Atšķirības starp "Volfi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Freiherr_Wolff_Wappen.png|right|thumb| | + | [[Attēls:Freiherr_Wolff_Wappen.png|right|thumb|250px|]] |
| − | + | '''fon Volfi''' (vc. ''von Wolff''; kr. ''фон Вольф'') - vācu izcelsmes (Lejassilēzija, Sagānas hercogiste) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta. Dzitas aizsācējs apmeties uz dzīvi narvā XVII gadsimta otrajā pusē. 1726. gadā fon Volfi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā tiem apstiprināts [[Brīvkungs|brīvkunga]] tituls. Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas [[Barons|barona]] titulu. Laika gaitā dzimta sadalījusies vairākās līnijās: | |
| + | * Jaunlaicenes līnija (''von Wolff a.d.H. Neu-Laitzen''), kuras aizsācējs ir Saksijas kūrfirsta gvardes leitnants, Valkas apriņķa tiesas [[asesors]], apriņķa [[muižniecības maršals]], [[landrāts]] un Cēsu apriņķa baznīcu virspriekšnieks Johans Gotlībs II fon Volfs (1756–1817); | ||
| + | ... | ||
| − | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunlaicenes (''Neu-Laitzen''), Lūšu (''Luxenhof'') un Repjakalna (''Reppekaln''), Inčukalna (''Hinzenberg''), Ropažu (''Rodenpois''), Buku (''Buchhof''), Lizuma (''Lisohnshof''), Druvienas (''Druween''), Vecgulbenes (''Alt Schwanenburg''), Valmes (''Walmeshof''), [[Stāmeriena]]s (''Stomersee''), Litenes (''Lettin''), [[Kaive]]s (''Kaiwen''), Kalna (''Berghof''), Ziemeru (''Semershof''), Māriņkalna (''Marienstein''), Blomes (''Blumenhof''), Valmes (''Walmeshof''), Lāzberģu (''Lahsberg'') u.c. [[muiža]]s. | |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Gunta Minde. Stāmeriena: Pils, cilvēki un dokumenti. // Latvijas arhīvi. | + | * Gunta Minde. Stāmeriena: Pils, cilvēki un dokumenti. // Latvijas arhīvi. 2002.4., 7.-27. lpp. |
| + | * Zilgalvis Jānis. Vecgulbenes muiža: viens no fon Volfu dzimtas īpašumiem Vidzemē. - Rīga, 2011. | ||
---- | ---- | ||
* Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Herausgegeben von Verband des livländischen Stammadels / Bearb. von Dr. Astaf v. Transche-Roseneck. Verlag für Sippenforschung und Wappenkunde E. A. Starke, Görlitz (Schles). Teil: Livland. Band I. – 1929. – S. 306-309 | * Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Herausgegeben von Verband des livländischen Stammadels / Bearb. von Dr. Astaf v. Transche-Roseneck. Verlag für Sippenforschung und Wappenkunde E. A. Starke, Görlitz (Schles). Teil: Livland. Band I. – 1929. – S. 306-309 | ||
| − | * Wolff Nicolas Freiherr von. Die Reichsfreiherren von Wolff in Livland, 1670-1920. - Dorpat, 1936 | + | * Wolff Nicolas Freiherr von. Die Reichsfreiherren von Wolff in Livland, 1670-1920. - Dorpat (Tartu), 1936 |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| − | * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/7-27-VESTUREMinde-Stameriena.pdf Gunta Minde. Stāmeriena: Pils, cilvēki un dokumenti. // Latvijas arhīvi.] | + | * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/7-27-VESTUREMinde-Stameriena.pdf Gunta Minde. Stāmeriena: Pils, cilvēki un dokumenti. // Latvijas arhīvi. 2002.4., 7.-27. lpp.] |
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2018. gada 12. janvāris, plkst. 10.57
fon Volfi (vc. von Wolff; kr. фон Вольф) - vācu izcelsmes (Lejassilēzija, Sagānas hercogiste) vācbaltiešu bruņniecības dzimta. Dzitas aizsācējs apmeties uz dzīvi narvā XVII gadsimta otrajā pusē. 1726. gadā fon Volfi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā tiem apstiprināts brīvkunga tituls. Ar 1857. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Laika gaitā dzimta sadalījusies vairākās līnijās:
- Jaunlaicenes līnija (von Wolff a.d.H. Neu-Laitzen), kuras aizsācējs ir Saksijas kūrfirsta gvardes leitnants, Valkas apriņķa tiesas asesors, apriņķa muižniecības maršals, landrāts un Cēsu apriņķa baznīcu virspriekšnieks Johans Gotlībs II fon Volfs (1756–1817);
...
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunlaicenes (Neu-Laitzen), Lūšu (Luxenhof) un Repjakalna (Reppekaln), Inčukalna (Hinzenberg), Ropažu (Rodenpois), Buku (Buchhof), Lizuma (Lisohnshof), Druvienas (Druween), Vecgulbenes (Alt Schwanenburg), Valmes (Walmeshof), Stāmerienas (Stomersee), Litenes (Lettin), Kaives (Kaiwen), Kalna (Berghof), Ziemeru (Semershof), Māriņkalna (Marienstein), Blomes (Blumenhof), Valmes (Walmeshof), Lāzberģu (Lahsberg) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Gunta Minde. Stāmeriena: Pils, cilvēki un dokumenti. // Latvijas arhīvi. 2002.4., 7.-27. lpp.
- Zilgalvis Jānis. Vecgulbenes muiža: viens no fon Volfu dzimtas īpašumiem Vidzemē. - Rīga, 2011.
- Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Herausgegeben von Verband des livländischen Stammadels / Bearb. von Dr. Astaf v. Transche-Roseneck. Verlag für Sippenforschung und Wappenkunde E. A. Starke, Görlitz (Schles). Teil: Livland. Band I. – 1929. – S. 306-309
- Wolff Nicolas Freiherr von. Die Reichsfreiherren von Wolff in Livland, 1670-1920. - Dorpat (Tartu), 1936
