Atšķirības starp "Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon" versijām
m |
m |
||
| (11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[barons]] '''Karls Rihards Aleksandrs fon Hāns''' (''von Hahn'', 1889.-1942.) - muižnieks, virsnieks. | + | [[Attēls:Baron_Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|]] |
| + | [[Attēls:Karl_Hahn.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| + | [[barons]] '''Karls Rihards Aleksandrs fon Hāns''' (''Karl Richard Alexander von Hahn'', 1889.-1942.) - muižnieks, virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks. | ||
| − | Dzimis 1889. gada 16. septembrī Lindes muižā pie | + | Dzimis 1889. gada 16. septembrī Lindes muižā (''Linden'') pie Fridrihštates (''Friedrichstadt'', mūsd. Jaunjelgava), Ādolfa un Antonijas (dzim. ''von Fincke'') [[Hāni|fon Hānu]] ģimenē. Kā eksterns absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) ģimnāziju. 1909. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, [[savvaļnieks]] Narvas huzāru pulkā. 1910. gadā Varšavā nokārtojis rezerves [[praporščiks|praporščika]] pakāpes eksāmenu. 2 gadus studējis Breslavas (mūsd. Vroclava) lauksaimniecības augstskolā, kuru apsolvējis 1912. gadā, praktizējies lauksaimniecībā, muižas saimniecības vadīšanā. Sākoties 1. Pasaules karam, iesaukts armijā. No 25.02.1915. 12. huzāru pulkā, kas 1917. gada 20 martā tika pārdislocēts uz [[Somijas lielkņaziste|Somijas lielhercogisti]]. [[Štabs-rotmistrs]] no 1917. gada septembra. 1918. gada pavasarī atvaļināts no dienesta kā [[kornets]], atgriezies Zemgalē. Precējies ar Ritu fon Rozenu (''Rita Baronesse von Rosen''). |
| − | Viens no [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] izveidošanas iniciatoriem. No 1918. gada 10. decembra kavalērijas vada - t.s. [[Hāna eskadrons]] - komandieris [[Rādena rota|Rādena rotā]]. Piedalījies cīņās pret [[LSPR armija|lieliniekiem]] pie Skrundas, Jaunmuižas, Kuldīgas un Ventspils. Kaujā pie Kabiles (12.03.1919.), Jelgavas ieņemšanā (18.03.) un Rīgas ieņemšanā (22.05.). No 1919. gada jūlija dienēja jaundibinātajā [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], t.s. [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], [[pulkvedis-leitnants]]. Pēc tam [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]] t.s. [[Vācbaltu bataljons|Hāna bataljona]] (bij. [[Baltijas landesvēra 2. Baltu pulks|2. Baltu pulks]]) komandieris ( | + | Viens no [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] izveidošanas iniciatoriem. No 1918. gada 10. decembra kavalērijas vada - t.s. [[Hāna eskadrons]] - komandieris [[Rādena rota|Rādena rotā]]. Piedalījies cīņās pret [[LSPR armija|lieliniekiem]] pie Skrundas, Jaunmuižas, Kuldīgas un Ventspils. Kaujā pie Kabiles (12.03.1919.), Jelgavas ieņemšanā (18.03.) un Rīgas ieņemšanā (22.05.). No 1919. gada jūlija dienēja jaundibinātajā [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], t.s. [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], [[pulkvedis-leitnants]], no 19.07.1919. bataljona komandieris. Pēc tam [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]] t.s. [[Vācbaltu bataljons|Hāna bataljona]] (bij. [[Baltijas landesvēra 2. Baltu pulks|2. Baltu pulks]]) komandieris (līdz 01.04.1920.). Piedalījies Latgales ieņemšanā. 1928. gadā atvaļināts no dienesta, saimniekojis Lindes muižas atlikušajā, neatsavināmajā daļā. 1939. gadā kā vācbaltietis bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests pamest Latviju]]. No 1941. gada [[Vērmahts|vērmahtā]] kā [[majors]], pēc tam paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvežleitnantu]]. Kritis 1942. gada 10. jūlijā Kirihi sādžā pie Volhovas. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
| 14. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 346.-347. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 346.-347. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=713&v_sadala=19&ban=8&year=2003 Lancmanis I. Fon Pletenberga Sansusī Daugavas malā. // Māksla Plus. 06.2013.] | ||
[[Kategorija:H]] | [[Kategorija:H]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 16. jūlijs, plkst. 11.32
barons Karls Rihards Aleksandrs fon Hāns (Karl Richard Alexander von Hahn, 1889.-1942.) - muižnieks, virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks.
Dzimis 1889. gada 16. septembrī Lindes muižā (Linden) pie Fridrihštates (Friedrichstadt, mūsd. Jaunjelgava), Ādolfa un Antonijas (dzim. von Fincke) fon Hānu ģimenē. Kā eksterns absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) ģimnāziju. 1909. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, savvaļnieks Narvas huzāru pulkā. 1910. gadā Varšavā nokārtojis rezerves praporščika pakāpes eksāmenu. 2 gadus studējis Breslavas (mūsd. Vroclava) lauksaimniecības augstskolā, kuru apsolvējis 1912. gadā, praktizējies lauksaimniecībā, muižas saimniecības vadīšanā. Sākoties 1. Pasaules karam, iesaukts armijā. No 25.02.1915. 12. huzāru pulkā, kas 1917. gada 20 martā tika pārdislocēts uz Somijas lielhercogisti. Štabs-rotmistrs no 1917. gada septembra. 1918. gada pavasarī atvaļināts no dienesta kā kornets, atgriezies Zemgalē. Precējies ar Ritu fon Rozenu (Rita Baronesse von Rosen).
Viens no Baltijas landesvēra izveidošanas iniciatoriem. No 1918. gada 10. decembra kavalērijas vada - t.s. Hāna eskadrons - komandieris Rādena rotā. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem pie Skrundas, Jaunmuižas, Kuldīgas un Ventspils. Kaujā pie Kabiles (12.03.1919.), Jelgavas ieņemšanā (18.03.) un Rīgas ieņemšanā (22.05.). No 1919. gada jūlija dienēja jaundibinātajā Latvijas armijā, t.s. Latvijas vācbaltu zemessargos, pulkvedis-leitnants, no 19.07.1919. bataljona komandieris. Pēc tam 13. Tukuma kājnieku pulkā t.s. Hāna bataljona (bij. 2. Baltu pulks) komandieris (līdz 01.04.1920.). Piedalījies Latgales ieņemšanā. 1928. gadā atvaļināts no dienesta, saimniekojis Lindes muižas atlikušajā, neatsavināmajā daļā. 1939. gadā kā vācbaltietis bija spiests pamest Latviju. No 1941. gada vērmahtā kā majors, pēc tam paaugstināts par pulkvežleitnantu. Kritis 1942. gada 10. jūlijā Kirihi sādžā pie Volhovas.
Apbalvojumi:
- Sv. Jura Zelta zobens
- Sv. Annas ordenis, III un IV šķira
- Sv. Staņislava ordenis, II un III šķira
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 346.-347. lpp. ISBN 9984-00-395-7
