Atšķirības starp "Šumera" versijām
m |
m |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 21. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
* [[Akšaka]] | * [[Akšaka]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus un viena no senākajām [[Civilizācija|civilizācijām]], kas izveidojās [[Mezopotāmija|Dienvidmezopotāmijā]], [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] konglomerāts. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - [[Eridu]], [[Ūra]], [[Šurupaka]], [[Lagaša]], [[Kiša]] u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī ģeogrāfiskais izvietojums (teritorijas atsegtība migrācijas procesiem un karadarbībai) radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos pirmās [[Pilsēta|pilsētas]], kas pārauga [[ | + | '''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus un viena no senākajām [[Civilizācija|civilizācijām]], kas izveidojās [[Mezopotāmija|Dienvidmezopotāmijā]], [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] konglomerāts. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - [[Eridu]], [[Ūra]], [[Šurupaka]], [[Lagaša]], [[Kiša]], [[Larsa]] u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī ģeogrāfiskais izvietojums (teritorijas atsegtība migrācijas procesiem un karadarbībai) radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos pirmās [[Pilsēta|pilsētas]], kas pārauga [[ensi]] pārvaldītās pilsētvalstīs. Atsevišķi monarhi tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādam izdevās būtiski palielināt savu ietekmi, izveidojot valsti (piemēram, Lagašas valdnieks Ennatuma, Ummas valdnieks Lugalzagisi), taču pilsētvalstu struktūra saglabājās un jau pēc neilga laika to radītās valstis saira pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku ([[Nomadi|nomadu]] vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā šumeru civilizāciju var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu. |
| − | Raksturīga [[Nubanda|nubandu]] vadīta centralizēta pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, kodificēta likumdošana, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Klasiski agrāra ekonomika | + | Raksturīga [[Nubanda|nubandu]] vadīta centralizēta pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, kodificēta likumdošana, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Tradicionāli sabiedrība iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Klasiski agrāra ekonomika, irigācijas lauksaimniecība: audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, arbūzus, redīsus. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Amatniecībā liela nozīmē keramikai, tekstilam un metālapstrāde (bronza un dārgmetāli). Lopkopībā audzēja liellopus, kazas, aitas, cūkas, turēja mājputnus. Attīstījās monumentālā arhitektūra, tēlniecība, māksla, kā arī sava oriģinālrakstība (t.s. ''[[ķīļraksts]]''), skaitīšanas sistēma. III gt.p.m.ē. vidū, pēc dažu pētnieku aprēķiniem, Šumerā ~4/5 iedzīvotāju dzīvoja pilsētās (ielākās no tām aizņēma 400-500 ha ar ~50 000 iedzīvotāju). |
| − | + | Ap 2261. g.p.m.ē. šumeru pilsētvalstis pakļauj [[Akadas valsts]] un tās vairs nespēlē patstāvīgu politisku lomu. | |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība senajos laikos]], [[nubanda]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 31. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp. | ||
* Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995. | * Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995. | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
---- | ---- | ||
* Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667 | * Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667 | ||
| 39. rindiņa: | 38. rindiņa: | ||
* Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871 | * Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871 | ||
* [http://jwsr.ucr.edu/archive/vol10/number3/pdf/jwsr-v10n3-thompson.pdf Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)] | * [http://jwsr.ucr.edu/archive/vol10/number3/pdf/jwsr-v10n3-thompson.pdf Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)] | ||
| + | * Crawford Harriet E. W. Sumer and the Sumerians. - Cambridge University Press: Cambridge, 2004 | ||
---- | ---- | ||
* Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X | * Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X | ||
* Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5. | * Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5. | ||
* Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5. | * Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7 | ||
| + | * Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 69. rindiņa: | 72. rindiņa: | ||
* [http://www.world-history.ru/regions_about/4/942.html Раннединастический период в Нижней Месопотамии] | * [http://www.world-history.ru/regions_about/4/942.html Раннединастический период в Нижней Месопотамии] | ||
* [http://www.blonds1.ru/nzw.htm Образование Шумерийского царства при Лугаль-заггиси] | * [http://www.blonds1.ru/nzw.htm Образование Шумерийского царства при Лугаль-заггиси] | ||
| + | * [http://www.gerginakkum.ru/bibliography/diakonov/diakonov1950_2.html Дьяконов И. М.: О площади и составе населения шумерского «города-государства». «Вестник древней истории». 1950. 2. С. 77-93.] | ||
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | [[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 10. aprīlis, plkst. 09.08
| |
| šumeru pilsētvalstis (2750.-2615. p.m.ē.): |
|
Šumera (angl. Sumer, vāc. un fr. Sumer, kr. Шумер) - vēsturisks apvidus un viena no senākajām civilizācijām, kas izveidojās Dienvidmezopotāmijā, šumeru pilsētvalstu konglomerāts. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša, Larsa u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī ģeogrāfiskais izvietojums (teritorijas atsegtība migrācijas procesiem un karadarbībai) radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos pirmās pilsētas, kas pārauga ensi pārvaldītās pilsētvalstīs. Atsevišķi monarhi tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādam izdevās būtiski palielināt savu ietekmi, izveidojot valsti (piemēram, Lagašas valdnieks Ennatuma, Ummas valdnieks Lugalzagisi), taču pilsētvalstu struktūra saglabājās un jau pēc neilga laika to radītās valstis saira pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (nomadu vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā šumeru civilizāciju var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu.
Raksturīga nubandu vadīta centralizēta pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, kodificēta likumdošana, sabiedrības noslāņošanās un verdzība. Tradicionāli sabiedrība iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Klasiski agrāra ekonomika, irigācijas lauksaimniecība: audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, arbūzus, redīsus. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Amatniecībā liela nozīmē keramikai, tekstilam un metālapstrāde (bronza un dārgmetāli). Lopkopībā audzēja liellopus, kazas, aitas, cūkas, turēja mājputnus. Attīstījās monumentālā arhitektūra, tēlniecība, māksla, kā arī sava oriģinālrakstība (t.s. ķīļraksts), skaitīšanas sistēma. III gt.p.m.ē. vidū, pēc dažu pētnieku aprēķiniem, Šumerā ~4/5 iedzīvotāju dzīvoja pilsētās (ielākās no tām aizņēma 400-500 ha ar ~50 000 iedzīvotāju).
Ap 2261. g.p.m.ē. šumeru pilsētvalstis pakļauj Akadas valsts un tās vairs nespēlē patstāvīgu politisku lomu.
Skat. arī: tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos, nubanda
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
- Kramer, Samuel Noah. The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963, ISBN 0-226-45238-7
- Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
- Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
- Crawford Harriet E. W. Sumer and the Sumerians. - Cambridge University Press: Cambridge, 2004
- Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
- Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
- Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.
- Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
- Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9
Resursi internetā par šo tēmu
- Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.
- Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv
- The History Files Ancient Mesopotamia
- Ancient Sumer History
- Sumerian Language Page by John A. Halloran
- The Electronic Text Corpus of Sumerian Literature. - Faculty of Oriental Studies, University of Oxford
- The Pennsylvania Sumerian Dictionary. - Babylonian Section of the University of Pennsylvania Museum of Anthropology and Archaeology
- The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science
- Duncan J. Melville. Sumerian metrological numeration systems
- La Mésopotamie - Sumer, aspects religieux
- Jean-Louis Huot. Les Sumériens, des cités-États au royaume d'Ur
- Шумер - Словари и энциклопедии на Академике
- Значение слова "Шумер" в Большой Советской Энциклопедии
- Древний Шумер - мифы, тексты и другую информацию связанную с древнейшей цивилизацией Шумером
- Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека
- Шумер - библиотека Кротова, переводы
- Раннединастический период в Нижней Месопотамии
- Образование Шумерийского царства при Лугаль-заггиси
- Дьяконов И. М.: О площади и составе населения шумерского «города-государства». «Вестник древней истории». 1950. 2. С. 77-93.
