Atšķirības starp "Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions" versijām

Pašreizējā versija, 2016. gada 4. augusts, plkst. 21.03

1. jātnieku divizions - landesvēra Atsevišķās latviešu brigādes vienība, saformēta 1919. gada 5. maijā, pievienojot Latviešu atsevišķai jātnieku nodaļai 3.atsevišķo eskadronu. Komandieris ritmeistars A.Lēvings, štāba priekšnieks A.Hartmans, adjutants poručiks J.Taube.

• • 1. eskadrons (bij. Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, kom. ritmeistars Plan-Dubrovskis 15.05.-07.07.1919.);
  • 2. eskadrons (bij. Goldfelda eskadrons, kom. no 10.05. – virsleitnants Rēls (Rehl))
  • 3. eskadrons (kom. rotmistrs A.Godkalns
  • 4. rezerves eskadrons

1919. gada 25. maijā jātnieku divizions bija pirmā latviešu vienība, kas jau 9:00 rītā ielauzās Rīgā, bet pēc tam ieņēma pozīcijas no Strazdumuižas līdz Zalustu muižai. 1. eskadrons (bez viena vada), kurš 27. maijā devās no Carnikavas uz Limbažiem, kur nonāca 28. maijā, dezertēja un pārgāja Igaunijas armijas pakļautībā un piedalījās Cēsu kaujās pret zemessardzi. 2. eskadrons 4. jūnijā ielauzās Vecpiebalgā, taču uzzinājis par Igaunijas armijas uzbrukumu zemessardzes daļām, atgriezās pie pārējā diviziona štāba un sadursmēs ar Igaunijas armiju nepiedalījās. 22. jūnijā divizions pārgāja Igaunijas armijas pusē, stājoties tās pakļautībā esošā 1. Valmieras kājnieku pulka rīcībā. Pēc Rīgas ieņemšanas dislocēts Lapmežciemā. 1. eskadrons pildīja jūras krasta apsardzes dienestu Lapmežciemā un Bigauņciemā, 2. eskadrons atradās rezervē Ķemeros, 3. eskadrons Cērkstes muižā pie Tukuma. 3. eskadrons piedalījās Rīgas ieņemšanā (22.05.), tad devās talāk uz Juglu, tad Strazdumuižu, sekojot pretiniekam Carnikavas virzienā. Pēc 1919. gada 5. augusta armijas virspavēlnieka rīkojuma 6. septembrī 1. jātnieku divizions tika izformēts un tā eskadroni sadalīti pa jaunizveidotās Latvijas armijas divīzijām (1. eskadrons pievienots Kurzemes divīzijai, 2. eskadrons pievienots Zemgales divīzijai, 3. eskadrons pievienots Latgales divīzijai).

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 239. lpp. ISBN 9984-00-395-7
• K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
• Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
• Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
• Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
• Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
• Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
• Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
• Jēkabsons Ē. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919. – 1921. gadā. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata V. Rīga, 2004. 67.–105. lpp.
• Jātnieku pulks desmit pastāvēšanas gados no 1919. gada 5. jūlija līdz 1929. gada 5. jūlijam. – Rīga, 1929

Resursi internetā par šo tēmu

• Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu