Atšķirības starp "Ziemeļlatvijas partizānu pulks" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ziemeļlatvijas partizānu pulks''' - [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s vienība, izveidota 1919. gada 31. maijā Rūjienā no [[Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulka 4. rotas (~120 vīru), apvienojot ar inženierdaļu [[Poručiks|poručika]] A.Aparnieka (kurš līdz tam bija karojis [[Bulak-Balahoviča vienība]]s sastāvā, | + | '''Ziemeļlatvijas partizānu pulks''' - [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s vienība, izveidota 1919. gada 31. maijā Rūjienā no [[Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulka 4. rotas (~120 vīru), apvienojot ar inženierdaļu [[Poručiks|poručika]] A.Aparnieka (kurš līdz tam bija karojis [[Bulak-Balahoviča vienība]]s sastāvā, jātnieku sapieru izlūku komandas priekšnieks, bet 10.05.1919. ar vienību šķērsoja frontes līniju un ieradās Igaunijā) 30 jātniekiem. Komandieris [[kapitans]] A.Aparnieks. |
| + | |||
| + | Maijā vienība Igaunijas armijas 3. divīzijas sastāvā devās uz Valmieru, 31.05. ieņēma Cēsis, kur tika nosaukta par "Ziemeļlatvijas partizānu pulku" (komandieris paaugstināts pakāpē par kapitanu) un nosūtīta uz Latgales fronti, attīstot uzbrukumu virzienā uz Lubānu. 5.-7. jūnijā piedalījās cīņās pie Borhu (mūsd. Atašiene) dzelzceļa stacijas, kaujā pie Turku ciema (24.06., kur pulks cieta lielus zaudējumus), kopš augusta atradās frontē Daugavas kreisajā krastā iepretim Līvāniem. Pēc tam pārdislocēts uz Rīgu, kur daļēji izformēts un iekļauts [[Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā]] kā 11. rota. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 19. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| − | * [http://www. | + | * [http://www.latvietislatvija.com/Cesu_pulka_izveidosanas.htm Cēsu pulka izveidošanās un notikumi pirms kaujas pie Cēsīm 6. jūnijā // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.] |
| + | * [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=151435&db_id=2 Latvijas valsts vēstures arhīvs, fonda Nr.5782. kartiņa : Ziemeļlatvijas partizānu pulks] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 11. marts, plkst. 10.03
Ziemeļlatvijas partizānu pulks - Ziemeļlatvijas brigādes vienība, izveidota 1919. gada 31. maijā Rūjienā no [[Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulka 4. rotas (~120 vīru), apvienojot ar inženierdaļu poručika A.Aparnieka (kurš līdz tam bija karojis Bulak-Balahoviča vienības sastāvā, jātnieku sapieru izlūku komandas priekšnieks, bet 10.05.1919. ar vienību šķērsoja frontes līniju un ieradās Igaunijā) 30 jātniekiem. Komandieris kapitans A.Aparnieks.
Maijā vienība Igaunijas armijas 3. divīzijas sastāvā devās uz Valmieru, 31.05. ieņēma Cēsis, kur tika nosaukta par "Ziemeļlatvijas partizānu pulku" (komandieris paaugstināts pakāpē par kapitanu) un nosūtīta uz Latgales fronti, attīstot uzbrukumu virzienā uz Lubānu. 5.-7. jūnijā piedalījās cīņās pie Borhu (mūsd. Atašiene) dzelzceļa stacijas, kaujā pie Turku ciema (24.06., kur pulks cieta lielus zaudējumus), kopš augusta atradās frontē Daugavas kreisajā krastā iepretim Līvāniem. Pēc tam pārdislocēts uz Rīgu, kur daļēji izformēts un iekļauts 5. Cēsu kājnieku pulkā kā 11. rota.
Literatūra par šo tēmu
- Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
- Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
- Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
