Atšķirības starp "Varšavas hercogiste" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 26. rindiņa: | 26. rindiņa: | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Herzogtum-Warschau.png|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Herzogtum-Warschau.png|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Varšavas hercogiste''' (pol. ''Księstwo Warszawskie'', angl. ''Duchy of Warsaw'', fr. ''Duché de Varsovie'', vāc. ''Herzogtum Warschau'', kr. ''Варшавское герцогство'') - [[ | + | '''Varšavas hercogiste''' jeb '''Varšavas kņaziste''' (pol. ''Księstwo Warszawskie'', angl. ''Duchy of Warsaw'', fr. ''Duché de Varsovie'', vāc. ''Herzogtum Warschau'', kr. ''Варшавское герцогство'') - [[Francija]]s impērijas [[vasaļvalsts]] laikā no 1807. līdz 1815. gadam. Izveidota saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]], iekarotās Prūsijas provinces Jaunā Austrumprūsija (vāc. ''Neu-Ostpreussen'') teritorijā (1809. gadā palielināja savu teritoriju, atņemot [[Austrijas impērija]]i reiz [[Polijas karaliste]]i piederējušo [[Galisija|Galisiju]]). [[Konstitucionāla monarhija]] (1807. gada Konstitūcija), administratīvi iedalīta 10 departamentos (pol. ''Bydgoski, Kaliski, Krakowski, Lubelski, Łomżyński, Płocki, Poznański, Radomski, Siedlecki, Warszawski''). Galvaspilsēta Varšava. Par [[hercogs|hercogu]] tika iecelts Saksijas [[karalis]] Fridrihs Augusts I, kurš Varšavā kronējās kā Fridrihs Augusts III (pol. ''Fryderyk August III Sprawiedliwy'', ''Fryderyk August III Wettyn''; vāc. ''Frederick Augustus Joseph Maria Anton Johann Nepomuk Aloys Xavie''). Likvidēta 1815. gadā pēc [[Vīnes kongress (1814-1815)|Vīnes kongresa]] lēmuma, sadalot to starp [[Krievijas impērija|Krieviju]], [[Prūsijas karaliste|Prūsiju]] un [[Austrijas impērija|Austriju]]. Krievijas anektētajā daļā tika izveidota '''Polijas karaliste''', Prūsijas anektētajā daļā - [[Poznaņas lielhercogiste]]. Krakovas pilsēta ar tās apgabalu tika proklamēta par [[Krakovas republika|Krakovas republiku]] (1846. gadā to anektēja Austrija). |
== Galerija== | == Galerija== | ||
| 34. rindiņa: | 34. rindiņa: | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
| − | == Literatūra == | + | == Literatūra par šo tēmu == |
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Szymon Askenazy. Napoleon a Polska. - Warszawa, 1994 | * Szymon Askenazy. Napoleon a Polska. - Warszawa, 1994 | ||
* Jarosław Czubaty. Wodzowie i politycy. Generalicja polska lat 1806-1815. - Warszawa, 1993 | * Jarosław Czubaty. Wodzowie i politycy. Generalicja polska lat 1806-1815. - Warszawa, 1993 | ||
| 74. rindiņa: | 76. rindiņa: | ||
* [http://www.histoire-empire.org/articles/congres_de_vienne/acte_du_congres_de_vienne_02.htm Acte du Congrès de Vienne du 9 juin 1815] | * [http://www.histoire-empire.org/articles/congres_de_vienne/acte_du_congres_de_vienne_02.htm Acte du Congrès de Vienne du 9 juin 1815] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Valstis]] |
Pašreizējā versija, 2009. gada 31. oktobris, plkst. 18.41
| |
| |
| hercogiste | 09.06.1807.-09.06.1815. |
| pārvalde | |
| galvaspilsēta | Varšava |
| iedzīvotāji | ~ 4 300 000 |
| maks. platība | ~ 155 000 km2 (1809.) |
| |
Varšavas hercogiste jeb Varšavas kņaziste (pol. Księstwo Warszawskie, angl. Duchy of Warsaw, fr. Duché de Varsovie, vāc. Herzogtum Warschau, kr. Варшавское герцогство) - Francijas impērijas vasaļvalsts laikā no 1807. līdz 1815. gadam. Izveidota saskaņā ar Tilzītes miera līgumu, iekarotās Prūsijas provinces Jaunā Austrumprūsija (vāc. Neu-Ostpreussen) teritorijā (1809. gadā palielināja savu teritoriju, atņemot Austrijas impērijai reiz Polijas karalistei piederējušo Galisiju). Konstitucionāla monarhija (1807. gada Konstitūcija), administratīvi iedalīta 10 departamentos (pol. Bydgoski, Kaliski, Krakowski, Lubelski, Łomżyński, Płocki, Poznański, Radomski, Siedlecki, Warszawski). Galvaspilsēta Varšava. Par hercogu tika iecelts Saksijas karalis Fridrihs Augusts I, kurš Varšavā kronējās kā Fridrihs Augusts III (pol. Fryderyk August III Sprawiedliwy, Fryderyk August III Wettyn; vāc. Frederick Augustus Joseph Maria Anton Johann Nepomuk Aloys Xavie). Likvidēta 1815. gadā pēc Vīnes kongresa lēmuma, sadalot to starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. Krievijas anektētajā daļā tika izveidota Polijas karaliste, Prūsijas anektētajā daļā - Poznaņas lielhercogiste. Krakovas pilsēta ar tās apgabalu tika proklamēta par Krakovas republiku (1846. gadā to anektēja Austrija).
Galerija
kara ministra zīmogs
Saksijas karalistes ģerbonis
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.
- Szymon Askenazy. Napoleon a Polska. - Warszawa, 1994
- Jarosław Czubaty. Wodzowie i politycy. Generalicja polska lat 1806-1815. - Warszawa, 1993
- Przemysław Góralczyk. Pozytywne aspekty działalności rządu pruskiego na ziemiach polskich II i III rozbioru w opinii przedstawicieli władz i mieszkańców Księstwa Warszawskiego. / Polacy - Niemcy - Pogranicze: studia historyczne: księga poświęcona Profesorowi Joachimowi Benyskiewiczowi w siedemdziesiątą rocznicę urodzin oraz pięćdziesięciolecie pracy. / p. red. Grażyny Wyder, Tomasza Nodzyńskiego - Zielona Góra, 2006
- Barbara Grochulska. Handel zagraniczny Księstwa Warszawskiego. - Warszawa 1967
- Barbara Grochulska. Księstwo Warszawskie. - Warszawa, 1966
- Kallas M. Konstytucja Księstwa Warszawskiego. Jej powstanie, systematyka i główne instytucje w związku z normami szczegółowymi i praktyką. - Toruń, 1970
- Marian Kukiel. Dzieje oręża polskiego w epoce napoleońskiej 1795-1815. - Poznań, 1912
- Kazimierz Ossowski. Prasa Księstwa Warszawskiego.. - Warszawa, 2004, ISBN 83-7009-432-5
- B. Pawłowski. Wojna polsko-austriacka 1809. - Warszawa, 1999
- Sobociński W. Historia ustroju i prawa Księstwa Warszawskiego. - Toruń, 1964
- Gabriel Zych. Armia Księstwa Warszawskiego 1807-1812. - Warszawa, 1961
- Jerzy B. Flatt. Topographie des Herzogtums Warschau nebst einem kurzen Abriss der polnischen Geschichte bis auf die neuesten Zeiten. - Böhme, Leipzig, 1810
- Samuel G. Laube (Übers.): Gesetzsammlung des vormaligen Herzogtums Warschau. - Mehwald, Posen, 1816
- Gotthold Rhode. Geschichte Polens. - 3. verbesserte Aufl. Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 1980, ISBN 3-534-00763-8
- Jerzy Topolski. Die Geschichte Polens. - Verlag Interpress, Warschau, 1985, ISBN 83-223-1956-8
- Ingo Zimmermann. Sachsens Markgrafen, Kurfürsten und Könige. Die Wettiner in der meißnisch-sächsischen Geschichte. - Koehler & Amelang, München, 1997, ISBN 3-7338-0217-9
Resursi internetā par šo tēmu
- Księstwo Warszawskie 1807-1815
- Portret księcia warszawskiego Fryderyka Augusta z 1811 roku
- Złoty dukat z popiersiem Fryderyka Augusta z 1812 roku
- Proklamacja Fryderyka Augusta w sprawie najazdu wojsk austriackich na Księstwo Warszawskie z 25 IV 1809 roku
- Dekret Fryderyka Augusta o utworzeniu i organizacji Archiwum Ogólnego Krajowego w Warszawie z 2 IX 1808 roku
- Verfassung der Herzogthums Warschau vom 22. Juli 1807
- Gründung des Herzogtums Warschau in den Friedensverträgen von Tilsit (pdf-Faksimile, dtsch.-frz.)
- Verfassungstext vom 22. Juli 1807 (dtsch.)
- Statut constitutionnel du Duché de Varsovie, le 22 juillet 1807 (frz.)
- Atlas historique, généalogique, chronologique et géographique, A. Le Sage (Las Cases), Paris: de l'Imprimerie de P. Didot l'aîné, 1808
- The Army of Grand Duchy of Warsaw
- Elena I. Fedosova. Polish Projects of Napoleon Bonaparte. - Moscow State University
- Chelminski/Malibran. The Army of Duchy of Warsaw.
