Atšķirības starp "Benkendorfi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
Dzimtas aizsācējs bija [[burggrāfs]], Rīgas birģermeistars Johans Benkendorfs (1626-1680), kurš, saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu, kļūstot par birģermeistaru, 1674. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā. Tā dēls burggrāfs Johans Mihaels pēc 1710. gada izvēlējās militāro karjeru Krievijas impērijā, uzkalpojās par ģenerālporučiku, no 1721. gada Vidzemes viceprezidents. Tā dēli aizsāka trīs fon Benkendorfu dzimtas līnijas Krievijas impērijā: | Dzimtas aizsācējs bija [[burggrāfs]], Rīgas birģermeistars Johans Benkendorfs (1626-1680), kurš, saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu, kļūstot par birģermeistaru, 1674. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā. Tā dēls burggrāfs Johans Mihaels pēc 1710. gada izvēlējās militāro karjeru Krievijas impērijā, uzkalpojās par ģenerālporučiku, no 1721. gada Vidzemes viceprezidents. Tā dēli aizsāka trīs fon Benkendorfu dzimtas līnijas Krievijas impērijā: | ||
* Vecākā līnija - Kristofa (1749.-1823.), infantērijas ģenerāļa, Rīgas kara gubernatora pēcnācēji, kopš 1832. gada [[Grāfs|grāfi]]. | * Vecākā līnija - Kristofa (1749.-1823.), infantērijas ģenerāļa, Rīgas kara gubernatora pēcnācēji, kopš 1832. gada [[Grāfs|grāfi]]. | ||
− | * Vidējā līnija - [[Rēvele]]s oberkomandanta Jeremija (1751.-1800.), | + | * Vidējā līnija - [[Rēvele]]s oberkomandanta Jeremija (1751.-1800.), majorāta īpašnieka [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] pēcnācēji. |
* Jaunākā jeb Maskavas līnija - [[īstenais valsts padomnieks|īstenā valsts padomnieka]] Johana (1763.-1841.) pēcnācēji. | * Jaunākā jeb Maskavas līnija - [[īstenais valsts padomnieks|īstenā valsts padomnieka]] Johana (1763.-1841.) pēcnācēji. | ||
+ | 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
13. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
* Волков С. В. Генералитет Российской империи. Энциклопедический словарь генералов и адмиралов от Петра I до Николая II. Том I. - А-К: Москва, 2009 | * Волков С. В. Генералитет Российской империи. Энциклопедический словарь генералов и адмиралов от Петра I до Николая II. Том I. - А-К: Москва, 2009 | ||
− | [[Kategorija: | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
+ | |||
+ | * [http://www.rusdeutsch-panorama.ru/jencik_statja.php?mode=view&site_id=34&own_menu_id=4721 Бенкендорфы - Российские немцы. История и современность] | ||
+ | |||
+ | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 10. augusts, plkst. 12.56
fon Benkendorfi (vc. von Benckendorff, kr. Бенкендорфы) - muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs u.c.
Dzimtas aizsācējs bija burggrāfs, Rīgas birģermeistars Johans Benkendorfs (1626-1680), kurš, saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu, kļūstot par birģermeistaru, 1674. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā. Tā dēls burggrāfs Johans Mihaels pēc 1710. gada izvēlējās militāro karjeru Krievijas impērijā, uzkalpojās par ģenerālporučiku, no 1721. gada Vidzemes viceprezidents. Tā dēli aizsāka trīs fon Benkendorfu dzimtas līnijas Krievijas impērijā:
- Vecākā līnija - Kristofa (1749.-1823.), infantērijas ģenerāļa, Rīgas kara gubernatora pēcnācēji, kopš 1832. gada grāfi.
- Vidējā līnija - Rēveles oberkomandanta Jeremija (1751.-1800.), majorāta īpašnieka Igaunijas guberņā pēcnācēji.
- Jaunākā jeb Maskavas līnija - īstenā valsts padomnieka Johana (1763.-1841.) pēcnācēji.
1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Literatūra par šo tēmu
- Бороздин К. Опыт исторического родословия дворян и графов Бенкендорфов. - СПб., 1841
- Волков С. В. Генералитет Российской империи. Энциклопедический словарь генералов и адмиралов от Петра I до Николая II. Том I. - А-К: Москва, 2009