Atšķirības starp "Babenbergi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Babenbergi''' (vc. ''Babenberger'', kr. ''Бабенберги'') – pirmā Austrijas [[Hercogs|hercogu]] dinastija, kas valdīja laikā no 976. līdz 1246. gadam. Bez tam Babenbergi bija arī Švābijas (1012-1038), Bavārijas (1139-1156) un Štīrijas (1192-1246) hercogi. Dzimtas aizsācējs bijis Leopolds I Babenbergs (''Leopold I, Liutpold I, Luitpold I'', ?-994), kuru Sv. Romas impērijas imperators Otto II iecēlis par [[Austrumu marka]]s (''Ostmark'') [[Grāfs|grāfu]]. Jau tā dēla Heinriha I laikā parādās zemes nosaukums Austrija (vecvc. ''Ostarrîchi''). 1156. gadā ar īpašu imperatora privilēģiju (''Privilegium Minus'') Babenbergi kļuva par hercogiem, bet Austrija - par hercogisti. 1246. gadā hercogs Frīdrihs II krita kaujā ar ungāriem, neatstājot pēcnācējus dēlus, un Badenbergu dzimta beidza pastāvēt. | '''Babenbergi''' (vc. ''Babenberger'', kr. ''Бабенберги'') – pirmā Austrijas [[Hercogs|hercogu]] dinastija, kas valdīja laikā no 976. līdz 1246. gadam. Bez tam Babenbergi bija arī Švābijas (1012-1038), Bavārijas (1139-1156) un Štīrijas (1192-1246) hercogi. Dzimtas aizsācējs bijis Leopolds I Babenbergs (''Leopold I, Liutpold I, Luitpold I'', ?-994), kuru Sv. Romas impērijas imperators Otto II iecēlis par [[Austrumu marka]]s (''Ostmark'') [[Grāfs|grāfu]]. Jau tā dēla Heinriha I laikā parādās zemes nosaukums Austrija (vecvc. ''Ostarrîchi''). 1156. gadā ar īpašu imperatora privilēģiju (''Privilegium Minus'') Babenbergi kļuva par hercogiem, bet Austrija - par hercogisti. 1246. gadā hercogs Frīdrihs II krita kaujā ar ungāriem, neatstājot pēcnācējus dēlus, un Badenbergu dzimta beidza pastāvēt. | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Eiropas monarhu dinastijas]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 11.38
Babenbergi (vc. Babenberger, kr. Бабенберги) – pirmā Austrijas hercogu dinastija, kas valdīja laikā no 976. līdz 1246. gadam. Bez tam Babenbergi bija arī Švābijas (1012-1038), Bavārijas (1139-1156) un Štīrijas (1192-1246) hercogi. Dzimtas aizsācējs bijis Leopolds I Babenbergs (Leopold I, Liutpold I, Luitpold I, ?-994), kuru Sv. Romas impērijas imperators Otto II iecēlis par Austrumu markas (Ostmark) grāfu. Jau tā dēla Heinriha I laikā parādās zemes nosaukums Austrija (vecvc. Ostarrîchi). 1156. gadā ar īpašu imperatora privilēģiju (Privilegium Minus) Babenbergi kļuva par hercogiem, bet Austrija - par hercogisti. 1246. gadā hercogs Frīdrihs II krita kaujā ar ungāriem, neatstājot pēcnācējus dēlus, un Badenbergu dzimta beidza pastāvēt.