Atšķirības starp "Klopmani" versijām
m |
m |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Von_Klopmann.png|right|thumb| | + | [[Attēls:Von_Klopmann.png|right|thumb|200px|]] |
| − | Baroni '''fon Klopmani''' (vc. ''Baron | + | Baroni '''fon Klopmani''' (vc. ''Baron Klopmann'', kr. ''бароны фон Клопман'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Kurzemes līnijas aizsācējs Oto fon Klopmans (''Otto von Klopmann'') Livonijā ieradās XV gs. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| − | + | No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: Kurzemes un Zemgales hercogistes [[landhofmeistars]] (1776–1786), hercoga virspadomnieks Johans Ernsts fon Klopmans; galma kanclers Johans Ernests fon Klopmans; galma [[kambarjunkurs]] [[Klopmans Ēvalds fon|Ēvalds fon Klopmans]]; vēsturnieks un ģenealogs [[Klopmans Frīdrihs Zigismunds fon|Frīdrihs fon Klopmans]]. 1907. gada 28. augustā Jelgavā dzimta izveidoja savstarpējās palīdzības fondu "Baronu fon Klopmans dzimtas savstarpējās palīdzības iestādījums", kas darbojās līdz 1915. gadam. | |
| − | + | Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas [[Lielvircava]]s (''Groß-Würzau''), Pāces (''Pahzen''), Grāvendāles (''Grafental''), Veclašu (''Alt-Lassen'') u.c. [[muiža]]s. | |
| − | [[Kategorija: | + | Skat. arī [[Vildemani-Klopmani]] (''Wildemann genannt Klopmann''). |
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 16.39
Baroni fon Klopmani (vc. Baron Klopmann, kr. бароны фон Клопман) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Kurzemes līnijas aizsācējs Oto fon Klopmans (Otto von Klopmann) Livonijā ieradās XV gs. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: Kurzemes un Zemgales hercogistes landhofmeistars (1776–1786), hercoga virspadomnieks Johans Ernsts fon Klopmans; galma kanclers Johans Ernests fon Klopmans; galma kambarjunkurs Ēvalds fon Klopmans; vēsturnieks un ģenealogs Frīdrihs fon Klopmans. 1907. gada 28. augustā Jelgavā dzimta izveidoja savstarpējās palīdzības fondu "Baronu fon Klopmans dzimtas savstarpējās palīdzības iestādījums", kas darbojās līdz 1915. gadam.
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Lielvircavas (Groß-Würzau), Pāces (Pahzen), Grāvendāles (Grafental), Veclašu (Alt-Lassen) u.c. muižas.
Skat. arī Vildemani-Klopmani (Wildemann genannt Klopmann).
