Atšķirības starp "Lielais kara ceļš" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Livonijas Lielais kara ceļš''' ('' | + | [[Attēls:Hellweg_oder_Heerstrasse.jpg|right|thumb|300px|]] |
| + | '''Livonijas Lielais kara ceļš''' (''Livländischer Heerstraße, Hellweg'') - XIII-XV gs. [[Livonija|Livonijā]] pastāvējušais lielākais ceļa maršruts, izveidojies, pārvietojoties [[Teitoņu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņotajām vienībām kā to regulārs maršruts. Ceļš veda no Rīgas cauri Tukumam, Kandavai, Kuldīgai, Aizputei, Durbei, Grobiņai un Rucavai, tad gar jūras krastu uz Palangu un Klaipēdu - tālāk veda uz Kēnigsbergu un Dancigu. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 20. aprīlis, plkst. 11.35
Livonijas Lielais kara ceļš (Livländischer Heerstraße, Hellweg) - XIII-XV gs. Livonijā pastāvējušais lielākais ceļa maršruts, izveidojies, pārvietojoties Vācu ordeņa bruņotajām vienībām kā to regulārs maršruts. Ceļš veda no Rīgas cauri Tukumam, Kandavai, Kuldīgai, Aizputei, Durbei, Grobiņai un Rucavai, tad gar jūras krastu uz Palangu un Klaipēdu - tālāk veda uz Kēnigsbergu un Dancigu.
Literatūra par šo tēmu
- Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 130. lpp.
- Vilnis Pāvulāns. Satiksmes ceļi Latvijā XIII-XVII gs. - Zinātne: Rīga, 1971. - 235 lpp.
- Mugurevičs E. Svarīgākie ceļi lībiešu un latgaļu teritorijā. // Arheoloģija un etnogrāfija, III, Rīga, 1961.
- Richter's. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. - II. Band: Kurland. - Riga, 1900. - S. 164.
