Atšķirības starp "Ferzeni" versijām
m |
m |
||
| (15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Fersen_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Fersen_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni '''Ferzeni''' (vc. ''Baron Fersen'', kr. ''бароны Ферзены'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijā. Ap 1535. Lorencs fon Ferzens (''Lorenz von Fersen'') ieradās [[Livonija|Livonijā]], aizsākot Baltijas atzaru (ap 1600. gadu no Igaunijas atdalījās Ferzenu Zviedrijas atzars). 1674. gadā Ferzeni kļuva par Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]] (kopš 1719. gada - [[Grāfs|grāfi]]). | + | [[Attēls:Graf_Fersen_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] |
| + | baroni un grāfi '''Ferzeni''' (vc. ''Baron Fersen'', kr. ''бароны Ферзены'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijā. Ap 1535. Lorencs fon Ferzens (''Lorenz von Fersen'') ieradās [[Livonija|Livonijā]], aizsākot Baltijas atzaru (ap 1600. gadu no Igaunijas atdalījās Ferzenu Zviedrijas atzars). 1674. gadā Ferzeni kļuva par Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]] (kopš 1719. gada - [[Grāfs|grāfi]]). 1747. gadā viena dzimtas līnija (''Fersen a. d. H. Ollustfer''), bet 1882. gadā baroni fon Ferzeni ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1745. gadā - gan fon Ferzeni, gan baroni fon Ferzeni, gan grāfi Ferzeni ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1865. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zvārtavas (''Adsel-Scwartzhof''), Vecsalacas, Pāles u.c. [[muiža]]s; Mūsdienu Igaunijas teritorijā: Abja, Olustveres (''Ollustfer''), Saadjärve, Raikkilas (''Rayküll''), Alaveres (''Allafer''), Rasikas (''Rasik''), Kambi, Emumäe, Inglistes (''Haehl''), Morastes (''Fersenau''), Saues (''Friedrichshof'') , Harmi, Jõelähtme, Jenedas (''Jendel''), Juras (''Joerden''), Kirnas (''Kirna''), Maardu, Mahtras (''Machtershof''), Laupas (''Laupa''), Kurna, Mejas (''Mexhof''), Nõmmküla, Paunküla, Putkaste, Põlli, Russalu, Sipa, Tohisoo, Valklas (''Wallküll''), Võnnu, Vodjas (''Wodja'') un Maidla muižas. | + | Vidzemes Ferzeni neizcēlās ar turību, taču tiek laikabiedru pieminēti kā ļoti izglītota, ekstravaganta un kultūras bagāta dzimta (slavena arī ar izsmalcinātāko un plašāko mākslas darbu kolekciju Baltijā). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem pieminami: Igaunijas bruņniecības maršals Hanss fon Ferzens (''Hans von Fersen'', 1617.–1624.), Igaunijas bruņniecības maršals Heinrihs fon Ferzens (''Hans Heinrich von Fersen'', 1720.–1723.); Zviedrijas feldmaršals Fabians fon Ferzens (''Fabian von Fersen'', 1626.-1677.); Zviedrijas feldmaršals Otto fon Ferzens (''Otto Wilhelm von Fersen'', 1623.-1703.); Zviedrijas ģenerālis Hanss fon Ferzens (''Hans Reinhold Fersen'', 1683.-1726.); Francijas karalienes Marijas Antuanetes favorīts un glābšanas organizētājs, brīvkungs Aksels fon Ferzens (''Hans Axel von Fersen'', 1755.-1810.), Krievijas ģenerālmajors, pirmais [[grāfs]] Johans fon Ferzens (''Johann von Fersen'', kr. ''Иван Евстафьевич Ферзен'', 1739.-1800.); Krievijas kara flotes viceadmirālis Vilhelms fon Ferzens (''Wilhelm fon Fersen'', kr. ''барон Василий (Вильям) Николаевич Ферзен'', 1858.-1937.). |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zvārtavas (''Adsel-Scwartzhof''), Vecsalacas (''Alt-Salis''), Pāles (''Seppkull'') u.c. [[muiža]]s; Mūsdienu Igaunijas teritorijā: Abja, Olustveres (''Ollustfer''), Saadjärve, Raikkilas (''Rayküll''), Alaveres (''Allafer''), Rasikas (''Rasik''), Kambi, Emumäe, Inglistes (''Haehl''), Morastes (''Fersenau''), Saues (''Friedrichshof''), Harmi, Jõelähtme, Jenedas (''Jendel''), Juras (''Joerden''), Kirnas (''Kirna''), Maardu, Mahtras (''Machtershof''), Laupas (''Laupa''), Kurna, Mejas (''Mexhof''), Nõmmküla, Paunküla, Putkaste, Põlli, Russalu, Sipa, Tohisoo, Valklas (''Wallküll''), Võnnu, Vodjas (''Wodja'') un Maidla muižas. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://dom.lndb.lv/data/obj/file/162430.pdf Kristīne Zaļuma. Ieskats Vidzemes muižu bibliotēku likteņos.] | * [http://dom.lndb.lv/data/obj/file/162430.pdf Kristīne Zaļuma. Ieskats Vidzemes muižu bibliotēku likteņos.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/142689/Ферзен Ферзен, граф - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2017. gada 4. augusts, plkst. 17.07
baroni un grāfi Ferzeni (vc. Baron Fersen, kr. бароны Ферзены) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā. Ap 1535. Lorencs fon Ferzens (Lorenz von Fersen) ieradās Livonijā, aizsākot Baltijas atzaru (ap 1600. gadu no Igaunijas atdalījās Ferzenu Zviedrijas atzars). 1674. gadā Ferzeni kļuva par Zviedrijas brīvkungiem (kopš 1719. gada - grāfi). 1747. gadā viena dzimtas līnija (Fersen a. d. H. Ollustfer), bet 1882. gadā baroni fon Ferzeni ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1745. gadā - gan fon Ferzeni, gan baroni fon Ferzeni, gan grāfi Ferzeni ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1865. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
Vidzemes Ferzeni neizcēlās ar turību, taču tiek laikabiedru pieminēti kā ļoti izglītota, ekstravaganta un kultūras bagāta dzimta (slavena arī ar izsmalcinātāko un plašāko mākslas darbu kolekciju Baltijā). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem pieminami: Igaunijas bruņniecības maršals Hanss fon Ferzens (Hans von Fersen, 1617.–1624.), Igaunijas bruņniecības maršals Heinrihs fon Ferzens (Hans Heinrich von Fersen, 1720.–1723.); Zviedrijas feldmaršals Fabians fon Ferzens (Fabian von Fersen, 1626.-1677.); Zviedrijas feldmaršals Otto fon Ferzens (Otto Wilhelm von Fersen, 1623.-1703.); Zviedrijas ģenerālis Hanss fon Ferzens (Hans Reinhold Fersen, 1683.-1726.); Francijas karalienes Marijas Antuanetes favorīts un glābšanas organizētājs, brīvkungs Aksels fon Ferzens (Hans Axel von Fersen, 1755.-1810.), Krievijas ģenerālmajors, pirmais grāfs Johans fon Ferzens (Johann von Fersen, kr. Иван Евстафьевич Ферзен, 1739.-1800.); Krievijas kara flotes viceadmirālis Vilhelms fon Ferzens (Wilhelm fon Fersen, kr. барон Василий (Вильям) Николаевич Ферзен, 1858.-1937.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zvārtavas (Adsel-Scwartzhof), Vecsalacas (Alt-Salis), Pāles (Seppkull) u.c. muižas; Mūsdienu Igaunijas teritorijā: Abja, Olustveres (Ollustfer), Saadjärve, Raikkilas (Rayküll), Alaveres (Allafer), Rasikas (Rasik), Kambi, Emumäe, Inglistes (Haehl), Morastes (Fersenau), Saues (Friedrichshof), Harmi, Jõelähtme, Jenedas (Jendel), Juras (Joerden), Kirnas (Kirna), Maardu, Mahtras (Machtershof), Laupas (Laupa), Kurna, Mejas (Mexhof), Nõmmküla, Paunküla, Putkaste, Põlli, Russalu, Sipa, Tohisoo, Valklas (Wallküll), Võnnu, Vodjas (Wodja) un Maidla muižas.
