Atšķirības starp "Dienvidlatvijas brigāde" versijām
m |
m |
||
| (14 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Atsevišķā latviešu brigāde''', literatūrā arī '''Dienvidlatvijas brigāde''' - [[Latvijas zemessardze]]s (landesvēra) latviešu vienība, izveidota 1919. gada 21. martā, pārformējot [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]] par "Latviešu atsevišķo brigādi". Komandieris pulkvedis [[Balodis Jānis|J.Balodis]] (21.03.1919.-15.07.1919.). Pēc izveidošanas brigādi laika gaitā palielināja, iekļaujot tajā tādas daļas kā: | + | [[Attēls:Baloza staabs.jpg|right|thumb|400px|brigādes štābs]] |
| − | * [[Latvijas Neatkarības bataljons]]; | + | '''Atsevišķā latviešu brigāde''' (vc. ''Lettische Kampf-Brigade'', kr. ''Отдельная латышская бригада ландесвера''), literatūrā arī '''Dienvidlatvijas brigāde''' - [[Latvijas zemessardze]]s (t.s. Baltijas landesvēra) latviešu vienība, izveidota 1919. gada 21. martā, pārformējot [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]] par "Latviešu atsevišķo brigādi". Komandieris pulkvedis [[Balodis Jānis|J.Balodis]] (21.03.1919.-15.07.1919.). Pēc izveidošanas brigādi laika gaitā palielināja, iekļaujot tajā tādas daļas kā: |
| − | * [[Cēsu bataljons]]; | + | * 1. [[Latvijas Neatkarības bataljons]]; |
| − | * [[Atsevišķais studentu bataljons]]; | + | * 2. [[Cēsu bataljons]]; |
| + | * 3. [[Atsevišķais studentu bataljons]]; | ||
* 4. latviešu bataljons; | * 4. latviešu bataljons; | ||
* 5. latviešu bataljons; | * 5. latviešu bataljons; | ||
| 10. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* 9. [[Malienas bataljons]]; | * 9. [[Malienas bataljons]]; | ||
* [[Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions|1. jātnieku divizions]] (4 eskadroni); | * [[Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions|1. jātnieku divizions]] (4 eskadroni); | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
* inženieru-sapieru bataljons; | * inženieru-sapieru bataljons; | ||
* artilērijas baterija (2 lielgabali); | * artilērijas baterija (2 lielgabali); | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 8. februāris, plkst. 13.12
Atsevišķā latviešu brigāde (vc. Lettische Kampf-Brigade, kr. Отдельная латышская бригада ландесвера), literatūrā arī Dienvidlatvijas brigāde - Latvijas zemessardzes (t.s. Baltijas landesvēra) latviešu vienība, izveidota 1919. gada 21. martā, pārformējot Latviešu atsevišķo bataljonu par "Latviešu atsevišķo brigādi". Komandieris pulkvedis J.Balodis (21.03.1919.-15.07.1919.). Pēc izveidošanas brigādi laika gaitā palielināja, iekļaujot tajā tādas daļas kā:
- 1. Latvijas Neatkarības bataljons;
- 2. Cēsu bataljons;
- 3. Atsevišķais studentu bataljons;
- 4. latviešu bataljons;
- 5. latviešu bataljons;
- 6. latviešu bataljons;
- 7. latviešu (skolnieku) bataljons;
- 8. Piebalgas bataljons;
- 9. Malienas bataljons;
- 1. jātnieku divizions (4 eskadroni);
- inženieru-sapieru bataljons;
- artilērijas baterija (2 lielgabali);
- aviācijas grupa (2 kaujas lidmašīnas);
- Latgales partizānu pulks (4 rotas);
- Augškurzemes partizānu pulks (apt. 200 vīri);
kā arī Rīgā pēc tās ieņemšanas maija beigās jaunformējamās vienības: saformēja vel 4., 5. un 6. atsevišķo bataljonu, turpinaja formēt 7. atsevišķo (skolnieku), 8. Piebalgas un Malienas atsevišķo bataljonu, kā arī Rigas jaunformējamos spēkus (186 virsn. un 735 instr. un kareivji).
1919. gada 15. jūlijā Latviešu atsevišķo brigādi apvienoja ar Ziemeļļatvijas brigādi un Latvijas baltvācu zemessargiem, izveidojot Latvijas armiju. Tajā Dienvidlatvijas brigāde tika pārveidota par Kurzemes divīziju, bet tās bataljoni - par pulkiem.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7 - 110., 169. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
