Atšķirības starp "Livonijas Zobenbrāļu ordenis" versijām

**Livonijas Zobenbrāļu ordenis**
dibināts	1202.
valdījums	1207.-12.05.1237.
devīze	...
sizereni	Rīgas arhibīskaps; imperators lielmestrs; ;
hierarhija	landmestrs; pārraugs jeb lielkomturs; mantzinis; kasieris bejīmestrs jeb provinces mestrs; padomnieks; komturs fogts; brālis bruņinieks; līdzbrālis pusbrālis jeb seržants; ; ; ;

Pašreizējā versija, 2019. gada 23. oktobris, plkst. 11.14

Livonijas Kristus karaspēka brālība (lat. Fratres miliciae Christi de Livonia) - katoļu mūku-bruņinieku ordenis Austrumeiropā, kas XIII gs. Livonijā izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas bīskaps Alberts un cisterciešu abats Teodorihs kristiešu un Baznīcas zemju Livonijā sargāšanai. Pirmais mūku-bruņinieku ordenis, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona.

Ordeņa statūti veidoti pēc Tempļa ordeņa regulas parauga. Atšķirībā no Templiešu ordeņa, kas pakļāvās tieši pāvestam Zobenbrāļu ordenis bija episkopālais ordenis, t.i. atradās Rīgas bīskapa pakļautībā. Vēlāk, ap 1212. gadu, lai izkļūtu jau no pakļautības Rīgas bīskapam Ordenis panāca, ka arhibīskapa sizerens Sv. Romas impērijas imperators Otons II ņem to savā tiešā aizsardzībā kā vasaļvalsti (gan paturot spēkā pakļautību arhibīskapam ticības jautājumos). Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi (Milites Dei - "Dieva bruņinieki"), kas ievēlēja kapitulu un mestru. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram. Bez tam ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji. Lai kļūtu par ordeņbrāli vajadzēja dot šķīstības, paklausības un nabadzības zvērestu, kas nozīmēja atteikšanos no privātīpašuma, celibāta ievērošanu un bezierunu paklausību. Līdzīgi kā Templiešu ordenī arī zobenbrāļiem vajadzēja dot ceturto zvērestu - visu dzīvi veltīt cīņai ar neticīgajiem. Bruņinieki valkāja baltu tuniku un baltu apmetni, kuram krūšu kreisajā pusē bija sarkans templiešu krusts, zem kura vertikāls sarkans zobens. Brāļu garīdznieku apģērbs bija cieša balta tunika ar sarkanu krustu uz krūtīm (tiem vajadzēja arī skūt bārdas). Pusbrāļi jeb kalpotājbrāļi (servi fratrura militiae) tērpās melnā tunikā ar sarkanu krustu un zobenu uz krūtīm. Bez tam, līdzīgi kā Teitoņu ordenī, pastāvēja t.s. "līdzbrāļu" (confratres) kategorija, kas bija pielīdzināta bruņinieka statusam. Līdzbrāļi varēja būt precējušies un ar īpašumu, no kura daļu pēc to nāves saņēma Ordenis. Par līdzbrāļiem varēja kļūt gan mecenāti - firsti un magnāti, - gan Ordeņa vasaļi. Bez tam Ordeņa militārajās akcijās bieži piedalījās t.s. viesbruņinieki (Gastritter) un laicīgie bruņinieki kā "krusta karotāji", kuriem bija iespēja saņemt zemi iekarotajās teritorijās kā lēni un kļūt par Ordeņa vasaļiem. 1207. gadā ordenis panāca, ka tā valdījumā tiek nodota 1/3 no iekarotajām teritorijām, kas ļāva izveidot ordeņa valsti, kā arī deva deva regulārus un arvien pieaugošus ienākumus. Pēc sagrāves 1236. gadā kaujā pie Saules Ordenis 1237. gadā atzina nespēju pastāvēt tālāk, un 12. maijā ar pāvesta Gregora IX rīkojumu tika pievienots Teitoņu ordenim (pieminot, ka iepriekšējā simbolika tiek anulēta), tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā (jaunizveidotajā provincē tika iecelts landmestrs Hermanis fon Balke, kuram līdzi no Prūsijas ieradās 60 brāļi).

Mestri:

Venno fon Rorbahs (1202.-1209.)
Folkvīns fon Naumburgs (1209.-1236.)

Satura rādītājs

1 Ordeņa nosaukums citās valodās:
2 Komentāri
3
- 3.1 Literatūra par šo tēmu
- 3.2 Resursi internetā par šo tēmu

Ordeņa nosaukums citās valodās:

vāciski: Brüder der Ritterschaft Christi von Livland, arī Schwertbrüderorden, Schwertträger, Schwertritter, Kreuzbrüder, Gottesritter
angliski: Livonian Brothers of the Sword, arī Order of Swordbrothers vai Swordbrothers Order
franciski: Les Chevaliers Porte-Glaive, vai Frères de l'Épée
krieviski: Орден Братьев рыцарской службы Христу в Ливонии, vai Орден меченосцев

Komentāri

Eduards Potkovskis uzskata, ka zobenbrāļu mantijas bija melnas ar sarkanu krustu (pēc inkorporācijas Teitoņu ordenī - baltu krustu), kas atšķīris Livonijas lielkomturijas brāļus no pārējiem Ordeņa brāļiem. (Edward Potkowski, Grunwald 1410. - Krakow, 1994, 18-19. lpp.)

Skat. arī: Dobrinas Zobenbrāļu ordenis

mestra zīmogs
bruņinieks
bruņinieks

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
Kļaviņš K. Vācu ordenis un Livonija. - Rīga, 2000.
Klišāns V. Vācu ordenis Livonijā XIII-XIV gs. - Rīga, 1991.
Indriķa hronika. / Tulk.: Feldhūns, Ā., priekšv. Un koment. Mugurēvičs, Ē. - Zinātne: Rīga, 1993.
Atskaņu hronika. / No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. - Zinātne: Rīga, 1998.
Latvijas vēstures avoti. 2. sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. Red. Švābe, A. - Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937. 1. burtn.
Zeļenkovs, A. Kas bija zobenbrāļi? // Lauku Avīze // pielikums Mājas Viesis. 24.02.2001., 12. lpp.

Friedrich Benninghoven. Der Orden der Schwertbrüder: Fratres milicie Christi de Livonia. - Böhlau: Köln, 1965
Alain Demurger. Die Ritter des Herrn. Geschichte der geistlichen Ritterorden. - Beck: München 2003, ISBN 3-406-50282-2

Christiansen E. The Northern Crusades. - London, 1980
Urban W. The Samogitian Crusade. - Chicago, 1989

Бунге Ф.Г. Орден меченосцев. Сборник материалов и статей по истории Прибалтйского края. Том 2. - Рига, 1879. с.16.-44.
Бриедис М. Гибель ордена меча. - Издательство "Репроцентр-М", Москва, 2004

Resursi internetā par šo tēmu

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
-|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Zobenbrāļu ordenis'''
+|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Livonijas Zobenbrāļu ordenis'''
 |-
 | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Schwertbruderorden_Crest.png|140px]] [[Attēls:Schwertbruderorden_Coat.png|140px]]
@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1202.
 |-
-| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valsts'''
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valdījums'''
 | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1207.-12.05.1237.
 |-
 | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''devīze'''
-| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Helfen. Wehren. Heilen.<br>
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | ...
-(''Palīdzēt. Aizsargāt. Dziedināt.'')
 |-
-| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''[[sizereni]]''
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''[[Sizerens|sizereni]]'''
 | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
 * Rīgas arhibīskaps
 * imperators
+** [[lielmestrs]]
 |-
 | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''hierarhija'''
 | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
-* [[mestrs]] (''Magister militiae'')
+* [[landmestrs]]
-** audzinātājs jeb lielkomandors (''Praeceptor'')
+* pārraugs jeb [[lielkomturs]]
-** provinces mestrs jeb komandors (''Magister fratrum'')
+* mantzinis
-** mantzinis (''Tresler'')
+* kasieris
-** kasieris (''Drapir'')
+** [[bejīmestrs]] jeb provinces mestrs
-*** padomnieks (''Rathsgebietiger'')
+** padomnieks
-*** [[komturs]] (''Komture'')
+** [[komturs]]
-**** [[fogts]] (''Vögte'')
+*** [[fogts]]
-**** brālis bruņinieks (''Ritterbrüder'')
+*** [[brālis bruņinieks]]
-****** seržants jeb kalpotājs
+*** [[līdzbrālis]]
+**** [[pusbrālis]] jeb [[seržants]]
+|-
+| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Schwertbrueder_ordensland.jpg|300px]]
 |}
-'''Kristus bruņniecības brālība Livonijā''' (lat. ''Fratres miliciae Christi de Livonia'', vāc. ''Brüder der Ritterschaft Christi von Livland'') - katoļu mūku-bruņinieku [[ordenis]] Austrumeiropā, kas XIII gs. [[Livonija|Livonijā]] izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas [[bīskaps]] Alberts un [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] [[abats]] Teodorihs Livonijas iekarošanai un [[Pagāni|pagānu]] kristīšanai. Pirmo mūku-bruņinieku ordenis, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona. Ordeņa statūti veidoti pēc [[Templiešu ordenis|Tempļa ordeņa]] statūtu parauga. Atšķirībā no Templiešu ordeņa, kas pakļāvās tieši pāvestam Zobenbrāļu ordenis bija episkopālais ordenis, t.i. atradās Rīgas bīskapa pakļautībā. Vēlāk, ap 1212. gadu, lai izkļūtu jau no pakļautības Rīgas bīskapam Ordenis panāca, ka arhibīskapa [[sizerens]] [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[imperators]] Otons II ņem to savā tiešā aizsardzībā kā [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]] (gan paturot spēkā visas iepriekšējās saistības ar arhibīskapu). Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi (''Milites Dei'' - "Dieva bruņinieki"), kas ievēlēja [[Kapituls|kapitulu]] un [[Mestrs|mestru]]. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram. Bez tam ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji. Lai kļūtu par ordeņbrāli vajadzēja dot šķīstības, paklausības un nabadzības zvērestu, kas nozīmēja atteikšanos no privātīpašuma, [[Celibāts|celibāta]] ievērošanu un bezierunu paklausību. Līdzīgi kā Templiešu ordenī arī zobenbrāļiem vajadzēja dot ceturto zvērestu - visu dzīvi veltīt cīņai ar neticīgajiem. Bruņinieki valkāja baltu tuniku un baltu apmetni, kuram krūšu kreisajā pusē bija sarkans templiešu krusts, zem kura vertikāls sarkans zobens. Brāļu garīdznieku apģērbs bija cieša balta tunika ar sarkanu krustu uz krūtīm (tiem vajadzēja arī skūt bārdas). Brāļi kalpotāji jeb seržanti (''servi fratrura militiae'') tērpās melnā tunikā ar sarkanu krustu un zobenu uz krūtīm. 1207. gadā ordenis panāca, ka tā valdījumā tiek nodota 1/3 no iekarotajām teritorijām, kas ļāva izveidot ordeņa valsti, kā arī deva deva regulārus un arvien pieaugošus ienākumus. Pēc sagrāves 1236. gadā [[Saules  kauja|kaujā pie Saules]] Ordenis 1237. gadā atzina nespēju pastāvēt tālāk, un 12. maijā ar pāvesta [[Gregors IX (pāvests)|Gregora IX]] rīkojumu tika pievienots [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenim]], tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā.
+'''Livonijas Kristus karaspēka brālība''' (lat. ''Fratres miliciae Christi de Livonia'') - katoļu mūku-bruņinieku [[ordenis]] Austrumeiropā, kas XIII gs. [[Livonija|Livonijā]] izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas [[bīskaps]] Alberts un [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] [[abats]] Teodorihs kristiešu un Baznīcas zemju Livonijā sargāšanai. Pirmais mūku-bruņinieku ordenis, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona.
+Ordeņa statūti veidoti pēc [[Templiešu ordenis|Tempļa ordeņa]] regulas parauga. Atšķirībā no Templiešu ordeņa, kas pakļāvās tieši pāvestam Zobenbrāļu ordenis bija ''episkopālais ordenis'', t.i. atradās Rīgas bīskapa pakļautībā. Vēlāk, ap 1212. gadu, lai izkļūtu jau no pakļautības Rīgas bīskapam Ordenis panāca, ka arhibīskapa [[sizerens]] [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[imperators]] Otons II ņem to savā tiešā aizsardzībā kā [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]] (gan paturot spēkā pakļautību arhibīskapam ticības jautājumos). Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi (''Milites Dei'' - "Dieva bruņinieki"), kas ievēlēja [[Kapituls|kapitulu]] un [[Mestrs|mestru]]. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram. Bez tam ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji. Lai kļūtu par ordeņbrāli vajadzēja dot šķīstības, paklausības un nabadzības zvērestu, kas nozīmēja atteikšanos no privātīpašuma, [[Celibāts|celibāta]] ievērošanu un bezierunu paklausību. Līdzīgi kā Templiešu ordenī arī zobenbrāļiem vajadzēja dot ceturto zvērestu - visu dzīvi veltīt cīņai ar neticīgajiem. Bruņinieki valkāja baltu tuniku un baltu apmetni, kuram krūšu kreisajā pusē bija sarkans templiešu krusts, zem kura vertikāls sarkans zobens. Brāļu garīdznieku apģērbs bija cieša balta tunika ar sarkanu krustu uz krūtīm (tiem vajadzēja arī skūt bārdas). Pusbrāļi jeb kalpotājbrāļi (''servi fratrura militiae'') tērpās melnā tunikā ar sarkanu krustu un zobenu uz krūtīm. Bez tam, līdzīgi kā Teitoņu ordenī, pastāvēja t.s. "līdzbrāļu" (''confratres'') kategorija, kas bija pielīdzināta bruņinieka statusam. Līdzbrāļi varēja būt precējušies un ar īpašumu, no kura daļu pēc to nāves saņēma Ordenis. Par līdzbrāļiem varēja kļūt gan mecenāti - firsti un magnāti, - gan Ordeņa [[Vasalis|vasaļi]]. Bez tam Ordeņa militārajās akcijās bieži piedalījās t.s. ''viesbruņinieki'' (''Gastritter'') un laicīgie bruņinieki kā "krusta karotāji", kuriem bija iespēja saņemt zemi iekarotajās teritorijās kā [[Lēnis|lēni]] un kļūt par Ordeņa vasaļiem. 1207. gadā ordenis panāca, ka tā valdījumā tiek nodota 1/3 no iekarotajām teritorijām, kas ļāva izveidot ordeņa valsti, kā arī deva deva regulārus un arvien pieaugošus ienākumus. Pēc sagrāves 1236. gadā [[Saules  kauja|kaujā pie Saules]] Ordenis 1237. gadā atzina nespēju pastāvēt tālāk, un 12. maijā ar pāvesta [[Gregors IX (pāvests)|Gregora IX]] rīkojumu tika pievienots [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenim]] (pieminot, ka iepriekšējā simbolika tiek anulēta), tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā (jaunizveidotajā provincē tika iecelts [[landmestrs]] Hermanis fon Balke, kuram līdzi no Prūsijas ieradās 60 brāļi).
+'''Mestri:'''
+* [[Venno fon Rorbahs]] (1202.-1209.)
+* [[Folkvīns fon Naumburgs]] (1209.-1236.)
+==== Ordeņa nosaukums citās valodās: ====
+* '''vāciski:''' ''Brüder der Ritterschaft Christi von Livland'', arī ''Schwertbrüderorden'', ''Schwertträger'', ''Schwertritter'', ''Kreuzbrüder'', ''Gottesritter''
+* '''angliski:''' ''Livonian Brothers of the Sword'', arī ''Order of Swordbrothers'' vai ''Swordbrothers Order''
+* '''franciski:''' ''Les Chevaliers Porte-Glaive'', vai ''Frères de l'Épée''
+* '''krieviski:''' ''Орден Братьев рыцарской службы Христу в Ливонии'', vai ''Орден меченосцев''
+==== Komentāri ====
+Eduards Potkovskis uzskata, ka zobenbrāļu mantijas bija melnas ar sarkanu krustu (pēc inkorporācijas Teitoņu ordenī - baltu krustu), kas atšķīris Livonijas lielkomturijas brāļus no pārējiem Ordeņa brāļiem. (Edward Potkowski, Grunwald 1410. - Krakow, 1994, 18-19. lpp.)
+Skat. arī: [[Dobrinas Zobenbrāļu ordenis]]
-== Galerija==
+== ==
 <center><gallery>
 Attēls:Schwertbrüderorden.png|mestra zīmogs
 Attēls:Schwertbruder_von_Livland.jpg|bruņinieks
+Attēls:Fratres_miliciae_Christi_de_Livonia.png|bruņinieks
 </gallery></center>
-== Literatūra ==
+==== Literatūra par šo tēmu ====
 * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
+* Kļaviņš K. Vācu ordenis un Livonija. - Rīga, 2000.
+* Klišāns V. Vācu ordenis Livonijā XIII-XIV gs. - Rīga, 1991.
 * Indriķa hronika. / Tulk.: Feldhūns, Ā., priekšv. Un koment. Mugurēvičs, Ē. - Zinātne: Rīga, 1993.
 * Atskaņu hronika. / No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. - Zinātne: Rīga, 1998.
@@ 55. rindiņa: / 80. rindiņa: @@
 ----
 * Бунге Ф.Г. Орден меченосцев. Сборник материалов и статей по истории Прибалтйского края. Том 2. - Рига, 1879. с.16.-44.
+* Бриедис М. Гибель ордена меча. - Издательство "Репроцентр-М", Москва, 2004
-== Resursi internetā par šo tēmu ==
+==== Resursi internetā par šo tēmu ====
+* [http://www.liis.lv/lvn/texti/zbrali.html Zobenbrāļu ordenis - liis.lv]
+* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/liv_ord_valsts/encik/lov_lkv.htm Livonijas ordeņa valsts - Latviešu konversācijas vārdnīca. 12.sējums, 23895.-23912.sleja]
 * [http://www.historia.lv/alfabets/Z/zo/zobenbralu_ordenis/zobenbralu_ordenis.htm Dedumietis D. Zobenbrāļu ordenis (1202.-1237.) - historia.lv]
 * [http://www.historia.lv/alfabets/Z/zo/zobenbralu_ordenis/dokumenti/000.htm Dokumenti pie šķirkļa Zobenbrāļu ordenis - historia.lv]
 * [http://www.historia.lv/alfabets/Z/zo/zobenbralu_ordenis/encik/zob_ord_tilde.htm Zobenbrāļu ordenis - Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture.]
-* [http://www.historia.lv/alfabets/Z/zo/zobenbralu_ordenis/dokumenti/1237.latviesu.htm Vācu ordeņa virsmestra  Hartmaņa no Heldrunges vēstījums par Livonijas Zobenbrāļu ordeņa pievienošanu ar Vācu bruņinieku ordeni.]
+* [http://www.historia.lv/alfabets/Z/zo/zobenbralu_ordenis/dokumenti/1237.latviesu.htm Vācu ordeņa virsmestra  Hartmaņa no Heldrunges vēstījums par Livonijas Zobenbrāļu ordeņa pievienošanos ar Teitoņu ordenim.]
+* [http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/prieksvards.htm Mugurēvičs Ē. Priekšvārds Indriķa hronikai.]
 ----
 * [http://timediver.de/schwertritterorden.html Schwertbrüderorden. (1202-1237)]
@@ 67. rindiņa: / 96. rindiņa: @@
 * [http://www.ordensstaat.de/orden/aufstieg/ab_lv1.htm Livland 1198-1260]
 * [http://www.jop-kriegskunst.de/peipussee.htm Die Feldzüge der deutschen Ritter im Baltikum]
+* [http://home.arcor.de/glanlaender/ritterorden/schwertbruderorden/schwertbruderorden.htm Schwertbrüderorden - Milites Christi de Livonia (Ritter Christi von Livland) 1202 - 1237]
 ----
 * [http://193.184.161.234/DF/detail.php?id=80 Letter by Pope Gregory IX. In Latin. Hosted by the National Archive of Finland.]
+* [http://www.cf.ac.uk/hisar/people/hn/MilitaryOrders/TEUTONIC.html Documents relating to the Order of the Knights of Christ of Livonia ( Swordbrothers)]
+* [http://home.arcor.de/tboyde/wiss.html#002 Deutscher Schwertbrüderorden]
 ----
 * [http://teuton.alfaspace.net/sw_ord.htm Конопленко А. А. Роль ордена Меченосцев в немецком завоевании Ливонии.]
 * [http://annals.xlegio.ru/balt/small/bunge.htm Бунге Ф.Г. Орден меченосцев. (Из „Baltische Geschichtsstudien von Dr. F. G. Bunge, 2-te Lieferung: Der Orden der Schwertbrüder, dessen Stiftung, Verfassung und Auflösung. Leipzig, 1875, s. 98)]
+* [http://64.233.183.104/search?q=cache:buurJou8PDwJ:www.sgu.ru/faculties/historical/sc.publication/vseob.hist./viip/docs/02.pdf+%D0%BE%D1%80%D0%B4%D0%B5%D0%BD+%D0%BC%D0%B5%D1%87%D0%B5%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%86%D0%B5%D0%B2&hl=en&ct=clnk&cd=32&gl=lv Конопленко А. А. Орден меченосцев в политической истории Ливонии. - Саратов, 2005]
+* [http://www.castle.lv/castles4/orden.html Замки Ордена меченосцев и Ливонского ордена]
+* [http://www.vzmakh.ru/parabellum/n11_s4.shtml Конарски-Миколаевич M. О звездах, крестах и мечах в символике рыцарских орденов. Несколько замечаний на полях статьи Александра Иванова в "PARA BELLUM" №8, 07-09.99, СПб]
+* [http://www.castle.lv/hroniki/znaki.html Римша Р. Орден Меченосцев – Добжиньский орден (сравнение символики)]
+* [http://vestnesis.narod.ru/index.html?/2004_1/article_12.html Михаил Бриедис. Гибель ордена меча. (фрагмент книги)]
+* [http://www.templiers.info/web/a01.php?page=081012a Вильям Урбан. Исторический обзор Крестового похода в Ливонию. / Северные крестовые походы (Балтийские крестовые походы). / История крестовых походов.]
+* [http://www.yfs.ru/dmdocuments/retrospektiva_5.pdf Конопленко A.A. Административно-территориальные отделения ордена меченосцев. // Ретроспектива. Всемирная история глазами молодых исследователей: сборник научных статей. – Вып. 5. – Изд-во РГУ им. И. Канта: Калининград, 2010] ISBN 978-5-9971-0069-8
+* [http://deusvult.ru/111-administrativno-territorialnye-otdeleniya-ordena-mechenostsev.html Конопленко А.А. Административно-территориальные отделения ордена меченосцев // Ретроспектива: всемирная история глазами молодых исследователей. - 2010. - № 5. - С. 4-11.]
-[[Kategorija:Eiropas valstis]]
+[[Kategorija:Baznīcas valstis un provinces]]
+[[Kategorija: Bruņinieku ordeņi]]


dibināts	1202.
valdījums	1207.-12.05.1237.
devīze	...
sizereni	Rīgas arhibīskaps imperators lielmestrs
hierarhija	landmestrs pārraugs jeb lielkomturs mantzinis kasieris bejīmestrs jeb provinces mestrs padomnieks komturs fogts brālis bruņinieks līdzbrālis pusbrālis jeb seržants

Atšķirības starp "Livonijas Zobenbrāļu ordenis" versijām

Pašreizējā versija, 2019. gada 23. oktobris, plkst. 11.14

Satura rādītājs

Ordeņa nosaukums citās valodās:

Komentāri

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt