Atšķirības starp "Teozofija" versijām
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Teozofija''' (vc. ''Theosophie'', kr. ''теософия''; no gr. ''θεοσοφία'' - ''theos'' = dievs, ''sophia'' = gudrība) - XIX gs. otrajā pusē H.Blavatskas, H.Rērihas un viņu sekotāju - t.s. teozofu biedrības - izveidota [[Okultisms|okultiska]] mācība, kurā okultiski un panteistiski uzskati eklektiski sasaistīti ar selektīvām atziņām, kas ņemtas no lielākajām reliģijām, [[Gnosticisms|gnosticisma]], [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] un XIX gs. populārzinātniskajā literatūrā figurējušām atziņām un hipotēzēm. Visai ietekmēja sabiedrisko domu un ideoloģijas XX gs. pirmajā pusē, t.sk. teozofijas ietekme vērojama vairākos pedagoģijas virzienos, kā arī autoritārajās politiskajās ideoloģijās ([[nacisms]], [[nacionālisms]] u.c.). | + | '''Teozofija''' (an. ''theosophy'', vc. ''Theosophie'', kr. ''теософия''; no gr. ''θεοσοφία'' - ''theos'' = dievs, ''sophia'' = gudrība) - XIX gs. otrajā pusē H.Blavatskas, H.Rērihas, R.Šteinera un viņu sekotāju - t.s. teozofu biedrības - izveidota [[Okultisms|okultiska]] mācība, kurā okultiski un panteistiski uzskati eklektiski sasaistīti ar selektīvām atziņām, kas ņemtas no lielākajām reliģijām, [[Gnosticisms|gnosticisma]], [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] un XIX gs. populārzinātniskajā literatūrā figurējušām atziņām un hipotēzēm. Visai ietekmēja sabiedrisko domu un ideoloģijas XX gs. pirmajā pusē, t.sk. teozofijas ietekme vērojama vairākos pedagoģijas virzienos, kā arī autoritārajās politiskajās ideoloģijās ([[nacisms]], [[nacionālisms]] u.c.). Tālāk šo mācību ir attīstījis E.Svēdenborgs un Solovjovs. |
| − | + | Teozofijas kosmogonijas pamatideja ir ppasaules hierarhija, kuras virsotnē esot t.s. Gudrības Skolotāji jeb Lielā Baltā Brālība (kas esot sasnieguši aiz cilvēka robežām atrodošos nākošo augstāko – Adepta attīstības pakāpi). Tās vadība mitinoties Tibetā. Lielie Skolotāji esot līdz galam pilnveidojušas dvēseles, kas atsvabinājušās no [[karma]]s likumiem un palīdzot cilvēcei iet garīgās evolūcijas ceļu. Šie Gudrības skolotāji jeb Logosa pārstāvji vada evolūcijas procesu visās viņa fāzēs, pie kam katrs pārzin īpašu nozari dzīvības un formas evolūcijā. Augstāk par "skolotājiem" garīgo būtņu hierarhijā stāv Maitreija. Viņš, ja nepieciešams, iemiesojas cilvēka ķermenī (Jēzus Kristus esot bijis viens no Maitreijas iemiesojumiem). Teozofijā atklājot zināšanas caur tiem, kuri tās jau ieguvuši no "skolotājiem", tiem, kuri tās meklē, bet vēl nav atraduši, atklāsme svarīgāka par prātu. Teozofiskās zināšanas varot saņemt gan netieši, caur zinātnes atziņām (pamatā no XIX-XX gs. mijas populārzinātniskajām publikācijām), vai tieši no Gudrības Skolotājiem to mācībās, kas ļauj par teozofiskām zināšanām atzīt ļoti plašu apgalvojumu un hipotēžu spektru. | |
| + | |||
| + | No teozofijas ir atvasinājusies [[antropozofija]]. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 9. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* Rūdolfs Šteiners. Teozofija (Antropozofiska grāmata). - Raka: Rīga, 2010. | * Rūdolfs Šteiners. Teozofija (Antropozofiska grāmata). - Raka: Rīga, 2010. | ||
* Viks Sparovs. H. Blavatskas slepenā doktrīna 90 minūtēs. - Rēriha grāmatnīca: Rīga, 2006. - 174 lpp. ISBN 9984750310 | * Viks Sparovs. H. Blavatskas slepenā doktrīna 90 minūtēs. - Rēriha grāmatnīca: Rīga, 2006. - 174 lpp. ISBN 9984750310 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Goodrick-Clarke Nicholas. The Western Esoteric Traditions. - Oxford University Press: New York, 2008 | ||
| + | * Blavatsky Helena. The Secret Doctrine: The Synthesis of Science, Religion, and Philosophy. - The Theosophical Publishing Company: London, 1888 | ||
| + | * Johnson K. Paul. The Masters Revealed: Madam Blavatsky and Myth of the Great White Brotherhood. - State University of New York Press: Albany/New York, 1994 | ||
---- | ---- | ||
* Rudolf Steiner. Theosophie, Einführung in übersinnliche Welterkenntnis und Menschenbestimmung. 1904. - Rudolf Steiner Verlag: Dornach, 2003 (GA 9), ISBN 3-7274-6151-9 | * Rudolf Steiner. Theosophie, Einführung in übersinnliche Welterkenntnis und Menschenbestimmung. 1904. - Rudolf Steiner Verlag: Dornach, 2003 (GA 9), ISBN 3-7274-6151-9 | ||
| + | * Hans Jürgen Ruppert. Theosophie – unterwegs zum okkulten Übermenschen. Reihe Apologetische Themen. - Friedrich Bahn Verlag, 1993 | ||
| + | * Gerhard Wehr. Spirituelle Meister des Westens. - Diederichs, 1995, ISBN 3-424-01216-5 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 23. maijs, plkst. 12.09
Teozofija (an. theosophy, vc. Theosophie, kr. теософия; no gr. θεοσοφία - theos = dievs, sophia = gudrība) - XIX gs. otrajā pusē H.Blavatskas, H.Rērihas, R.Šteinera un viņu sekotāju - t.s. teozofu biedrības - izveidota okultiska mācība, kurā okultiski un panteistiski uzskati eklektiski sasaistīti ar selektīvām atziņām, kas ņemtas no lielākajām reliģijām, gnosticisma, neoplatonisma un XIX gs. populārzinātniskajā literatūrā figurējušām atziņām un hipotēzēm. Visai ietekmēja sabiedrisko domu un ideoloģijas XX gs. pirmajā pusē, t.sk. teozofijas ietekme vērojama vairākos pedagoģijas virzienos, kā arī autoritārajās politiskajās ideoloģijās (nacisms, nacionālisms u.c.). Tālāk šo mācību ir attīstījis E.Svēdenborgs un Solovjovs.
Teozofijas kosmogonijas pamatideja ir ppasaules hierarhija, kuras virsotnē esot t.s. Gudrības Skolotāji jeb Lielā Baltā Brālība (kas esot sasnieguši aiz cilvēka robežām atrodošos nākošo augstāko – Adepta attīstības pakāpi). Tās vadība mitinoties Tibetā. Lielie Skolotāji esot līdz galam pilnveidojušas dvēseles, kas atsvabinājušās no karmas likumiem un palīdzot cilvēcei iet garīgās evolūcijas ceļu. Šie Gudrības skolotāji jeb Logosa pārstāvji vada evolūcijas procesu visās viņa fāzēs, pie kam katrs pārzin īpašu nozari dzīvības un formas evolūcijā. Augstāk par "skolotājiem" garīgo būtņu hierarhijā stāv Maitreija. Viņš, ja nepieciešams, iemiesojas cilvēka ķermenī (Jēzus Kristus esot bijis viens no Maitreijas iemiesojumiem). Teozofijā atklājot zināšanas caur tiem, kuri tās jau ieguvuši no "skolotājiem", tiem, kuri tās meklē, bet vēl nav atraduši, atklāsme svarīgāka par prātu. Teozofiskās zināšanas varot saņemt gan netieši, caur zinātnes atziņām (pamatā no XIX-XX gs. mijas populārzinātniskajām publikācijām), vai tieši no Gudrības Skolotājiem to mācībās, kas ļauj par teozofiskām zināšanām atzīt ļoti plašu apgalvojumu un hipotēžu spektru.
No teozofijas ir atvasinājusies antropozofija.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 338. lpp.
- Gurevičs P. Vai misticisma atdzimšana? - Avots: Rīga, 1988. - 395 lpp. ISBN 540100267X
- Rūdolfs Šteiners. Teozofija (Antropozofiska grāmata). - Raka: Rīga, 2010.
- Viks Sparovs. H. Blavatskas slepenā doktrīna 90 minūtēs. - Rēriha grāmatnīca: Rīga, 2006. - 174 lpp. ISBN 9984750310
- Goodrick-Clarke Nicholas. The Western Esoteric Traditions. - Oxford University Press: New York, 2008
- Blavatsky Helena. The Secret Doctrine: The Synthesis of Science, Religion, and Philosophy. - The Theosophical Publishing Company: London, 1888
- Johnson K. Paul. The Masters Revealed: Madam Blavatsky and Myth of the Great White Brotherhood. - State University of New York Press: Albany/New York, 1994
- Rudolf Steiner. Theosophie, Einführung in übersinnliche Welterkenntnis und Menschenbestimmung. 1904. - Rudolf Steiner Verlag: Dornach, 2003 (GA 9), ISBN 3-7274-6151-9
- Hans Jürgen Ruppert. Theosophie – unterwegs zum okkulten Übermenschen. Reihe Apologetische Themen. - Friedrich Bahn Verlag, 1993
- Gerhard Wehr. Spirituelle Meister des Westens. - Diederichs, 1995, ISBN 3-424-01216-5
Resursi internetā par šo tēmu
- Gurevičs P. Vai misticisma atdzimšana? - Avots: Rīga, 1988. - 395 lpp.
- H. Blavatska // barikadopedija.lv
- William Q. Judge. An Epitome of Theosophy.
- Links to Theosophical Texts Online
- Blavatsky Study Center
