Atšķirības starp "Senā Grieķija" versijām

Pašreizējā versija, 2016. gada 20. maijs, plkst. 05.53

Hellada (sengr. Ἑλλάς, Ἑλλάδος, Hellas) jeb Senā Grieķija (Ἀρχαία Ἑλλάς) - senajos laikos hellēņu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Zemkopībai piemērotas zemes bija maz, aptuveni 20% no visas teritorijas, atradās piejūras zemienēs, nelielo upju ielejās un lēzenajās piekalnēs, pārējo teritoriju aizņēma kalni un jūra. Augsne bija salīdzinoši plāna, nabadzīga, smaga, akmeņaina. Zemes apstrāde bija fiziski smagāka un ražas ievērojami zemākas, nekā Nīlas ielejā vai Mezopotāmijā. Ganības piemērotas sīkopiem - kazām, aitām, - kas strauji iznīcināja krūmājus un pamežu, noplicinot augsni un atklājot to erozijai. Toties kalni bija visai bagāti derīgiem izrakteņiem un celtniecības materiāliem. Izdevīgs bija ģeogrāfiskais izvietojums ar mierīgu, salām piebērtu jūru un daudziem ostas vietām piemērotiem līčiem, kas deva plašas iespējas izmantot jūras ceļus. Līdz ar to jau kopš aizvēstures te bija visai attīstīta zvejniecība, kas ar laiku pārauga piratērijā, jūras tirdzniecībā, koloniju veidošanā, veicinot hellēņu civilizācijas izveidošanos un attīstību. Hellēņu senči pussalā ieradās vairākos viļņos: III g.tk.p.m.ē. ienāca ahaju ciltis, XII gs.p.m.ē. - doriešu ciltis, IX-VIII gs.p.m.ē. – joniešu un eoliešu (aioliešu) ciltis, kur katrai cilšu grupai bija sava kultūra un valoda, kaut, no mūsdienu viedokļa raugoties, tās bija savstarpēji radniecīgas.

Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk. p.m.ē. Aptuveni 1200. g. p.m.ē. doriešu cilšu iebrukuma rezultātā tie tika sagrauti un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs. p.m.ē. bija izplatīta verdzība. Tikai ar t.s. klasiskā hellēnisma laiku nosacīti var runāt par kādu nebūt kopīgu hellēņu civilizāciju, un arī tad lokālās atšķirības bija visai ievērojamas, sākot no atšķirībām valodā un beidzot ar dažādiem kalendāriem. Helladā sinekisma procesā sāka veidoties un uzplauka polisas, hellēņi sāka dibināt kolonijas Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja tirānijas, demokrātijas, oligarhijas, monarhijas, daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, līdz 338. g. p.m.ē. visu Helladu iekaroja Maķedonijas valsts un iestājās t.s. hellenisma laikmets (IV-I gs. p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Helladā atsākās karojošo valstu savienību (Ahaju savienība, Aitolijas savienība u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja Senā Roma.

Skat. arī naudas vienības un vērtība Senajā Grieķijā, tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos, ostrakisms

Literatūra par šo tēmu

Rubenis A. Senās Grieķijas kultūra. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., ISBN 9984048942
Senā Grieķija: eksperimentāls mācību līdzeklis. / sast. Jolanta Klišāne, grāmatu sērija: Vēstures avoti vidusskolai. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., ISBN 9984-17-017-9
Mihails Gasparovs. Aizraujošā Grieķija. Stāsti par sengrieķu kultūru. - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2008., ISBN 998423259X
Ambote A. Senā Grieķija. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., ISBN 9984-04-598-6
Antīkās literatūras antoloģija. - Latvijas PSR Zinātņu akadēmija. Valodas un literatūras institūts. Rīga, 1951.
Ardags Filips. Seno grieķu mīti un leģendas. - Egmont Latvija: Rīga, 1998., ISBN 9984-09-078-7
Belmane Ausma. Senās Grieķijas kultūra. - Republikāniskais mākslas mācību iestāžu metodiskais kabinets, Rīga, 1989.
Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
Rīgas I Starptautiskās hellēnistikas konferences “ Hellēņu pasaule un mēs” materiāli. - Zinātne: Rīga, 2003.
Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996., 15.-25. lpp. ISBN 9984-617-13-0
Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
Ksēnofonts. Kad uzvarētāji atkāpjas (Anabāze). - Liesma: Rīga, 1971. - 170 lpp.
Eiripīds. Traģēdijas./ Ābrams Feldhūns - Liesma: Rīga, 1984. - 396 lpp.
Homērs. Odiseja. / Augusts Ģiezens - Liesma: Rīga, 1967. - 373 lpp.
Plutarhs. Hellāda no Perikla līdz Aleksandram. / Gustavs Lukstiņš. - Liesma: Rīga, 1978. - 259 lpp.

Charles Freeman. Egypt, Greece and Rome. - Oxford University Press, 1996
Paul MacKendrick. The Greek Stones Speak: The Story of Archaeology in Greek Lands. - St. Martin's Press, 1962
Angus Konstam. Historical Atlas of Ancient Greece. - Thalamus publishing, UK, 2003, ISBN 1-904668-16-x
A Companion to the Classical Greek World. / Konrad H. Kinzl. - Blackwell, Oxford, 2006, ISBN 0-631-23014-9
Encyclopedia of Ancient Greece. / Nigel Wilson - Routledge, New York, 2006
Jonathan M. Hall. A History of the Archaic Greek World. Ca. 1200–479 BC. - Blackwell: Oxford, 2006, ISBN 0-631-22667-2
Rhodes P.J. A History of the Classical Greek World. 478–323 BC. - Blackwell: Malden MA u. a. 2006, ISBN 0-631-22564-1 (Wiley-Blackwell, Chichester u. a. 2010, ISBN 978-1-405-19286-6)
Malcolm Errington R. A History of the Hellenistic World. 323–30 BC. - Blackwell: Malden MA u. a. 2008, ISBN 978-0-631-23387-9

Hans-Joachim Gehrke und Helmuth Schneider (Hrsg.). Geschichte der Antike. - Metzler, Stuttgart und Weimar 2000; 2. erw. Aufl. 2006
Linda-Marie Günther. Griechische Antike. - UTB/Francke, Tübingen 2008
Oswyn Murray, John K. Davies, Frank W. Walbank. Die Geschichte des antiken Griechenland. - Düsseldorf, 2006, ISBN 3-491-96167-X
Raimund Schulz. Kleine Geschichte des antiken Griechenland. - Reclam, Ditzingen, 2008
Detlef Lotze. Griechische Geschichte von den Anfängen bis zum Hellenismus. - C.H. Beck: München, 1997, ISBN 3-406-39500-7

Немировский Александр. Мифы и легенды народов мира. - Мир книги: Москва, 2007, ISBN: 5-486-00683-7, 978-5-486-01302-7
Андреев Ю. В. Несколько штрихов к портрету греческой цивилизации. - Науч. изд. СПб. Гос. Эрмитаж, Алетейя: Санкт-Петербург, 1998
Древняя Греция. / М Н. Ботвинник, Д. П. Каллястов, А. А. Нейхардт, Б. Селецкий, С. Л. Утченко, И.А. Шишова, Е. М. Штасрман, О. Н. Юлкина. - «Просвещение», 1974.
Иловайский Д. И. Греция. / Древняя история. Средние века. Новая история. - Издательство Современник
Владимирский М.Ю. Афинская олигархия. / Всеобщая история (История Древней Греции). - Исторический факультет Санкт-Петербургского Университета, 1997

Resursi internetā par šo tēmu

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-[[Attēls:Ancient_Greece.png‎|right|thumb|300px|Hellāda Peloponēsas kara laikā]]
+{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
-'''Hellāda''' (sengr. ''Ελλάδα'') jeb '''Senā Grieķija''' (''Αρχαία Ελλάδα'') - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk.p.m.ē. Aptuveni 1200. g.p.m.ē. [[Dorieši|doriešu]] cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs.p.m.ē. Izplatīta [[verdzība]]. Hellādā [[Sinekisms|sinekiski]] sāka veidoties un uzplauka [[polisa]]s, sengrieķi sāka dibināt [[kolonija]]s Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja [[tirānija]]s, [[demokrātija]]s, [[oligarhija]]s, [[monarhija]]s, - daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, lidz 338. g.p.m.ē. visu Hellādu iekaroja [[Maķedonijas valsts]] un iestājās t.s. ''[[Hellēnisms|hellēnisma laikmets]]''. (IV-I gs.p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Hellādā atsākās karojošo valstu savienību ([[Ahaju savienība]], [[Aitolijas savienība]] u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja [[Senā Roma]].
+|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Hellāda'''
+|-
+| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Ancient_Greece.png|200px]]
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''polisas<br>Hellādā:'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
+* [[Atēnu polisa]]
+* [[Senā Sparta]]
+* ...
+|}
+'''Hellada''' (sengr. ''Ἑλλάς, Ἑλλάδος, Hellas'') jeb '''Senā Grieķija''' (''Ἀρχαία Ἑλλάς'') - [[Senie laiki|senajos laikos]] [[Hellēņi|hellēņu]] apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Zemkopībai piemērotas zemes bija maz, aptuveni 20% no visas teritorijas, atradās piejūras zemienēs, nelielo upju ielejās un lēzenajās piekalnēs, pārējo teritoriju aizņēma kalni un jūra. Augsne bija salīdzinoši plāna, nabadzīga, smaga, akmeņaina. Zemes apstrāde bija fiziski smagāka un ražas ievērojami zemākas, nekā [[Nīlas ieleja|Nīlas ielejā]] vai [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]]. Ganības piemērotas sīkopiem - kazām, aitām, - kas strauji iznīcināja krūmājus un pamežu, noplicinot augsni un atklājot to erozijai. Toties kalni bija visai bagāti derīgiem izrakteņiem un celtniecības materiāliem. Izdevīgs bija ģeogrāfiskais izvietojums ar mierīgu, salām piebērtu jūru un daudziem ostas vietām piemērotiem līčiem, kas deva plašas iespējas izmantot jūras ceļus. Līdz ar to jau kopš [[aizvēsture]]s te bija visai attīstīta zvejniecība, kas ar laiku pārauga piratērijā, jūras tirdzniecībā, [[kolonija|koloniju]] veidošanā, veicinot hellēņu [[civilizācija]]s izveidošanos un attīstību. Hellēņu senči pussalā ieradās vairākos viļņos: III g.tk.p.m.ē. ienāca [[Ahaji|ahaju]] ciltis, XII gs.p.m.ē. - [[Dorieši|doriešu]] ciltis, IX-VIII gs.p.m.ē. – [[Jonieši|joniešu]] un [[Aiolieši|eoliešu]] (aioliešu) ciltis, kur katrai cilšu grupai bija sava kultūra un valoda, kaut, no mūsdienu viedokļa raugoties, tās bija savstarpēji radniecīgas.
-== Literatūra ==
+Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk. p.m.ē. Aptuveni 1200. g. p.m.ē. doriešu cilšu iebrukuma rezultātā tie tika sagrauti un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs. p.m.ē. bija izplatīta [[verdzība]]. Tikai ar t.s. klasiskā hellēnisma laiku nosacīti var runāt par kādu nebūt kopīgu hellēņu civilizāciju, un arī tad lokālās atšķirības bija visai ievērojamas, sākot no atšķirībām valodā un beidzot ar dažādiem kalendāriem. Helladā [[Sinekisms|sinekisma procesā]] sāka veidoties un uzplauka [[polisa]]s, hellēņi sāka dibināt kolonijas Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja [[tirānija]]s, [[demokrātija]]s, [[oligarhija]]s, [[monarhija]]s, daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, līdz 338. g. p.m.ē. visu Helladu iekaroja [[Maķedonijas valsts]] un iestājās t.s. ''[[Hellēnisms|hellenisma laikmets]]'' (IV-I gs. p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Helladā atsākās karojošo valstu savienību ([[Ahaju savienība]], [[Aitolijas savienība]] u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja [[Senā Roma]].
+Skat. arī [[naudas vienības un vērtība Senajā Grieķijā]], [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība senajos laikos]], [[ostrakisms]]
+==== Literatūra par šo tēmu ====
-* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46.-47. lpp.
 * Rubenis A. Senās Grieķijas kultūra. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., ISBN 9984048942
 * Senā Grieķija: eksperimentāls mācību līdzeklis. / sast. Jolanta Klišāne, grāmatu sērija: Vēstures avoti vidusskolai. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., ISBN 9984-17-017-9
@@ 12. rindiņa: / 25. rindiņa: @@
 * Ardags Filips. Seno grieķu mīti un leģendas. - Egmont Latvija: Rīga, 1998., ISBN 9984-09-078-7
 * Belmane Ausma. Senās Grieķijas kultūra. - Republikāniskais mākslas mācību iestāžu metodiskais kabinets, Rīga, 1989.
+* Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
+* Rīgas I Starptautiskās hellēnistikas konferences “ Hellēņu pasaule un mēs” materiāli. - Zinātne: Rīga, 2003.
+* Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996., 15.-25. lpp. ISBN 9984-617-13-0
+* Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
+* Ksēnofonts. Kad uzvarētāji atkāpjas (Anabāze). - Liesma: Rīga, 1971. - 170 lpp.
+* Eiripīds. Traģēdijas./ Ābrams Feldhūns - Liesma: Rīga, 1984. - 396 lpp.
+* Homērs. Odiseja. / Augusts Ģiezens - Liesma: Rīga, 1967. - 373 lpp.
+* Plutarhs. Hellāda no Perikla līdz Aleksandram. / Gustavs Lukstiņš. - Liesma: Rīga, 1978. - 259 lpp.
 ----
 * Charles Freeman. Egypt, Greece and Rome. - Oxford University Press, 1996
@@ 18. rindiņa: / 39. rindiņa: @@
 * A Companion to the Classical Greek World. / Konrad H. Kinzl.  - Blackwell, Oxford, 2006, ISBN 0-631-23014-9
 * Encyclopedia of Ancient Greece. / Nigel Wilson - Routledge, New York, 2006
+* Jonathan M. Hall. A History of the Archaic Greek World. Ca. 1200–479 BC. - Blackwell: Oxford, 2006, ISBN 0-631-22667-2
+* Rhodes P.J. A History of the Classical Greek World. 478–323 BC. - Blackwell: Malden MA u. a. 2006, ISBN 0-631-22564-1 (Wiley-Blackwell, Chichester u. a. 2010, ISBN 978-1-405-19286-6)
+* Malcolm Errington R. A History of the Hellenistic World. 323–30 BC. - Blackwell: Malden MA u. a. 2008, ISBN 978-0-631-23387-9
 ----
 * Hans-Joachim Gehrke und Helmuth Schneider (Hrsg.). Geschichte der Antike. - Metzler, Stuttgart und Weimar 2000; 2. erw. Aufl. 2006
@@ 23. rindiņa: / 47. rindiņa: @@
 * Oswyn Murray, John K. Davies, Frank W. Walbank. Die Geschichte des antiken Griechenland. - Düsseldorf, 2006, ISBN 3-491-96167-X
 * Raimund Schulz. Kleine Geschichte des antiken Griechenland. - Reclam, Ditzingen, 2008
+* Detlef Lotze. Griechische Geschichte von den Anfängen bis zum Hellenismus. - C.H. Beck: München, 1997, ISBN 3-406-39500-7
 ----
 * Немировский Александр. Мифы и легенды народов мира. - Мир книги: Москва, 2007, ISBN: 5-486-00683-7, 978-5-486-01302-7
-* [http://gumilevica.kulichki.net/AUV/auv1.htm Андреев Ю. В. Несколько штрихов к портрету греческой цивилизации. - Науч. изд. СПб. Гос. Эрмитаж, Алетейя: СПб, 1998]
+* [http://gumilevica.kulichki.net/AUV/auv1.htm Андреев Ю. В. Несколько штрихов к портрету греческой цивилизации. - Науч. изд. СПб. Гос. Эрмитаж, Алетейя: Санкт-Петербург, 1998]
 * [http://bibliotekar.ru/polk-21/index.htm Древняя Греция. / М Н. Ботвинник, Д. П. Каллястов, А. А. Нейхардт, Б. Селецкий, С. Л. Утченко, И.А. Шишова, Е. М. Штасрман, О. Н. Юлкина. - «Просвещение», 1974.]
-* [http://bibliotekar.ru/polk-8/index.htm Иловайский Д. И. Греция. / Древняя история. Средние века. Новая история. - Издательство Современник
+* [http://bibliotekar.ru/polk-8/index.htm Иловайский Д. И. Греция. / Древняя история. Средние века. Новая история. - Издательство Современник]
+* [http://www.centant.pu.ru/aristeas/monogr/vladim_m/vlad_m10.htm Владимирский М.Ю. Афинская олигархия. / Всеобщая история (История Древней Греции). - Исторический факультет Санкт-Петербургского Университета, 1997]
-== Resursi internetā par šo tēmu ==
+==== Resursi internetā par šo tēmu ====
+* [http://blogi.lu.lv/harijs/ Dr. hist. Harija Tumana blogs]
 * [http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/Arhpiem/Atenas/citati.htm Atēnu Akropole. / Cielava Sk. Vispārīgā mākslas vēsture. – Zvaigzne ABC: Rīga, 1998.]
 * [http://www.liis.lv/kultvest_att/griekija.htm Senā Grieķija attēlos - liis.lv]
+* [http://www.liis.lv/paslit/Literatura/5Antlit/5.html#c Senās Grieķijas literatūra - liis.lv]
+* [http://64.233.183.132/search?q=cache:i65EKzvCjtsJ:www.homework.lv/hw/files_answers/10215-702319.doc+Polisa&hl=lv&ct=clnk&cd=15&gl=lv&lr=lang_lv Senā Grieķija (autors nezināms)]
+* [http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/griekija/teksts.htm Senās Grieķijas kultūra - ailab.lv]
+* [http://vesture.sauc.lv/index.php/raksti/rietumeiropa/8-vina-vesture-antikaja-pasaule Vīna vēsture antīkajā pasaulē.]
 ----
 * [http://www.ancientgreece.com/ Ancient Greece: Art & Architecture, History, Olympic, Wars, Geography, Mythology, People, Culture & Society]
@@ 41. rindiņa: / 72. rindiņa: @@
 * [http://www.fordham.edu/halsall/ancient/eb11-greece.html 11th Brittanica: History of Ancient Greece]
 * [http://www.perseus.tufts.edu/hopper/ Perseus Digital Library - Tufts University]
+* [http://ancientolympics.arts.kuleuven.be/ Ancient Olympics - website introduces you to the wonderful world of the ancient Greek games.]
+* [http://www.wsu.edu/~dee/GLOSSARY/GREGLOSS.HTM Greece - World Civilizations Glossary. Washington State University]
+* [http://www.perseus.tufts.edu/ Perseus Digital Library. Department of the Classics, Tufts University]
 ----
 * [http://www.gottwein.de/ Navicula Bacchi - Schülern Materialien]
+* [http://www.hellenica.de/ hellenica.de/]
 ----
 * [http://www.sno.pro1.ru/lib/index.htm Студенческое научное общество (СНО) на Историческом факультете Санкт-Петербургского гос. университета]
@@ 56. rindiņa: / 91. rindiņa: @@
 * [http://historic.ru/lostcivil/greece/index.shtml Древняя Греция - historic.ru]
 * [http://www.policlinica.ru/hair15.html Древняя Греция - Головные уборы, Украшения, Косметика]
+* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000073/index.shtml Лурье С.Я. Заговорившие таблички. - ДетГИЗ, Москва, 1960]
+* [http://hronologia.narod.ru/ Древняя Греция - Описание Эллады]
+* [http://bibliotekar.ru/polk-21/index.htm Древняя Греция. Книга для чтения. - Просвещение, Москва, 1974]
+* [http://www.sno.pro1.ru/lib/lat/index.htm Латышев В.В. Очерк греческих древностей.]
+* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/History/beloh/index.php Белох Ю. Греческая история.]
+* [https://www.youtube.com/watch?v=LJdhEpJ03Ug Древняя Греция за 18 минут - youtube.com]
-[[Kategorija:Hellāda]]
+[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]]

Atšķirības starp "Senā Grieķija" versijām

Pašreizējā versija, 2016. gada 20. maijs, plkst. 05.53

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt

**Hellāda**

polisas Hellādā:	Atēnu polisa Senā Sparta ...