Atšķirības starp "Baltijas landesvēra 1. Baltu pulks" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
+ | [[Attēls:Bewahrungszeichen_der_Stosstruppe.png|right|thumb|200px|]] | ||
'''1. Baltu pulks''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā, saformēta 1919. gada 5. jūnijā, pārformējot [[Trieciena rota|Trieciena rotu]]. Komandieri: | '''1. Baltu pulks''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā, saformēta 1919. gada 5. jūnijā, pārformējot [[Trieciena rota|Trieciena rotu]]. Komandieri: | ||
− | * grāfs Heinrihs fon Manteifels (05.06.1919.-07.01.1920.) | + | * grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs|Heinrihs fon Manteifels]] (05.06.1919.-07.01.1920.) |
* grāfs D. Beisels-Gimnihs (no 07.01.1920.) | * grāfs D. Beisels-Gimnihs (no 07.01.1920.) | ||
− | Pulku veidoja 2 bataljoni (katrā 3 strēlnieku un 1 ložmetējnieku rota), 2 artilērijas baterijas un mīnmetēju nodaļa. Tūlīt pēc izveidošanas pulks iesaistījās sadursmēs ar Vidzemi okupējušo Igaunijas armiju - t.s. [[Cēsu kaujas]] - bet pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] pārformēts (demobilizēti visi valstsvācieši kā arī atvaļināti visi, kas to vēlējās) un vienība ieskaitīta [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]]. | + | Pulku veidoja 2 bataljoni (katrā 3 strēlnieku un 1 ložmetējnieku rota), 2 artilērijas baterijas un mīnmetēju nodaļa. Tūlīt pēc izveidošanas pulks iesaistījās sadursmēs ar Vidzemi okupējušo Igaunijas armiju - t.s. [[Cēsu kaujas]] - bet pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] pārformēts (demobilizēti visi valstsvācieši kā arī atvaļināti visi, kas to vēlējās) un vienība ieskaitīta [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]] kā H. fon Manteifela nodaļa. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
31. rindiņa: | 32. rindiņa: | ||
* [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=150634&db_id=2 Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa] | * [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=150634&db_id=2 Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa] | ||
* [http://www.latvietislatvija.com/Atiesana_no_Jelgavas.htm Atiešana no Jelgavas līdz Ventai un Lielauces kauja] | * [http://www.latvietislatvija.com/Atiesana_no_Jelgavas.htm Atiešana no Jelgavas līdz Ventai un Lielauces kauja] | ||
+ | * [http://www.latvietislatvija.com/Cesu_kaujas_%20no_19.htm Cēsu kaujas no 19. līdz 23. jūnijam. // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.axishistory.com/index.php?id=6831 Shawn Bohannon. Baltische Landeswehr.] | * [http://www.axishistory.com/index.php?id=6831 Shawn Bohannon. Baltische Landeswehr.] |
Pašreizējā versija, 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.52
1. Baltu pulks - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība Latvijas neatkarības kara laikā, saformēta 1919. gada 5. jūnijā, pārformējot Trieciena rotu. Komandieri:
- grāfs Heinrihs fon Manteifels (05.06.1919.-07.01.1920.)
- grāfs D. Beisels-Gimnihs (no 07.01.1920.)
Pulku veidoja 2 bataljoni (katrā 3 strēlnieku un 1 ložmetējnieku rota), 2 artilērijas baterijas un mīnmetēju nodaļa. Tūlīt pēc izveidošanas pulks iesaistījās sadursmēs ar Vidzemi okupējušo Igaunijas armiju - t.s. Cēsu kaujas - bet pēc Strazdumuižas pamiera pārformēts (demobilizēti visi valstsvācieši kā arī atvaļināti visi, kas to vēlējās) un vienība ieskaitīta Latvijas vācbaltu zemessargos kā H. fon Manteifela nodaļa.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161. lpp.
- Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
- Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
- Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
- Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
- Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
- Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
- Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
- Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
- Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
- Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938
- Baron v. Hahn K. Кaempfe um Mitau // Die Baltische Landeswehr: уin Gedenkbuch. Hrsg. Der Baltische Landeswehrverein. Riga 1929. S. 199.
Resursi internetā par šo tēmu
- Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa
- Atiešana no Jelgavas līdz Ventai un Lielauces kauja
- Cēsu kaujas no 19. līdz 23. jūnijam. // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.