un Valmierā, kur pildīja garnizonu dienestu.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu divīzija tika pārformēta un iekļauta Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusa 181. strēlnieku divīzijas sastāvā, kas 2. Pasaules kara laikā karoja sabiedroto pusē pret Ass valstīm.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 165. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
