Atšķirības starp "Ķelti" versijām

Pašreizējā versija, 2013. gada 21. maijs, plkst. 10.46

Ķelti (an. celts, vc. Kelten, kr. кельты, lat. celtae, sgr. Κελτοί, keltoi; no ide kelt - "cirst, skaldīt") jeb galli - indoeiropiešu valodu saimes Halštates kultūras un Latēnas kultūras ciltis, kas senajos laikos (I g.tk. un m.ē sākumā) apdzīvoja visai plašas teritorijas Eiropā no Donavas vidusteces austrumos, Vezeras upes ziemeļrietumos, Kaledonijai rietumos, līdz Gibraltāram dienvidos. Ķeltu apdzīvoto teritoriju centrs bija Reinas upes baseinā un Gallijā. Mazāzijā pastāvējis vienīgais it kā ķeltu valstiskais veidojums, t.s. Galatu valsts. Ķeltu ekspansija Eiropā sākās II g.tk.p.m.ē., to ciltīm - bronzas uzmavas karacirvju "keltu" kultūra - lēnām migrējot uz rietumiem un dienvidiem, VI gs.p.m.ē. nonākot Ibērijas pussalā, kur, sajaucoties ar ibēriem, izveidojās ķeltu valodā runājošs etnoss ķeltibēri. V gs.p.m.ē., daļēji izspiežot un asimilējot pirms tam tur dzīvojošos piktus, ķelti apmetās Lielbritānijas salās, izveidojot vairākas cilšu savienības - britus, skotus un īrus. Ziemeļitālijas ķeltus to dienvidu kaimiņi latīņi dēvēja par galliem. Klasiska vadonības sabiedrība, sociāli stratificējoties trijās kārtās: karavīros, kulta kalpotājos un brīvajos zemkopjos. Rakstības nav bijis. Visai augstā līmenī bija attīstīta metalurģija. Karadarbībā kā galveno triecienspēku izmantoja kaujas ratus. Valstiskuma aizmetņi nav fiksēti, politiski pašorganizējās cilšu savienībās. I gs.p.m.ē. ziemeļos ķeltu ciltis izspieda uz dienvidiem no Reinas ģermāņi, savukārt dienvidos to ciltis sāka pakļaut Roma. Lielākajai daļai ķeltu teritoriju 300. g.p.m.ē. - 100. g. nonākot Romas pakļautībā, ķeltu kultūra lielā mērā romanizējās - process turpinājās arī pēc Romas sabrukuma un ģemāņu karalistu izveidošanās Gallijā un Ibērijā, ķeltu ciltīm pamazām asimilējoties jaunatnācēju vidū. Lielbritānijā ķeltus uz perifēriju izspieda tur ieradušās ģermāņu ciltis - angļi un sakši, - daļai atkāpjoties uz Skotiju un Īriju, britiem migrējot uz Armorikas pussalu (mūsd. Bretaņas pussala) kontinentā, kur tie saglabāja savas kultūras pamatiezīmes un valodu vēl ilgi (kopš VII gs. zināmi īru rakstu valodas pieminekļi, kas sarakstīti t.s. senīru valodā, kā arī skotu valoda, ko dēvē arī par gēlu valodu).

Vienīgās nedaudzās rakstiskās ziņas par ķeltiem nāk no sengrieķu un romiešu autoriem, kuri uzmanību pievērsa pamatā politiskajiem notikumiem, maz vērības pievēršot aprakstāmo cilšu saimniecībai un kultūrai. Ir liecības par attīstītu reliģisko kultu un īpašu priesteru kārtu - druīdiem - taču ziņas ļoti skopas, kas XIX-XX gs. romantisma uzplūdos radīja milzumu spekulāciju literatūrā par "druīdu rituāliem", "kalendāriem" u.tml. Meklējot literatūru par šo tēmu, ļoti lielu vērību jāpievērš autoriem un izdevniecībām (t.i. visdrošāk izmantot augstskolu izdevumus), lai izvairītos no fantāzijām.

Literatūra par šo tēmu

• Grasmane I., Klišāns V. Viduslaiku vēsture. 1. daļa. Metodisks līdzeklis. - Mācību apgāds: Rīga, 1996., 24.-25. lpp.
• Sigma Ankrava. Druīdu svētbiržu ugunis, ķeltu mīti. - Preses nams: Rīga, 1995. - 100 lpp.
• Sigma Ankrava. Īrijas ķelti un viņu kultūras mantojums : Īru sāgas un pasakas. - Zinātne: Rīga, 1985.

• e-Keltoi. // Journal of Interdisciplinary Celtic Studies, Volume 6: The Celts in the Iberian Peninsula. / Alberro, Manuel and Arnold, Bettina (eds.) - University of Wisconsin–Milwaukee, Center for Celtic Studies, 2005
• Collis John. The Celts: Origins, Myths and Inventions. - Tempus Publishing: Stroud, 2003. ISBN 0-7524-2913-2
• Cunliffe Barry. The Ancient Celts. - Oxford University Press: Oxford, 1997. ISBN 0-19-815010-5
• James Simon. The Atlantic Celts – Ancient People Or Modern Invention? - University of Wisconsin Press: Madison, 1999. ISBN 0-299-16674-0
• James Simon, Rigby Valerie. Britain and the Celtic Iron Age. - British Museum Press: London, 1997. ISBN 0-7141-2306-4
• Laing Lloyd. The Archaeology of Late Celtic Britain and Ireland c. 400–1200 AD. - Methuen: London, 1975. ISBN 0-416-82360-2
• MacKillop James. A Dictionary of Celtic Mythology. - Oxford University Press: Oxford, 1998. ISBN 0-19-280120-1
• Maier Bernhard. Celts: A History from Earliest Times to the Present. - University of Notre Dame Press, 2003. ISBN 978-0-268-02361-4

• Janine Fries-Knoblach. Die Kelten. 3000 Jahre europäischer Kultur und Geschichte. - Stuttgart, 2002, ISBN 3-17-015921-6
• Die Kelten in Deutschland. / Jörg Biel, Sabine Rieckhoff (Hrsg.) - Theiss: Stuttgart, 2001, ISBN 3-8062-1367-4
• Helmut Birkhan. Nachantike Keltenrezeption. - Praesens Verlag: Wien, 2009, ISBN 978-3-7069-0541-1
• Kunst der Kelten. 700 v. Chr. – 700 n. Chr. / Felix Müller (Hrsg.) - Verlag NZZ Libro: Bern, 2009, ISBN 3-7630-2539-1

• Филип Я. Кельтская цивилизация и ее наследие. - Прага, 1961

Resursi internetā par šo tēmu

• Ķeltu valodas - valoda.ailab.lv

• Kelten // Historischen Lexikon der Schweiz

• Кельты - Словари и энциклопедии на Академике
• Росс Энн. Кельты-язычники. Быт, религия, культура. / пер. Чехонадская Нина. 2005
• Колосовская Ю.К., Шкунаев С.В. Кельты в Европе в первой половине I тыс. до н.э.
• Ян Филип. Кельтская цивилизация и её наследие.
• Кельты, германцы, фракийцы и геты. Глава ХХI. // Элиаде М. История веры и религиозных идей. Том второй: от Гаутамы Будды до триумфа христианства.