Atšķirības starp "Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* J.Dūmiņš (08.1918.-03.1919.) | * J.Dūmiņš (08.1918.-03.1919.) | ||
| − | Darbojās Rīgā, no 1917. gada augusta - Cēsīs, no 1918. gada februāra - Maskavā un Bologojē. ''Iskolastrels'' ievērojami veicināja Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanu, sekmēja Latgales administratīvu apvienošanu ar Kurzemi un Vidzemi, deleģēja savus pārstāvjus uz [[Vidzemes Bezzemnieku kongress|Vidzemes Bezzemnieku kongresu]] Valmierā, Kurzemes bēgļu sapulci Tērbatā (kur tika ievēlēta [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]]). Izpildkomiteja kārtoja strēlnieku pulku saimnieciskās lietas un veica arī citu sabiedrisko, politisko un saimniecisko darbību. Bija lielā [[LSD]] ietekmē, visai kreisi un pret patvaldības režīmu naidīgi noskaņota organizācija. II latviešu strēlnieku deputātu kongresā Rīgā, 1917. gada 12.-17.(25.-30.) maijā tika ievēlēti 50 locekļi, un vairākumu ieguva [[lielinieki]], politizējot ''Iskolastrela'' darbību. No septembra lēma visus latviešu strēlnieku pulku vadības jautājumus, uzraudzīja virsnieku darbību. Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] nostājās krasi | + | Darbojās Rīgā, no 1917. gada augusta - Cēsīs, no 1918. gada februāra - Maskavā un Bologojē. ''Iskolastrels'' ievērojami veicināja Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanu, sekmēja Latgales administratīvu apvienošanu ar Kurzemi un Vidzemi, deleģēja savus pārstāvjus uz [[Vidzemes Bezzemnieku kongress|Vidzemes Bezzemnieku kongresu]] Valmierā, Kurzemes bēgļu sapulci Tērbatā (kur tika ievēlēta [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]]). Izpildkomiteja kārtoja strēlnieku pulku saimnieciskās lietas un veica arī citu sabiedrisko, politisko un saimniecisko darbību. Bija lielā [[LSD]] ietekmē, visai kreisi un pret patvaldības režīmu naidīgi noskaņota organizācija. II latviešu strēlnieku deputātu kongresā Rīgā, 1917. gada 12.-17.(25.-30.) maijā tika ievēlēti 50 locekļi, un vairākumu ieguva [[lielinieki]], politizējot ''Iskolastrela'' darbību. No septembra lēma visus latviešu strēlnieku pulku vadības jautājumus, uzraudzīja virsnieku darbību. Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] nostājās krasi lielinieciskās pozīcijās. Pēc vecās armijas demobilizācijas 1918. gada martā, aktīvi iesaistījās bijušo latviešu strēlnieku mobilizācijā [[Sarkanā armija|Strādnieku un zemnieku Sarkanajā armijā]], [[Latviešu strēlnieku padomju divīzija]]s izveidošanā. Augstākā vara bija Latviešu strēlnieku pulku padomei un tās izpildinstitūcijai - Iskolastrelam (9 locekļu sastāvā), kas veica organizatorisko, administratīvo, propagandas darbu, iecēla pulku, brigāžu un divīzijas komandierus. 1919. gada martā Iskolastrelu pakļāva lielinieku partijas organizācijai un Revolucionārajai kara padomei, bet 1919. gada jūlijā Iskolastrelu likvidēja, tās funkcijas pārņemot divīzijas partijas nodaļas politdaļai. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 28. rindiņa: | 28. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | [[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | ||
| + | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 28. februāris, plkst. 20.54
Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja (Iskolastrels) (Исполнительный комитет обьединенного совета лаьышских стрелковых полков (Исколастрел)) - latviešu strēlnieku pulku apvienotās mazās padomes vēlēta pašpārvaldes izpildinstitūcija laikā no 1917. gada marta līdz 1919. gada jūlijam. Tika izveidota Rīgā, latviešu strēlnieku deputātu I kongresā, 1917. gada 27.-29. martā (9.-11. aprīlī), 28 locekļu sastāvā. Priekšsēdētāji:
- apakšpulkvedis V.Ozols (03.1917.-07.1917.)
- V.Šteinhards (12.1917.-05.1918.)
- J.Dūmiņš (08.1918.-03.1919.)
Darbojās Rīgā, no 1917. gada augusta - Cēsīs, no 1918. gada februāra - Maskavā un Bologojē. Iskolastrels ievērojami veicināja Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanu, sekmēja Latgales administratīvu apvienošanu ar Kurzemi un Vidzemi, deleģēja savus pārstāvjus uz Vidzemes Bezzemnieku kongresu Valmierā, Kurzemes bēgļu sapulci Tērbatā (kur tika ievēlēta Kurzemes Pagaidu zemes padome). Izpildkomiteja kārtoja strēlnieku pulku saimnieciskās lietas un veica arī citu sabiedrisko, politisko un saimniecisko darbību. Bija lielā LSD ietekmē, visai kreisi un pret patvaldības režīmu naidīgi noskaņota organizācija. II latviešu strēlnieku deputātu kongresā Rīgā, 1917. gada 12.-17.(25.-30.) maijā tika ievēlēti 50 locekļi, un vairākumu ieguva lielinieki, politizējot Iskolastrela darbību. No septembra lēma visus latviešu strēlnieku pulku vadības jautājumus, uzraudzīja virsnieku darbību. Pēc Oktobra apvērsuma nostājās krasi lielinieciskās pozīcijās. Pēc vecās armijas demobilizācijas 1918. gada martā, aktīvi iesaistījās bijušo latviešu strēlnieku mobilizācijā Strādnieku un zemnieku Sarkanajā armijā, Latviešu strēlnieku padomju divīzijas izveidošanā. Augstākā vara bija Latviešu strēlnieku pulku padomei un tās izpildinstitūcijai - Iskolastrelam (9 locekļu sastāvā), kas veica organizatorisko, administratīvo, propagandas darbu, iecēla pulku, brigāžu un divīzijas komandierus. 1919. gada martā Iskolastrelu pakļāva lielinieku partijas organizācijai un Revolucionārajai kara padomei, bet 1919. gada jūlijā Iskolastrelu likvidēja, tās funkcijas pārņemot divīzijas partijas nodaļas politdaļai.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 174. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
- Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
- Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
- Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
