Atšķirības starp "Artilērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
 
(22 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Artilērija''' (no fr. ''artillerie'') - militāra tehnika, kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē (skat. [[katapulta]]), līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās [[cietokšņu artilērija]], [[aplenkuma artilērija]], [[lauka artilērija]] un [[jūras artilērija]], domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka [[Karakuģis|karakuģu]] satriekšanai no attāluma. Līdz [[Viduslaiki|attīstītajos viduslaikos]] šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija.
+
[[Attēls:Artilerija.jpg|right|thumb|300px|]]
 +
'''Artilērija''' (no fr. ''artillerie'', an. ''artillery'', vc. ''Artillerie'', kr. ''артиллерия'') - militāra tehnika (mehāniskā artilērija un uguns artilērija) kas domāta [[fortifikācija]]s būvju sagraušanai ar īpaši smagiem vai postošiem lādiņiem.
  
−
Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 5 pamatkategorijās: [[Lielgabals|lielgabali]], [[haubice]]s, [[mortīra]]s, [[Mīnmetējs|mīnmetēji]], balsta granātmetēji, ko apkopo grupās - [[Baterija|baterijās]].
+
* Izveidojas jau antīkajā pasaulē, izmantojot vērpes un lieces apsterīguma spēku (skat. [[katapulta]]), līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās [[cietokšņu artilērija]], [[aplenkuma artilērija]], [[lauka artilērija]] un [[jūras artilērija]], domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka [[Karakuģis|karakuģu]] satriekšanai no attāluma.
 +
*Līdz ar šaujampulvera parādīšanos, kopš 15 gs. '''mehānisko artilēriju''' nomainīja '''uguns artilērija'''. Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 6 pamatkategorijās: [[bombarda]]s, [[Lielgabals|lielgabali]], [[haubice]]s, [[mortīra]]s, [[Mīnmetējs|mīnmetēji]], balsta granātmetēji, ko tradicionāli apkopo apakšvienībās - [[Baterija|baterijās]].
 +
 
 +
{| border="1" width="100%" cellpadding="2" cellspacing="0"
 +
|-
 +
| colspan="5" align="center" | '''Anglijas karalistē 16.-17. gs. pastāvējusī uguns artilērijas pamatklasifikācija'''<br>
 +
''Greener William Wellington. The gun and its development. - Skyhorse Publishing - 2013 (1881)''
 +
|-
 +
|- align="center"
 +
! style="background:#efefef;" | nosaukums
 +
! style="background:#efefef;" | kalibrs (collas)
 +
! style="background:#efefef;" | stobra svars (mārciņas)
 +
! style="background:#efefef;" | lodes svars (mārciņas)
 +
! style="background:#efefef;" | pulvera svars (mārciņas)
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| karaliskais lielgabals (''Cannon royal'')
 +
| 8 1/2
 +
| 8000
 +
| 66
 +
| 30
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| lielgabals (''Cannon'')
 +
| 8
 +
| 6000
 +
| 60
 +
| 27
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| lielā serpentīna (''Cannon serpentine'')
 +
| 7
 +
| 5500
 +
| 53 1/2
 +
| 25
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| jauktenis (''Bastard cannon'')
 +
| 7
 +
| 4500
 +
| 41
 +
| 20
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| vidējais lielgabals (''Demi cannon'')
 +
| 6 1/2
 +
| 4000
 +
| 33 1/2
 +
| 18
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| ? (''Cannon petro'')
 +
| 6
 +
| 4000
 +
| 24 1/2
 +
| 14
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| kulverīna (''Culverin'')
 +
| 5 1/2
 +
| 4500
 +
| 17 1/2
 +
| 12
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| basilisks (''Basilisk'')
 +
| 5
 +
| 4000
 +
| 15
 +
| 10
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| vidējā kulverīna (''Demi culverin'')
 +
| 4
 +
| 3400
 +
| 9 1/2
 +
| 3
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| jaukteņa kulverīna (''Bastard culverin'')
 +
| 4
 +
| 3000
 +
| 5
 +
| 5 1/2
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| sakara (''Sacar'')
 +
| 3 1/2
 +
| 1400
 +
| 5 1/2
 +
| 5 1/2
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| minjons (''Minion'')
 +
| 3 1/2
 +
| 1000
 +
| 4
 +
| 4
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| falkons (''Falcon'')
 +
| 2 1/2
 +
| 660
 +
| 2
 +
| 3 1/2
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| falkonete (''Falconete'')
 +
| 2
 +
| 500
 +
| 1 1/2
 +
| 3
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| serpentīna (Serpentine)
 +
| 1 1/2
 +
| 400
 +
| 3/4
 +
| 1 1/2
 +
 
 +
|- align="center"
 +
| rabinets (Rabinet)
 +
| 1
 +
| 300
 +
| 1/2
 +
| 3/4
 +
|}
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
11. rindiņa: 138. rindiņa:
 
----
 
----
 
* David Cressy. Saltpeter: The Mother of Gunpowder. - Oxford University Press, 2012
 
* David Cressy. Saltpeter: The Mother of Gunpowder. - Oxford University Press, 2012
 +
* Greener William Wellington. The gun and its development. - Skyhorse Publishing - 2013 (1881)
 
----
 
----
 
* Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
 
* Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
24. rindiņa: 152. rindiņa:
 
** Кн. 7.  
 
** Кн. 7.  
 
** Кн. 8. Советская артиллерия в период между гражданской и Великой Отечественной войнами (1921 г. - июнь 1941 г.) - 1964
 
** Кн. 8. Советская артиллерия в период между гражданской и Великой Отечественной войнами (1921 г. - июнь 1941 г.) - 1964
−
* Кирпичников А.Н. Метательная артиллерия Древней Руси // МИА. - 1958. - № 77. — С. 7–51.
+
* Барсуков Е.З. Артиллерия русской армии (1900-1917). - Москва, 1948
−
* Кротов П.А. Артиллерия в Полтавской битве 1709 г. (некоторые спорные вопросы) // Мавродинские чтения. Сборник статей. СПб., 2002. С.125-128.
 
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.coolpicturegallery.net/2010/02/earliest-gunpowder-weapons-in-history.html The Earliest Gunpowder Weapons in History]
 
* [http://www.coolpicturegallery.net/2010/02/earliest-gunpowder-weapons-in-history.html The Earliest Gunpowder Weapons in History]
 +
* [https://yadi.sk/d/MFgJTZXe3UEh8S Ordnance Department Document No. 2033. HANDBOOK OF ARTILLERY INCLUDING MOBILE, ANTI-AIRCRAFT AND TRENCH MATÉRIEL PREPARED IN THE OFFICE OF THE CHIEF OF ORDNANCE. - WASHINGTON GOVERNMENT PRINTING OFFICE 1920]
 +
* [https://www.youtube.com/watch?v=Ztd4qXY3Unc Evolution of Roman Artillery]
 
----
 
----
 
* [http://armor.kiev.ua/lib/artilery/14/ Никифоров Н.Н., Туркин П.И., Жеребцов А.А., Галиенко С.Г. Артиллерия. - Воениздат МО СССР: Москва, 1953]
 
* [http://armor.kiev.ua/lib/artilery/14/ Никифоров Н.Н., Туркин П.И., Жеребцов А.А., Галиенко С.Г. Артиллерия. - Воениздат МО СССР: Москва, 1953]
35. rindiņa: 164. rindiņa:
 
* [http://www.milhist.info/2012/07/23/lobin Лобин А.Н. Артиллерия московских стрелецких полков в 1670–1680-х гг. // История военного дела: исследования и источники. - 2012. - Т. I I. - С. 1-41.]
 
* [http://www.milhist.info/2012/07/23/lobin Лобин А.Н. Артиллерия московских стрелецких полков в 1670–1680-х гг. // История военного дела: исследования и источники. - 2012. - Т. I I. - С. 1-41.]
 
* [http://www.artillery-museum.ru/ Военно-исторический Музей артиллерии, инженерных войск и войск связи МО РФ.]
 
* [http://www.artillery-museum.ru/ Военно-исторический Музей артиллерии, инженерных войск и войск связи МО РФ.]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/137150/Орудие Орудие артиллерийское - Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона]
 +
* [https://www.youtube.com/watch?v=ox1V9HfxGxA Двуреченский О.В. Разновидности огнестрельного оружия в XIV-XVI веках.]
  
 
[[Kategorija:Artilērija]]
 
[[Kategorija:Artilērija]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 8. oktobris, plkst. 06.28

Artilerija.jpg

Artilērija (no fr. artillerie, an. artillery, vc. Artillerie, kr. артиллерия) - militāra tehnika (mehāniskā artilērija un uguns artilērija) kas domāta fortifikācijas būvju sagraušanai ar īpaši smagiem vai postošiem lādiņiem.

  • Izveidojas jau antīkajā pasaulē, izmantojot vērpes un lieces apsterīguma spēku (skat. katapulta), līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās cietokšņu artilērija, aplenkuma artilērija, lauka artilērija un jūras artilērija, domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka karakuģu satriekšanai no attāluma.
  • Līdz ar šaujampulvera parādīšanos, kopš 15 gs. mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija. Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 6 pamatkategorijās: bombardas, lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, balsta granātmetēji, ko tradicionāli apkopo apakšvienībās - baterijās.
Anglijas karalistē 16.-17. gs. pastāvējusī uguns artilērijas pamatklasifikācija

Greener William Wellington. The gun and its development. - Skyhorse Publishing - 2013 (1881)

nosaukums kalibrs (collas) stobra svars (mārciņas) lodes svars (mārciņas) pulvera svars (mārciņas)
karaliskais lielgabals (Cannon royal) 8 1/2 8000 66 30
lielgabals (Cannon) 8 6000 60 27
lielā serpentīna (Cannon serpentine) 7 5500 53 1/2 25
jauktenis (Bastard cannon) 7 4500 41 20
vidējais lielgabals (Demi cannon) 6 1/2 4000 33 1/2 18
 ? (Cannon petro) 6 4000 24 1/2 14
kulverīna (Culverin) 5 1/2 4500 17 1/2 12
basilisks (Basilisk) 5 4000 15 10
vidējā kulverīna (Demi culverin) 4 3400 9 1/2 3
jaukteņa kulverīna (Bastard culverin) 4 3000 5 5 1/2
sakara (Sacar) 3 1/2 1400 5 1/2 5 1/2
minjons (Minion) 3 1/2 1000 4 4
falkons (Falcon) 2 1/2 660 2 3 1/2
falkonete (Falconete) 2 500 1 1/2 3
serpentīna (Serpentine) 1 1/2 400 3/4 1 1/2
rabinets (Rabinet) 1 300 1/2 3/4

Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.4., 22.-24. lpp.
  • Faugeron. Artilērijas manevrs. // Militārais apskats. 1932., Nr.6., 1087.-1122. lpp.
  • Grūbe Jānis. Bauskas pils lielgabali. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1999. Nr.3., 44.-55. lpp.
  • David Cressy. Saltpeter: The Mother of Gunpowder. - Oxford University Press, 2012
  • Greener William Wellington. The gun and its development. - Skyhorse Publishing - 2013 (1881)
  • Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
  • Артиллерия русской армии эпохи феодализма. Т. 1.:
    • Кн. 1. Артиллерия русской армии в период возникновения и развития феодализма (IX-XVII вв.) - Воениздат: Москва, 1959 - 390 с.
    • Кн. 2. Артиллерия русской армии в период укрепления абсолю тизма (XVIII в.). - Воениздат: Москва, 1960 - 179 c.
    • Кн. 3. Артиллерия русской армии в период разложения феодализма (конец XVII - первая половина XIX в.) - Воениздат: Москва, 1962 - 696 c.
  • Артиллерия русской армии в эпоху капитализма (60-е гг. XIX в. - 1917 г.). Т. 2.
    • Кн. 4. Артиллерия русской армии в период утверждения капитализма (60-е гг. - начало 90-х гг. XIX в.) - Воениздат: Москва, 1966 - 596 с.
    • Кн. 5. Артиллерия русской армии в период империализма (90-е гг. XIX в. - 1905 г.) - 1970
    • Кн. 6.
  • Т. 3. Артиллерия Советской Армии до Великой Отечественной Войны (октябрь 1917 г. - июнь 1941 г.).
    • Кн. 7.
    • Кн. 8. Советская артиллерия в период между гражданской и Великой Отечественной войнами (1921 г. - июнь 1941 г.) - 1964
  • Барсуков Е.З. Артиллерия русской армии (1900-1917). - Москва, 1948

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Artilērija&oldid=73468"