Atšķirības starp "Artum-Hartmans Arnolds" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Arnolds Artum-Hartmans''', | + | '''Arnolds Artum-Hartmans''', literatūrā uzvārds bieži tiek latviskots kā '''Hartmanis''' (vc. ''Arnold Artum-Hartmann'', kr. ''Арнольд Георгиевич Артум-Хартман''; 1895.-?) - virsnieks. |
| − | Dzimis 1895. gada 29. jūnijā Aizupes muižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], Georga Hartmana ģimenē. Uzaudzis tēva muižā, pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā. Krievijas impērijas armijā iestājies kā [[savvaļnieks]] 1914. gada jūlijā, kavalērijā. Piedalījies kaujās Prūsijā un Galisijā. Mācījies Oranienbaumas praporščiku | + | Dzimis 1895. gada 29. jūnijā Aizupes muižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], Georga Hartmana ģimenē. Uzaudzis tēva muižā, pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā. Krievijas impērijas armijā iestājies kā [[savvaļnieks]] 1914. gada jūlijā, kavalērijā. Piedalījies kaujās Prūsijā un Galisijā. Mācījies Oranienbaumas [[Praporščiku skola|praporščiku skolā]] (''Ораниенбаумская школа прапорщиков''<ref>Oranienbaumā bija divas šādas skolas - Nr.1. un Nr.2. - diemžēl nav zināms, kuru konkrēti.</ref>), kuru absolvējis 1916. gadā, iegūstot jaunākā virsnieka pakāpi. No jūlija 6. Tukuma [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulka jātnieku izlūku nodaļas komandieris, [[rotmistrs]]. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Kalnciema, Ložmetējkalna. Demobilizējies 1917. gada 26. oktobrī pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|lielinieku apvērsuma]]. |
| − | 1918. gada 29. decembrī iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), 1. Rīgas apsardzības rotā ložmetēju nodaļas komandieris. No 12. decembra Mītavas (mūsd. Jelgava) brīvprātīgo rotas komandieris. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma 1919. gada 15. janvārī sāka organizēt [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|jātnieku nodaļu]], par kuras komandieri bija arī turpmāk. No maija [[Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions|1. jātnieku diviziona]] štāba priekšnieks, kopš septembra - komandiera vietnieks. 29. oktobrī norīkots organizēt [[Rēzeknes kājnieku pulks|9. Rēzeknes kājnieku pulka]] jātnieku nodaļu, kuru vadīja Latgales frontē. No 1920. gada 5. janvāra [[Zemgales divīzija]]s atsevišķā eskadrona komandieris, [[pulkvedis-leitnants]]. 1921. gada 12. martā ieskaitīts [[Jātnieku pulks|1. Jātnieku pulkā]] kā komandiera palīgs, no 04.11. pulka komandieris. Atvaļināts no dienesta 1924. gada 2. septembrī. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku nodaļas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā [[vācbaltietis]] | + | 1918. gada 29. decembrī iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), [[Baltijas landesvēra 1. Rīgas latviešu zemessargu rota|1. Rīgas apsardzības rotā]] ložmetēju nodaļas komandieris. No 12. decembra Mītavas (mūsd. Jelgava) brīvprātīgo rotas komandieris. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma 1919. gada 15. janvārī sāka organizēt [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|jātnieku nodaļu]], par kuras komandieri bija arī turpmāk. No maija [[Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions|1. jātnieku diviziona]] štāba priekšnieks, kopš septembra - komandiera vietnieks. 29. oktobrī norīkots organizēt [[Rēzeknes kājnieku pulks|9. Rēzeknes kājnieku pulka]] jātnieku nodaļu, kuru vadīja Latgales frontē. No 1920. gada 5. janvāra [[Zemgales divīzija]]s atsevišķā eskadrona komandieris, [[pulkvedis-leitnants]]. 1921. gada 12. martā ieskaitīts [[Jātnieku pulks|1. Jātnieku pulkā]] kā komandiera palīgs, no 04.11. pulka komandieris. Atvaļināts no dienesta 1924. gada 2. septembrī. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku nodaļas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā [[vācbaltietis]] [[Vācbaltiešu izceļošana|atstāja Latviju]]. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 25. novembris, plkst. 12.12
Arnolds Artum-Hartmans, literatūrā uzvārds bieži tiek latviskots kā Hartmanis (vc. Arnold Artum-Hartmann, kr. Арнольд Георгиевич Артум-Хартман; 1895.-?) - virsnieks.
Dzimis 1895. gada 29. jūnijā Aizupes muižā, Kurzemes guberņā, Georga Hartmana ģimenē. Uzaudzis tēva muižā, pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā. Krievijas impērijas armijā iestājies kā savvaļnieks 1914. gada jūlijā, kavalērijā. Piedalījies kaujās Prūsijā un Galisijā. Mācījies Oranienbaumas praporščiku skolā (Ораниенбаумская школа прапорщиков[1]), kuru absolvējis 1916. gadā, iegūstot jaunākā virsnieka pakāpi. No jūlija 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka jātnieku izlūku nodaļas komandieris, rotmistrs. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Kalnciema, Ložmetējkalna. Demobilizējies 1917. gada 26. oktobrī pēc lielinieku apvērsuma.
1918. gada 29. decembrī iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), 1. Rīgas apsardzības rotā ložmetēju nodaļas komandieris. No 12. decembra Mītavas (mūsd. Jelgava) brīvprātīgo rotas komandieris. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma 1919. gada 15. janvārī sāka organizēt jātnieku nodaļu, par kuras komandieri bija arī turpmāk. No maija 1. jātnieku diviziona štāba priekšnieks, kopš septembra - komandiera vietnieks. 29. oktobrī norīkots organizēt 9. Rēzeknes kājnieku pulka jātnieku nodaļu, kuru vadīja Latgales frontē. No 1920. gada 5. janvāra Zemgales divīzijas atsevišķā eskadrona komandieris, pulkvedis-leitnants. 1921. gada 12. martā ieskaitīts 1. Jātnieku pulkā kā komandiera palīgs, no 04.11. pulka komandieris. Atvaļināts no dienesta 1924. gada 2. septembrī. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku nodaļas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā vācbaltietis atstāja Latviju.
Apbalvojumi:
- III un IV šķiras Sv. Annas ordenis
- III šķiras Sv. Staņislava ordenis
- Lāčplēša Kara ordenis (Nr.3/1272, par 1919. gada 22. marta kauju pie Bataru mājām)
- IV šķiras Trīszvaigžņu ordenis
- Viestura ordenis
- Beļģijas Kroņa ordenis
Atsauces un piezīmes
- ↑ Oranienbaumā bija divas šādas skolas - Nr.1. un Nr.2. - diemžēl nav zināms, kuru konkrēti.
Literatūra un avoti par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 306.-307. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas valsts vēstures arhīvs, 5434. f., 1. apr., 484. l. (virsnieku biogrāfijas), 44. lp.
