Atšķirības starp "Krīdeneri" versijām
m |
m |
||
| (16 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Krudener_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Krudener_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni '''Krīdeneri''' (vc. ''Baron Krüdener, Kruedener'', kr. ''бароны Криденер, Крюденер'') - vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] | + | baroni '''Krīdeneri''' (vc. ''Baron Krüdener, Kruedener'', kr. ''бароны Криденер, Крюденер'') - vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Pirmie Krīdeneri [[Livonija|Livonijā]] ieradās jau XIII gs., kad Rīgā izveidojās t.s. tirgotāju Krīdeneru kvartāls jeb sēta (''Krüdenershof, curia Crudeneri, hereditas Crudeneri''). Heinrihs Krīdeners (Henricus Crudener, Crudenro) 1289. gadā pieminēts kā ''dominus'', tātad [[rātskungs]]. 1397-1416 gadu avotos minēts arhibīskapa vasalis Hanss Krīdeners un tā [[lēnis]] Napkilē (''Napküll''), bet Heinriham Krīdeneram bijusi lēnī muiža Smiltenes pilsnovadā. 1528. gadā dzimta saņēma no imperatora dižciltību un ģerboni. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1847. gadā - Igaunijas, 1858. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. 1855. gadā saņēma [[Barons|baronu]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas diplomāts [[Krīdeners Burhards Aleksis Konstantīns fon|Burhards fon Krīdeners]]; Valmieras dziedāšanas biedrības dibinātājs un zemnieku izglītotājs barons Gustavs Krīdeners (''Gustav von Krüdener''); ornitologs un mežu pētnieks Adelberts fon Krīdeners (''Adelbert, Baron Krüdener'', 1857-1933); |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jērcēnu (''Wohlfahrtslinde''), Endzeles (''Henselshof''), Kaugurmuiža, Jaunkārķu u.c. [[muiža]]s. | + | Pēc Gustava Krīdenera nāves (''Gustav von Krüdener'', 1829-1868), tā meitai Johannai (''Johanna'') Strūvei 1877. gadā imperators atļēva pievienot tēva uzvārdu, tādējādi izveidojot baronu '''Krīdeneru-Strūvu''' (''Krüdener-Struve'') līniju. |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jērcēnu (''Wohlfahrtslinde''), Jaunjērcēnu (''Wohlfahrtslinde''), Endzeles jeb Endzeliņu (''Henselshof''), Kaugurmuiža, Jaunkārķu, Monrepo muižiņa Teikā (''Monrepos''), Rozbeķu jeb Rozulas (''Rosenbeck''), Meņģeles (''Altenwoga''), Annas (''Annenhof''), Ajažu (''Ayasch''), Briņķu (''Brinkenhof''), Esenes (''Essen''), Vērenes (''Fehren''), Grotūžu (''Grothusenshof''), Krīdeneru (''Krüdenershof''), Kūdumu (''Kudum''), Kurtu (''Kurtenhof''), Kusas (''Kussen''), Lubejas (''Lubey''), Kalnamuiža (''Maikendorf''), Lodes (''Metzküll''), Plānupes (''Planup''), Podzēnu (''Podsem''), Pociema (''Posendorf''), Purgaļu (''Pürkelsdorf''), Rpoperbeķu (''Roperbeck''), Pāpena (''Rosenblatt''), Lielrūjenes (''Rujen-Großhof''), Rustūžu (''Rüssel''), Zadzenes (''Sadsen''), Sermūkšu (''Sermus''), Blomes (''Stammer oder Blumenhof''), Stopiņu (''Stopiushof''), Tegažu (''Tegasch''), Vīķu (''Zarnau''), Rindzeles (''Rinseln''), Vīgantes (''Stabben'') u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | * Vucāne M. Zemnieks Dāvis Saulītis pret baronu Moricu fon Krīdeneru 1890. – 1891. g. // Administratīvā un kriminālā justīcija. Nr.2(67), 2014., 58.-65. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Hildebrand H. Das Rigische Schuldbuch (1286–1352). – St. Petersburg, 1872. – S. 98, Nr. 1529. | * Hildebrand H. Das Rigische Schuldbuch (1286–1352). – St. Petersburg, 1872. – S. 98, Nr. 1529. | ||
* Böthführ H. J. Die Rigische Ratslinie von 1226 bis 1876. – Riga, Moskau; Odessa, 1887. – S. 76. | * Böthführ H. J. Die Rigische Ratslinie von 1226 bis 1876. – Riga, Moskau; Odessa, 1887. – S. 76. | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2018. gada 20. decembris, plkst. 06.23
baroni Krīdeneri (vc. Baron Krüdener, Kruedener, kr. бароны Криденер, Крюденер) - vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Pirmie Krīdeneri Livonijā ieradās jau XIII gs., kad Rīgā izveidojās t.s. tirgotāju Krīdeneru kvartāls jeb sēta (Krüdenershof, curia Crudeneri, hereditas Crudeneri). Heinrihs Krīdeners (Henricus Crudener, Crudenro) 1289. gadā pieminēts kā dominus, tātad rātskungs. 1397-1416 gadu avotos minēts arhibīskapa vasalis Hanss Krīdeners un tā lēnis Napkilē (Napküll), bet Heinriham Krīdeneram bijusi lēnī muiža Smiltenes pilsnovadā. 1528. gadā dzimta saņēma no imperatora dižciltību un ģerboni. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1847. gadā - Igaunijas, 1858. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. 1855. gadā saņēma baronu titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas diplomāts Burhards fon Krīdeners; Valmieras dziedāšanas biedrības dibinātājs un zemnieku izglītotājs barons Gustavs Krīdeners (Gustav von Krüdener); ornitologs un mežu pētnieks Adelberts fon Krīdeners (Adelbert, Baron Krüdener, 1857-1933);
Pēc Gustava Krīdenera nāves (Gustav von Krüdener, 1829-1868), tā meitai Johannai (Johanna) Strūvei 1877. gadā imperators atļēva pievienot tēva uzvārdu, tādējādi izveidojot baronu Krīdeneru-Strūvu (Krüdener-Struve) līniju.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jērcēnu (Wohlfahrtslinde), Jaunjērcēnu (Wohlfahrtslinde), Endzeles jeb Endzeliņu (Henselshof), Kaugurmuiža, Jaunkārķu, Monrepo muižiņa Teikā (Monrepos), Rozbeķu jeb Rozulas (Rosenbeck), Meņģeles (Altenwoga), Annas (Annenhof), Ajažu (Ayasch), Briņķu (Brinkenhof), Esenes (Essen), Vērenes (Fehren), Grotūžu (Grothusenshof), Krīdeneru (Krüdenershof), Kūdumu (Kudum), Kurtu (Kurtenhof), Kusas (Kussen), Lubejas (Lubey), Kalnamuiža (Maikendorf), Lodes (Metzküll), Plānupes (Planup), Podzēnu (Podsem), Pociema (Posendorf), Purgaļu (Pürkelsdorf), Rpoperbeķu (Roperbeck), Pāpena (Rosenblatt), Lielrūjenes (Rujen-Großhof), Rustūžu (Rüssel), Zadzenes (Sadsen), Sermūkšu (Sermus), Blomes (Stammer oder Blumenhof), Stopiņu (Stopiushof), Tegažu (Tegasch), Vīķu (Zarnau), Rindzeles (Rinseln), Vīgantes (Stabben) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Vucāne M. Zemnieks Dāvis Saulītis pret baronu Moricu fon Krīdeneru 1890. – 1891. g. // Administratīvā un kriminālā justīcija. Nr.2(67), 2014., 58.-65. lpp.
- Hildebrand H. Das Rigische Schuldbuch (1286–1352). – St. Petersburg, 1872. – S. 98, Nr. 1529.
- Böthführ H. J. Die Rigische Ratslinie von 1226 bis 1876. – Riga, Moskau; Odessa, 1887. – S. 76.
