Atšķirības starp "Kloti-Jirgensburgi" versijām
m |
m |
||
| (31 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Clodt_adH_JUrgensburg.png|thumb| | + | [[Attēls:Clodt_adH_JUrgensburg.png|thumb|250px|]] |
| − | baroni fon ''' | + | baroni fon '''Kloti no Jirgensburgas''' (vc. ''Clodt a.d.H. Jürgensburg'' vai ''Clodt von Jürgensburg''), literatūrā arī '''Kloti fon Jirgensburgi''' - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un Iekškrievijā. Šī dzimtas atzara aizsācējs ir Rolfs Klots (''Rolof Clodt''), kurš ieradās Rēvelē 1515. gadā. Rēveles sindiks, [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra padomnieks Josts fon Klots (1517.-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (''Schloss Jürgensburg'' mūsd. Zaubē, tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klotiem no Jirgensburgas), bet 1566. gadā ar Polijas karaļa patentu kļuva par [[Barons|baronu]]. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, bet 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Klotu pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās. 1939./40. gada ziemā politiskās situācijas dēļ pēdējie fon Kloti bija [[vācbaltiešu izceļošana|spiesti pamest dzimteni]]. |
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1650.–1653.) Gustavs Ādolfs fon | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1650.–1653.) Gustavs Ādolfs fon Klots-Jirgensburgs (''Gustav Adolf Clodt-Jürgensburg'', 1621.–1681.); vēsturnieks, [[landrāts]] un Livonijas virskonsistorijas prezidents Karls Gustavs fon Klots (''Karl Gustav Clodt von Jürgensburg'', 1654.-1723.); ģenerālmajors un gleznotājs Karls fon Klots-Jirgensburgs (''Karl Gustav Clodt von Jürgensburg'', kr. ''Барон Карл Фёдорович Клодт фон Юргенсбург'', 1765.-1822.); tēlnieks Peters fon Klots-Jirgensburgs (vc. ''Peter Clodt von Jürgensburg'', kr. ''Пётр Карлович Клодт''; 1805.-1867.); gleznotājs Mihaels fon Klots-Jirgensburgs (''Michael Clodt von Jürgensburg'', ''Барон Михаил Петрович Клодт''; 1835.-1914.); gleznotājs Nikolajs fon Klots-Jirgensburgs (''Baron Nikolai Clodt von Jürgensburg'', ''Николай Александрович Клодт фон Юргенсбург'' (1865.-1918.). |
| − | [[Kategorija: | + | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (''Jürgensburg''), Bērzu (''Angern Forstei, Unterforstei Birken''), Puikules (''Puikeln''), Hartmaņa (''Hartmannhof'', Rīgā, Kalnciema ielā 30), Mēdzūlas (''Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule''), Valkilas (''Wallküll''), Peitas (''Peuth''), Ranamoisas (''Vogelsang''), Todvakonas (''Köndes''), Korjodi (''Korjoth''), Oru (''Orrenhof''), Avastes (''Wiesenau''), Vastas (''Waschel''), Humalas (''Hummala''), Edaras (''Eddara''), Sahas (''Saage''), Sammas (''Samm'') u.c. [[muiža]]s. |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Kloti]] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 22. oktobris, plkst. 16.51
baroni fon Kloti no Jirgensburgas (vc. Clodt a.d.H. Jürgensburg vai Clodt von Jürgensburg), literatūrā arī Kloti fon Jirgensburgi - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta Livonijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Somijas lielhercogistē un Iekškrievijā. Šī dzimtas atzara aizsācējs ir Rolfs Klots (Rolof Clodt), kurš ieradās Rēvelē 1515. gadā. Rēveles sindiks, Livonijas ordeņa mestra padomnieks Josts fon Klots (1517.-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (Schloss Jürgensburg mūsd. Zaubē, tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klotiem no Jirgensburgas), bet 1566. gadā ar Polijas karaļa patentu kļuva par baronu. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja brīvkunga titulu. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, bet 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Klotu pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās. 1939./40. gada ziemā politiskās situācijas dēļ pēdējie fon Kloti bija spiesti pamest dzimteni.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1650.–1653.) Gustavs Ādolfs fon Klots-Jirgensburgs (Gustav Adolf Clodt-Jürgensburg, 1621.–1681.); vēsturnieks, landrāts un Livonijas virskonsistorijas prezidents Karls Gustavs fon Klots (Karl Gustav Clodt von Jürgensburg, 1654.-1723.); ģenerālmajors un gleznotājs Karls fon Klots-Jirgensburgs (Karl Gustav Clodt von Jürgensburg, kr. Барон Карл Фёдорович Клодт фон Юргенсбург, 1765.-1822.); tēlnieks Peters fon Klots-Jirgensburgs (vc. Peter Clodt von Jürgensburg, kr. Пётр Карлович Клодт; 1805.-1867.); gleznotājs Mihaels fon Klots-Jirgensburgs (Michael Clodt von Jürgensburg, Барон Михаил Петрович Клодт; 1835.-1914.); gleznotājs Nikolajs fon Klots-Jirgensburgs (Baron Nikolai Clodt von Jürgensburg, Николай Александрович Клодт фон Юргенсбург (1865.-1918.).
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (Jürgensburg), Bērzu (Angern Forstei, Unterforstei Birken), Puikules (Puikeln), Hartmaņa (Hartmannhof, Rīgā, Kalnciema ielā 30), Mēdzūlas (Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule), Valkilas (Wallküll), Peitas (Peuth), Ranamoisas (Vogelsang), Todvakonas (Köndes), Korjodi (Korjoth), Oru (Orrenhof), Avastes (Wiesenau), Vastas (Waschel), Humalas (Hummala), Edaras (Eddara), Sahas (Saage), Sammas (Samm) u.c. muižas.
Skat. arī: Kloti
