Atšķirības starp "Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon" versijām
m |
m |
||
| (14 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Hans-Baron-von-Manteuffel.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| + | [[Attēls:Baron_Hans_von_Manteuffel.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[barons]] '''Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon | + | [[barons]] '''Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels, saukts Scēge''' (''Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Mannteuffel-Szoege'', 1894–1919) - Kurzemes muižnieks, bruņinieks, virsnieks. |
| − | Dzimis 1894. gada 19. janvārī Kapsēdes muižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], barona Georga fon Manteifela, saukta Scēges (Georg | + | Dzimis 1894. gada 19. janvārī Kapsēdes muižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], barona Georga fon [[Manteifeli-Scēges|Manteifela, saukta Scēges]] (''Georg Ludwig Heinrich Bar. Manteuffel-Szoege'', 1862–1919) un Sofijas (dzim. grāfiene Rīdigera - ''Gräfin von Rüdiger'' - 1866–1949) septiņu bērnu ģimenē kā jaunākais (vecākie brāļi [[Manteifels-Scēge Georgs|Georgs]] un [[Manteifels-Scēge Heinrihs|Heinrihs]]). Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā, pēc tam Lielbritānijā. Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913–1914), tiesību zinātņu doktors. 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas Anbahas 2. ulānu pulku (''2. Ulanen-Rgt. in Ansbach''). Karoja Francijā, pēc tam Austrumu frontē (Rumānijā). 1915. gadā leitnants. 1917. gadā 18. Bavārijas kājnieku pulka (''18. bayer. Inf.-Rgt.'') rotas komandieris Rietumu frontē. Vairākas reizes ievainots, apbalvots (1914: II. šķiras Dzelzs krusts; 1918.: ''Bayer. Mil.-Verdi O. m. Krone''). |
| − | 1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja [[Trieciena rota|Trieciena rotu]]. Ņēma dalību visās vienības kaujās ar lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]]. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā | + | 1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja [[Trieciena rota|Trieciena rotu]] (''Stoßtruppe''). Ņēma dalību visās vienības kaujās ar lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]]. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā Rīgā, vadot savu vienību uzbrukumā Citadeles cietumam, kur bija mērķis atprīvot ieslodzītos, pirms tie tiek nošauti. Bēru ceremonija noritēja Rīgā, Doma baznīcā, bet apbedīts Ezeres kapos (Nolkenu kapličā). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 7. februāris, plkst. 21.10
barons Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels, saukts Scēge (Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Mannteuffel-Szoege, 1894–1919) - Kurzemes muižnieks, bruņinieks, virsnieks.
Dzimis 1894. gada 19. janvārī Kapsēdes muižā, Kurzemes guberņā, barona Georga fon Manteifela, saukta Scēges (Georg Ludwig Heinrich Bar. Manteuffel-Szoege, 1862–1919) un Sofijas (dzim. grāfiene Rīdigera - Gräfin von Rüdiger - 1866–1949) septiņu bērnu ģimenē kā jaunākais (vecākie brāļi Georgs un Heinrihs). Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā, pēc tam Lielbritānijā. Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913–1914), tiesību zinātņu doktors. 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas Anbahas 2. ulānu pulku (2. Ulanen-Rgt. in Ansbach). Karoja Francijā, pēc tam Austrumu frontē (Rumānijā). 1915. gadā leitnants. 1917. gadā 18. Bavārijas kājnieku pulka (18. bayer. Inf.-Rgt.) rotas komandieris Rietumu frontē. Vairākas reizes ievainots, apbalvots (1914: II. šķiras Dzelzs krusts; 1918.: Bayer. Mil.-Verdi O. m. Krone).
1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja Trieciena rotu (Stoßtruppe). Ņēma dalību visās vienības kaujās ar lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. 16. aprīļa puču. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā Rīgā, vadot savu vienību uzbrukumā Citadeles cietumam, kur bija mērķis atprīvot ieslodzītos, pirms tie tiek nošauti. Bēru ceremonija noritēja Rīgā, Doma baznīcā, bet apbedīts Ezeres kapos (Nolkenu kapličā).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 373. lpp. ISBN 9984-00-395-7
