Atšķirības starp "Arpshovens Andrejs fon" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[barons]] '''Andrejs fon Arpshovens''' (''Andrei, Baron von Arpshowen'', kr. ''барон Арпсгофен Андрей Владимирович'', 1875.-1932.) - Baltijas muižnieks, Krievijas impērijas armijas virsnieks. | [[barons]] '''Andrejs fon Arpshovens''' (''Andrei, Baron von Arpshowen'', kr. ''барон Арпсгофен Андрей Владимирович'', 1875.-1932.) - Baltijas muižnieks, Krievijas impērijas armijas virsnieks. | ||
| − | Dzimis 1875. gada 24. oktobrī Varšavā, Krievijas impērijā, barona [[Arpshovens Karls Valdemārs fon|Karla]] fon [[Arpshoveni|Arpshovena]] ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru. [[Junkurs]] (1.09.1893.). 1895. gadā absolvēja [[Pāžu korpuss|Pāžu korpusu]] kā [[kamerpāžs]], uzsāka dienestu 1. Austrumsibīrijas artilērijas brigādē ('1-я Восточно-Сибирская артиллерийская бригада''), piekomandēts 1. gvardes artilērijas brigādei (''1-я гвардейская артиллерийская бригада''), gvardes [[podporučiks]] (12.08.1895.), gvardes [[poručiks]] (12.08.1899.), gvardes [[štabs-kapitans]] (12.08.1903.). 1902.-1905. mācījās [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmijā]], pēc absolvēšanas dienēja leibgvardes Izmailovskas pulkā, rotas komandieris (22.12.1905.-22.01.1907.). 1909. gadā kļuvis par XI armijas korpusa Mandžūrijā vecāko štāba adjutantu (21.01.1909.-24.11.1910.). Odesas kara apgabala vecākā štāba adjutanta palīgs (24.11.1910.-1.09.1913.), īpašo uzdevumu štāba virsnieks (1.09.-26.11.1913.), vecākais štāba adjutants (26.11.1913.-pēc 1.06.1914.). Piedalījās [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules karā]]. 11. armijas [[Kvartirmeisters|ģenerālkvartirmeistera]] pārvaldes vecākais adjutants (6.12.1914.-10.03.1915.), 34. kājnieku divīzijas štāba priekšnieks (10.03.-3.11.1915.), 61. Vladimiras pulka (''61-й пехотный Владимирский полк'') komandieris (3.11.1915.-6.12.1916.), 41. kājnieku divīzijas štāba priekšnieks (6.12.1916.-pēc 3.01.1917.). 29.05.1916. apbalvots ar [[Zelta zobens|Sv. Jura Zelta zobenu]]. 1918. gadā ņēma dalību [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu karā]], laikā no 13.07.1919. līdz 03.1920. 2. Kubaņas kazaku divīzijas štāba priekšnieks, [[ģenerālmajors]]. Pēc sakāves un Krimas pamešanas dzīvoja Rumānijā. Miris 1932. gadā. | + | Dzimis 1875. gada 24. oktobrī Varšavā, Krievijas impērijā, barona [[Arpshovens Karls Valdemārs fon|Karla]] fon [[Arpshoveni|Arpshovena]] ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru. [[Junkurs]] (1.09.1893.). 1895. gadā absolvēja [[Pāžu korpuss|Pāžu korpusu]] kā [[kamerpāžs]], uzsāka dienestu 1. Austrumsibīrijas artilērijas brigādē (''1-я Восточно-Сибирская артиллерийская бригада''), piekomandēts 1. gvardes artilērijas brigādei (''1-я гвардейская артиллерийская бригада''), gvardes [[podporučiks]] (12.08.1895.), gvardes [[poručiks]] (12.08.1899.), gvardes [[štabs-kapitans]] (12.08.1903.). 1902.-1905. mācījās [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmijā]], pēc absolvēšanas dienēja leibgvardes Izmailovskas pulkā, rotas komandieris (22.12.1905.-22.01.1907.). 1909. gadā kļuvis par XI armijas korpusa Mandžūrijā vecāko štāba adjutantu (21.01.1909.-24.11.1910.). Odesas kara apgabala vecākā štāba adjutanta palīgs (24.11.1910.-1.09.1913.), īpašo uzdevumu štāba virsnieks (1.09.-26.11.1913.), vecākais štāba adjutants (26.11.1913.-pēc 1.06.1914.). Piedalījās [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules karā]]. 11. armijas [[Kvartirmeisters|ģenerālkvartirmeistera]] pārvaldes vecākais adjutants (6.12.1914.-10.03.1915.), 34. kājnieku divīzijas štāba priekšnieks (10.03.-3.11.1915.), 61. Vladimiras pulka (''61-й пехотный Владимирский полк'') komandieris (3.11.1915.-6.12.1916.), 41. kājnieku divīzijas štāba priekšnieks (6.12.1916.-pēc 3.01.1917.). 29.05.1916. apbalvots ar [[Zelta zobens|Sv. Jura Zelta zobenu]]. 1918. gadā ņēma dalību [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu karā]], laikā no 13.07.1919. līdz 03.1920. 2. Kubaņas kazaku divīzijas štāba priekšnieks, [[ģenerālmajors]]. Pēc sakāves un Krimas pamešanas dzīvoja Rumānijā. Miris 1932. gadā. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 13. septembris, plkst. 12.52
barons Andrejs fon Arpshovens (Andrei, Baron von Arpshowen, kr. барон Арпсгофен Андрей Владимирович, 1875.-1932.) - Baltijas muižnieks, Krievijas impērijas armijas virsnieks.
Dzimis 1875. gada 24. oktobrī Varšavā, Krievijas impērijā, barona Karla fon Arpshovena ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru. Junkurs (1.09.1893.). 1895. gadā absolvēja Pāžu korpusu kā kamerpāžs, uzsāka dienestu 1. Austrumsibīrijas artilērijas brigādē (1-я Восточно-Сибирская артиллерийская бригада), piekomandēts 1. gvardes artilērijas brigādei (1-я гвардейская артиллерийская бригада), gvardes podporučiks (12.08.1895.), gvardes poručiks (12.08.1899.), gvardes štabs-kapitans (12.08.1903.). 1902.-1905. mācījās Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmijā, pēc absolvēšanas dienēja leibgvardes Izmailovskas pulkā, rotas komandieris (22.12.1905.-22.01.1907.). 1909. gadā kļuvis par XI armijas korpusa Mandžūrijā vecāko štāba adjutantu (21.01.1909.-24.11.1910.). Odesas kara apgabala vecākā štāba adjutanta palīgs (24.11.1910.-1.09.1913.), īpašo uzdevumu štāba virsnieks (1.09.-26.11.1913.), vecākais štāba adjutants (26.11.1913.-pēc 1.06.1914.). Piedalījās I Pasaules karā. 11. armijas ģenerālkvartirmeistera pārvaldes vecākais adjutants (6.12.1914.-10.03.1915.), 34. kājnieku divīzijas štāba priekšnieks (10.03.-3.11.1915.), 61. Vladimiras pulka (61-й пехотный Владимирский полк) komandieris (3.11.1915.-6.12.1916.), 41. kājnieku divīzijas štāba priekšnieks (6.12.1916.-pēc 3.01.1917.). 29.05.1916. apbalvots ar Sv. Jura Zelta zobenu. 1918. gadā ņēma dalību Pilsoņu karā, laikā no 13.07.1919. līdz 03.1920. 2. Kubaņas kazaku divīzijas štāba priekšnieks, ģenerālmajors. Pēc sakāves un Krimas pamešanas dzīvoja Rumānijā. Miris 1932. gadā.
