Atšķirības starp "Latvijas armijas 3. Rūjienas baterija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''3. Rūjienas baterija''' - Latvijas bruņoto spēku [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s apakšvienība, tika sākta saformēt kā artilērijas vads 1919. gada jūnija otrajā pusē, [[Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulka]] sastāvā. Latvijas puse gādāja par zirgiem, savukārt materiālo apgādi nodrošināja Igaunijas armija. Komandieris [[poručiks]] Valdemārs Šenfelds. Tika nokomplektēta no 80 [[LSPR armija]]s artilēristiem, kas bija dezertējuši. [[Cēsu kaujas]] aizkavēja baterijas tapšanas laiku; tā divus krievu 3,4 collu lielgabalus saņēma tikai 1. jūlijā, bet nākošos divus - 26. oktobrī. Kaujās nepiedalījās, jo bija formēšanas stadijā1919. gada 19. jūlijā baterija iekļauta jaunformējamajā [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes artilērijas pulkā]].
+
'''3. Rūjienas baterija''' - Latvijas bruņoto spēku apakšvienība, tika sākta saformēt kā artilērijas vads 1919. gada jūnija otrajā pusē, [[Ziemeļlatvijas rezerves bataljons|Ziemeļlatvijas rezerves bataljona]] sastāvā. Komandieris [[poručiks]] Valdemārs Šenfelds.
 +
 
 +
Latvijas puse gādāja par zirgiem, savukārt materiālo apgādi nodrošināja Igaunijas armija. Tika nokomplektēta no 80 [[LSPR armija]]s artilēristiem, kas bija dezertējuši. [[Cēsu kaujas]] aizkavēja baterijas tapšanas laiku; tā divus krievu 3,4 collu lielgabalus saņēma tikai 1. jūlijā, bet nākošos divus - 26. oktobrī. Kaujās nepiedalījās, jo bija formēšanas stadijā. 1919. gada 19. jūlijā baterija iekļauta jaunformējamajā [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes artilērijas pulkā]].
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2013. gada 11. marts, plkst. 09.56

3. Rūjienas baterija - Latvijas bruņoto spēku apakšvienība, tika sākta saformēt kā artilērijas vads 1919. gada jūnija otrajā pusē, Ziemeļlatvijas rezerves bataljona sastāvā. Komandieris poručiks Valdemārs Šenfelds.

Latvijas puse gādāja par zirgiem, savukārt materiālo apgādi nodrošināja Igaunijas armija. Tika nokomplektēta no 80 LSPR armijas artilēristiem, kas bija dezertējuši. Cēsu kaujas aizkavēja baterijas tapšanas laiku; tā divus krievu 3,4 collu lielgabalus saņēma tikai 1. jūlijā, bet nākošos divus - 26. oktobrī. Kaujās nepiedalījās, jo bija formēšanas stadijā. 1919. gada 19. jūlijā baterija iekļauta jaunformējamajā Vidzemes artilērijas pulkā.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 286. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu