Atšķirības starp "Blankenhageni" versijām
m |
m |
||
| (18 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Blanckenhagen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Blanckenhagen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Blankenhageni''' (vc. ''Blanckenhagen'') latviešu | + | fon '''Blankenhageni''' (vc. ''Blanckenhagen'', kr. ''фон Бланкенхаген'') latviešu literatūrā tradicionāli '''Blankenhāgeni''' - prūšu izcelsmes (Pomerānija) tirgotāju un muižnieku dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs kā mācītājs ieradās Pērnavā 1585. gadā no Štrālzundes. 1794. gadā dzimta saņēma ģerboni un dižciltību, 1795. gadā – ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Dzimta dalās Drabešu un Allažu līnijās (''a.d.H. Drobusch'' un ''a.d.H. Allasch''). |
| − | [[Kategorija: | + | Zināmākie pārstāvji ir XVII gs. estofils un igauņu literatūras pamatlicējs Simeons (''Simeon von Blankenhagen''), kā arī viens no spožākajiem XIX gs. intelektuāļiem Baltijā, [[Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā societāte|Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās societātes]] dibinātājs Peters Heinrihs (''Peter Heinrich von Blankenhagen'', 1723-?). No cita nevar nepieminēt savulaik Eiropā visai populāro alkoholisko dzērienu "Allasch Kümmel" ("Allažu ķimelis"), ko Blankenhagenu darītavā ražoja no 1823. līdz 1944. gadam. |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Allažu (''Allasch''), Akenstakas (''Klingenberg''), Veismaņu (''Weißenstein''), Drabešu (''Drobusch''), Rāmuļu (''Ramelsdorf''), Kniediņu (''Kaltenbrunn''), Mores (''Moritzberg''), Ēbela (Rīgā), Jūdažu (''Judasch''), Pullēnu (''Pullandorf''), Ādažu (''Aahof mit Neuermuhlen''), Kārļukalna (''Karlsberg''), Mālpils (''Lemburg''), Vites (''Wittenhof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 30. decembris, plkst. 20.20
fon Blankenhageni (vc. Blanckenhagen, kr. фон Бланкенхаген) latviešu literatūrā tradicionāli Blankenhāgeni - prūšu izcelsmes (Pomerānija) tirgotāju un muižnieku dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs kā mācītājs ieradās Pērnavā 1585. gadā no Štrālzundes. 1794. gadā dzimta saņēma ģerboni un dižciltību, 1795. gadā – ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dzimta dalās Drabešu un Allažu līnijās (a.d.H. Drobusch un a.d.H. Allasch).
Zināmākie pārstāvji ir XVII gs. estofils un igauņu literatūras pamatlicējs Simeons (Simeon von Blankenhagen), kā arī viens no spožākajiem XIX gs. intelektuāļiem Baltijā, Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās societātes dibinātājs Peters Heinrihs (Peter Heinrich von Blankenhagen, 1723-?). No cita nevar nepieminēt savulaik Eiropā visai populāro alkoholisko dzērienu "Allasch Kümmel" ("Allažu ķimelis"), ko Blankenhagenu darītavā ražoja no 1823. līdz 1944. gadam.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Allažu (Allasch), Akenstakas (Klingenberg), Veismaņu (Weißenstein), Drabešu (Drobusch), Rāmuļu (Ramelsdorf), Kniediņu (Kaltenbrunn), Mores (Moritzberg), Ēbela (Rīgā), Jūdažu (Judasch), Pullēnu (Pullandorf), Ādažu (Aahof mit Neuermuhlen), Kārļukalna (Karlsberg), Mālpils (Lemburg), Vites (Wittenhof) u.c. muižas.
