Atšķirības starp "Bremseni" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bromsen_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Bromsen_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Bremseni''' (vc. ''von Brömsen'') - zviedru izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | + | fon '''Bremseni''' (vc. ''von Brömsen, Broemsen'') - zviedru izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. |
| − | [[Kategorija: | + | Dzimtas aizsācējs ir Tērbatas [[birģermeistars]] Johans (''Johan Bröms'', ?-1684.), kurš no Zviedrijas karaļa Kārļa XI 1678. gadā saņēma dižciltību, turpmāk saucoties par Bremsenu. 1680. gadā Johans Bremsens tika uzņemts Zviedrijas bruņniecībā. XVIII gs. beigās dzimta sadalījās divās līnijās: |
| + | * Kongotas (''von Brömsen a.d.H. Kongota'') nams jeb Rīgas līnija, Johana mazdēla Juliusa (''Johan Julius'') pēcnācēji, 1778. gadā dzimtas atzars ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| + | * Samhofas (''von Brömsen a.d.H. Samhof'') nams jeb Igaunijas līnija, 1745. gadā ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kukulinas (''Kuckulin''), Paidlas (''Samhof''), Josu (''Waimel-Neuhof''), Veikes-Kongutas (''Klein-Kongota''), Ķeipenes (''Keipen''), Drabešu (''Drobbusch''), Nēķenu (''Noetkenshof''), Kārkļu (''Neu-Geistershof''), Jaunpils (''Schloß Jürgensburg''), Vecjērcēnu (''Neu-Wohlfahrt'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.adelsvapen.com/genealogi/Von_Brömssen_nr_932 Von Brömssen nr 932 - genealogi/adelsvapen.com] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 4. augusts, plkst. 15.32
fon Bremseni (vc. von Brömsen, Broemsen) - zviedru izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Dzimtas aizsācējs ir Tērbatas birģermeistars Johans (Johan Bröms, ?-1684.), kurš no Zviedrijas karaļa Kārļa XI 1678. gadā saņēma dižciltību, turpmāk saucoties par Bremsenu. 1680. gadā Johans Bremsens tika uzņemts Zviedrijas bruņniecībā. XVIII gs. beigās dzimta sadalījās divās līnijās:
- Kongotas (von Brömsen a.d.H. Kongota) nams jeb Rīgas līnija, Johana mazdēla Juliusa (Johan Julius) pēcnācēji, 1778. gadā dzimtas atzars ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
- Samhofas (von Brömsen a.d.H. Samhof) nams jeb Igaunijas līnija, 1745. gadā ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kukulinas (Kuckulin), Paidlas (Samhof), Josu (Waimel-Neuhof), Veikes-Kongutas (Klein-Kongota), Ķeipenes (Keipen), Drabešu (Drobbusch), Nēķenu (Noetkenshof), Kārkļu (Neu-Geistershof), Jaunpils (Schloß Jürgensburg), Vecjērcēnu (Neu-Wohlfahrt) u.c. muižas.
