Atšķirības starp "Berensi fon Rautenfeldi" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Berens_von_Rautenfeld_Wappen.png|right|thumb|200px|Berensi fon Rautenfeldi]] | [[Attēls:Berens_von_Rautenfeld_Wappen.png|right|thumb|200px|Berensi fon Rautenfeldi]] | ||
| − | baroni '''Berensi fon Rautenfeldi''' (''Berens von Rautenfeld'') - vācu izcelsmes (no Kēnigsbergas) Rīgas birgeru, vēlāk muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. | + | baroni '''Berensi fon Rautenfeldi''' (vc. ''Berens von Rautenfeld'', kr. ''Беренс фон Раутенфельд'') - vācu izcelsmes (no Kēnigsbergas) Rīgas birgeru, vēlāk muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. |
| − | Dzimtas aizsācējs bija Hanss Heinrihs, kurš no Kēnigsbergas (kristīts 04.02.1699. Kēnigsbergas vecpilsētas baznīcā kā alus darītāja Johana Bērena un viņa otrās sievas Regīnas Villamovius dēls) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1735. gadā ieguva Rīgas [[pilsoņa tiesības]]. 1737. gadā apprecēja Rīgas rātskunga Eberharda Krīgera meitu Katarīnu Hedvigu Krīgeri. 1752. gadā Vīnē viņš ieguva impērijas [[Barons|barona]] titulu, un nu varēja saukties “fon Rautenfelds”, iegādāties muižas. 1786. gadā dzimta tika ierakstīta Rīgas patriciešu dzimtu grāmatā. Laika posmā no 1762. līdz 1777. gadam viņš vienu pēc otras iegādājās Kastrānes (''Kastranhoff''), Jaunraunas (''Ronneburg-Neuhoff''), Raunas (''Ronneburg'') muižas (lauku muižniecība bija nabadzīga, un Rīgas tirgotāji, ja to statuss ļāva, varēja viegli iegādāties īpašumus), kuras viņš pēc nāves 1778. gadā atstāja mantojumā saviem dēliem. No tiem dzimta sadalījās 4 līnijās: | + | Dzimtas aizsācējs bija Hanss Heinrihs, kurš no Kēnigsbergas (kristīts 04.02.1699. Kēnigsbergas vecpilsētas baznīcā kā alus darītāja Johana Bērena un viņa otrās sievas Regīnas Villamovius dēls) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1735. gadā ieguva Rīgas [[pilsoņa tiesības]]. 1737. gadā apprecēja Rīgas rātskunga Eberharda Krīgera meitu Katarīnu Hedvigu Krīgeri. 1752. gadā Vīnē viņš ieguva impērijas [[Barons|barona]] titulu, un nu varēja saukties “fon Rautenfelds”, iegādāties muižas. 1786. gadā dzimta tika ierakstīta Rīgas patriciešu dzimtu grāmatā, bet 1797. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika posmā no 1762. līdz 1777. gadam viņš vienu pēc otras iegādājās Kastrānes (''Kastranhoff''), Jaunraunas (''Ronneburg-Neuhoff''), Raunas (''Ronneburg'') muižas (lauku muižniecība bija nabadzīga, un Rīgas tirgotāji, ja to statuss ļāva, varēja viegli iegādāties īpašumus), kuras viņš pēc nāves 1778. gadā atstāja mantojumā saviem dēliem. No tiem dzimta sadalījās 4 līnijās: |
* I līnija - Rīgas rātskunga (1773.) un tirgotāja Eberharda pēcnācēji, Rembates (''Rigmundshof'')
nams. | * I līnija - Rīgas rātskunga (1773.) un tirgotāja Eberharda pēcnācēji, Rembates (''Rigmundshof'')
nams. | ||
* II līnija - Heinriha pēcnācēji, Gaujienas (Adzelas) nams (līnija iznīka 1815.); | * II līnija - Heinriha pēcnācēji, Gaujienas (Adzelas) nams (līnija iznīka 1815.); | ||
* III līnija - Johana Georga (''Gross Buschhof'') pēcnācēji; | * III līnija - Johana Georga (''Gross Buschhof'') pēcnācēji; | ||
* IV līnija - Ludviga Vilhelma pēcnācēji, Kastrānes nams, 1780. gadā ierakstīts Igaunijas bruņniecības matrikulā (līnija iznīka 1867.). | * IV līnija - Ludviga Vilhelma pēcnācēji, Kastrānes nams, 1780. gadā ierakstīts Igaunijas bruņniecības matrikulā (līnija iznīka 1867.). | ||
| − | Fon Rautenfeldiem dažādos laikos piederēja: Jaunraunas muiža, Raunas pils, Kastrānes, Šmerļa, Gaujienas (''Adselhof''), Šudenas (?), Lubertas-Rencenas un | + | Fon Rautenfeldiem dažādos laikos piederēja: Jaunraunas muiža, Raunas pils, Kastrānes, Šmerļa, Gaujienas (''Adselhof''), Šudenas (?), Lubertas-Rencenas (?) un Karvas (''Korwenhof''), kā arī Aru (''Arrohof'') Vaisikas (''Woiseck'') un Pikevaras (mūsd. Igaunijā) un Apridenas (?), Alt-Rādenas, Vecapguldes (Ānbones, ''Alt-Abgulden'') un Biržu (''Groß-Buschhof'') muižas Kurzemē. 1920. gadā fon Rautenfeldiem piederēja Rembate (''Ringmundshof'') un Ķegums (''Rautenfeld''), ko Latvijas Republika nacionalizēja, kā arī Bieriņu (''Heinrihsonhof, Lindenruh'') muižiņa Pierīgā. |
Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar [[Berensi|Berensiem]]. | Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar [[Berensi|Berensiem]]. | ||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* [http://marupite.lv/bierinu-muizas-vesture/ J.Aivazovs Bieriņu muižas vēsture.] | * [http://marupite.lv/bierinu-muizas-vesture/ J.Aivazovs Bieriņu muižas vēsture.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2018. gada 21. jūnijs, plkst. 19.20
baroni Berensi fon Rautenfeldi (vc. Berens von Rautenfeld, kr. Беренс фон Раутенфельд) - vācu izcelsmes (no Kēnigsbergas) Rīgas birgeru, vēlāk muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs bija Hanss Heinrihs, kurš no Kēnigsbergas (kristīts 04.02.1699. Kēnigsbergas vecpilsētas baznīcā kā alus darītāja Johana Bērena un viņa otrās sievas Regīnas Villamovius dēls) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1735. gadā ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. 1737. gadā apprecēja Rīgas rātskunga Eberharda Krīgera meitu Katarīnu Hedvigu Krīgeri. 1752. gadā Vīnē viņš ieguva impērijas barona titulu, un nu varēja saukties “fon Rautenfelds”, iegādāties muižas. 1786. gadā dzimta tika ierakstīta Rīgas patriciešu dzimtu grāmatā, bet 1797. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Laika posmā no 1762. līdz 1777. gadam viņš vienu pēc otras iegādājās Kastrānes (Kastranhoff), Jaunraunas (Ronneburg-Neuhoff), Raunas (Ronneburg) muižas (lauku muižniecība bija nabadzīga, un Rīgas tirgotāji, ja to statuss ļāva, varēja viegli iegādāties īpašumus), kuras viņš pēc nāves 1778. gadā atstāja mantojumā saviem dēliem. No tiem dzimta sadalījās 4 līnijās:
- I līnija - Rīgas rātskunga (1773.) un tirgotāja Eberharda pēcnācēji, Rembates (Rigmundshof) nams.
- II līnija - Heinriha pēcnācēji, Gaujienas (Adzelas) nams (līnija iznīka 1815.);
- III līnija - Johana Georga (Gross Buschhof) pēcnācēji;
- IV līnija - Ludviga Vilhelma pēcnācēji, Kastrānes nams, 1780. gadā ierakstīts Igaunijas bruņniecības matrikulā (līnija iznīka 1867.).
Fon Rautenfeldiem dažādos laikos piederēja: Jaunraunas muiža, Raunas pils, Kastrānes, Šmerļa, Gaujienas (Adselhof), Šudenas (?), Lubertas-Rencenas (?) un Karvas (Korwenhof), kā arī Aru (Arrohof) Vaisikas (Woiseck) un Pikevaras (mūsd. Igaunijā) un Apridenas (?), Alt-Rādenas, Vecapguldes (Ānbones, Alt-Abgulden) un Biržu (Groß-Buschhof) muižas Kurzemē. 1920. gadā fon Rautenfeldiem piederēja Rembate (Ringmundshof) un Ķegums (Rautenfeld), ko Latvijas Republika nacionalizēja, kā arī Bieriņu (Heinrihsonhof, Lindenruh) muižiņa Pierīgā.
Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar Berensiem.
