Daugavpils kājnieku pulks
8. Daugavpils kājnieku pulks - Latvijas armijas Latgales divīzijas vienība, saformēta 1919. gada 8. augustā Rīgā no 6. atsevišķā bataljona, 5. septembrī tam pievienojot 5. atsevišķo bataljonu. Komandieri:
- kapteinis U.Tille (08.-10.1919.)
- pulkvedis A.Krustiņš (10.1919.-04.1922.)
- pulkvedis A.Liberts (04.1922.-04.1924.)
- pulkvedis J.Vītols (04.1924.-10.1929.)
- pulkvedis K.Olekšs (10.1929.-05.1935.)
- pulkvedis K.Šepko (05.1935.-11.1939.)
- pulkvedis A.Bubinduss (11.1930.-06.1940.)
Sākoties Bermontiādei, pulku izvietoja aiz Torņakalna pie Jelgavas šosejas, kur 8.9. oktobrī izcīnīja pirmo kauju. Cieta sakāvi un atkāpās pāri Daugavai, kur 15.10. atsita pretinieka mēģinājumu sagrāmt tiltus un forsēt upi. 16. oktobrī pulku pārcēla uz Mīlgrāvi, bet 17. oktobrī uz Bolderājas kāpām. 3. novembrī pulks piedalījās Latgales divīzijas uzbrukumā Pārdaugavai, Daugavpils pulks piedalījās cīņās pie Dzeltenā kroga, Dammes muižas, Jāņmuižas, Lielās muižas u.c. Piedalījās Torņakalna atbrīvošanā (11.11.), kaujā par Jelgavas atbrīvošanu (20.-21.11.), Domeles (23.11.), Pētermuižas (24.11.) atbrīvošanā, 28. novembrī sasniedzot robežu ar Lietuvu. 30.11. ieņēma Reņģes miestu (mūsd. Ruba) un Laižuvu. Decembra vidū pulks tika pārdislocēts uz Jelgavu, kur atradās līdz mēneša beigām, kad caur Rīgu devās uz Vecgulbeni un 1920. gada janvāra pirmajās dienās izvietojās Litenes-Stāmerienas līnijā (vēlāk pārdislocējās uz Liepnas-Balvu apvidu). 9. janvārī pulks ieņēma Viļakas dz.st., Svilpavu un Slīpačus, 10. janvārī - Viļaku u.c. apkaimes apdzīvotās vietas. 13.20.01. izcīnīja nopietnas cīņas pie Grešnaja Gora. 6. februārī sasniedza plānoto demarkācijas līniju un palika tur līdz miera līguma noslēgšanai. 1920. gada 12.-15. oktobrī pulks tika pārvietots uz Krāslavas-Ludzas apvidu, kur pildīja robežapsardzes dienestu, apsargāja repatriantu ešelonus. 6. novemrī pārdislocēts uz Rēzekni, 1921, gada janvārī - uz Daugavpili, 1922. gada marta beigās - uz Cēsīm un Valmieru.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts apvienots ar 11. Dobeles kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 295. strēlnieku pulks (kom pulkv. N. Ābeltiņš).
1919.-1920.
krievu brīvprātīgie 1919. gada 12. decembrī, Mītavā
dižkareivis (1929.)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
