Atšķirības starp "Revolucionāra situācija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Revolucionāra situācija''' – [[Marksisms|marksisma]] teorijā objektīvo apstākļu kopums, kas demonstrē sabiedriskās iekārtas krīzi un nosaka sociālās [[revolūcija]]s iespējamību. Tās galvenās iezīmes: valdošās [[šķira]]s nespēj negrozītā veidā saglabāt savu dominanti. Lai revolūcija sāktos, nepietiek ar to, ka „apakšslāņi negrib“, bet ir vajadzīgs arī, lai „augšslāņi vairs nevarētu“ dzīvot pa vecam. Situācijā, kad apspiesto šķiru trūkums un bezizeja sasniedz maksimumu, masas, kuras „miera“ laikos kurnot ļauj sevi ekspluatēt un aplaupīt, sakustas aktīvas darbības virzienā, lai uzlabotu savu stāvokli. | + | '''Revolucionāra situācija''' (kr. ''революционная ситуация'') – [[Marksisms|marksisma]] teorijā objektīvo apstākļu kopums, kas demonstrē sabiedriskās iekārtas krīzi un nosaka sociālās [[revolūcija]]s iespējamību. Tās galvenās iezīmes: valdošās [[šķira]]s nespēj negrozītā veidā saglabāt savu dominanti. Lai revolūcija sāktos, nepietiek ar to, ka „apakšslāņi negrib“, bet ir vajadzīgs arī, lai „augšslāņi vairs nevarētu“ dzīvot pa vecam. Situācijā, kad apspiesto šķiru trūkums un bezizeja sasniedz maksimumu, masas, kuras „miera“ laikos kurnot ļauj sevi ekspluatēt un aplaupīt, sakustas aktīvas darbības virzienā, lai uzlabotu savu stāvokli. |
Skat. arī: [[buržuāziskā revolūcija]], [[sociālistiskā revolūcija]] | Skat. arī: [[buržuāziskā revolūcija]], [[sociālistiskā revolūcija]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 16. februāris, plkst. 13.29
Revolucionāra situācija (kr. революционная ситуация) – marksisma teorijā objektīvo apstākļu kopums, kas demonstrē sabiedriskās iekārtas krīzi un nosaka sociālās revolūcijas iespējamību. Tās galvenās iezīmes: valdošās šķiras nespēj negrozītā veidā saglabāt savu dominanti. Lai revolūcija sāktos, nepietiek ar to, ka „apakšslāņi negrib“, bet ir vajadzīgs arī, lai „augšslāņi vairs nevarētu“ dzīvot pa vecam. Situācijā, kad apspiesto šķiru trūkums un bezizeja sasniedz maksimumu, masas, kuras „miera“ laikos kurnot ļauj sevi ekspluatēt un aplaupīt, sakustas aktīvas darbības virzienā, lai uzlabotu savu stāvokli.
Skat. arī: buržuāziskā revolūcija, sociālistiskā revolūcija
Literatūra par šo tēmu
- Revolucionāra situācija. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363. lpp.
