Atšķirības starp "Ziemeļu armija" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Krievijas '''Ziemeļu armija''' (kr. ''Северная армия'') - [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pretlieliniecisko spēku brīvprātīgo armijas grupa formēšanās stadijā no 1918. gada oktobrī, Ziemeļrietumu guberņu teritorijā (Pleskavas apriņķī, Latvijā un Igaunijā). | + | Krievijas '''Ziemeļu armija''' (kr. ''Северная армия'') - [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pretlieliniecisko spēku brīvprātīgo armijas grupa formēšanās stadijā no 1918. gada oktobrī, Ziemeļrietumu guberņu teritorijā (Pleskavas apriņķī, Latvijā un Igaunijā). Nodēvēta par "ziemeļu", lai atšķirtos no pretlielinieciskās Dienvidu armijas, kas tika veidota Kijevā. |
1918. gada 9. oktobrī Vācijas armijas virspavēlniecība sagatavoja instrukcijas par krievu brīvprātīgo armijas organizēšanu Ziemeļrietumu guberņās. 10. oktobrī notika vācu un krievu pārstāvju apspriede: vācu pusi pārstāvēja majori fon Kleists (''Alfred von Kleist''), fon Treskovs (''von Treskow'') un fon Hammeršteins, bet krievu pusi - fon Rozenbergs, fon Heršelmans, Tarnovskis un B.Linde. Armijas organizēšanai nolēma pieaicināt bijušos impērijas armijas ģenerāļus Maļavinu, Vandamu un Simanski. Vervēšanas punkti darbojās Pleskavā, Valkā, Tērbatā, Rīgā, Liepājā un Tallinā. Vācu puse apsolīja piešķirt 150 000 000 marku, ieročus, munīciju un formas tērpus 5000 cilvēkiem, 500 ložmetēju, 36 vieglos lauka 3" lielgabalus, 24 smagos lielgabalus un tehnisko aprīkojumu. Oktobra beigās bija pieteikušies 3000 vīri, no kuriem kādi 500 bija virsnieki, no kuriem izveidoja [[Pleskavas korpuss|Atsevišķo Pleskavas brīvprātīgo korpusu]]. Ar to armijas veidošanās arī apstājās, jo Vācija nepiegādāja ekipējumu un uzturlīdzekļus. | 1918. gada 9. oktobrī Vācijas armijas virspavēlniecība sagatavoja instrukcijas par krievu brīvprātīgo armijas organizēšanu Ziemeļrietumu guberņās. 10. oktobrī notika vācu un krievu pārstāvju apspriede: vācu pusi pārstāvēja majori fon Kleists (''Alfred von Kleist''), fon Treskovs (''von Treskow'') un fon Hammeršteins, bet krievu pusi - fon Rozenbergs, fon Heršelmans, Tarnovskis un B.Linde. Armijas organizēšanai nolēma pieaicināt bijušos impērijas armijas ģenerāļus Maļavinu, Vandamu un Simanski. Vervēšanas punkti darbojās Pleskavā, Valkā, Tērbatā, Rīgā, Liepājā un Tallinā. Vācu puse apsolīja piešķirt 150 000 000 marku, ieročus, munīciju un formas tērpus 5000 cilvēkiem, 500 ložmetēju, 36 vieglos lauka 3" lielgabalus, 24 smagos lielgabalus un tehnisko aprīkojumu. Oktobra beigās bija pieteikušies 3000 vīri, no kuriem kādi 500 bija virsnieki, no kuriem izveidoja [[Pleskavas korpuss|Atsevišķo Pleskavas brīvprātīgo korpusu]]. Ar to armijas veidošanās arī apstājās, jo Vācija nepiegādāja ekipējumu un uzturlīdzekļus. | ||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | * Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0 | ||
| + | ---- | ||
* Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921 | * Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921 | ||
* Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926 | * Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926 | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 30. jūlijs, plkst. 16.12
Krievijas Ziemeļu armija (kr. Северная армия) - Krievijas pilsoņu karā pretlieliniecisko spēku brīvprātīgo armijas grupa formēšanās stadijā no 1918. gada oktobrī, Ziemeļrietumu guberņu teritorijā (Pleskavas apriņķī, Latvijā un Igaunijā). Nodēvēta par "ziemeļu", lai atšķirtos no pretlielinieciskās Dienvidu armijas, kas tika veidota Kijevā.
1918. gada 9. oktobrī Vācijas armijas virspavēlniecība sagatavoja instrukcijas par krievu brīvprātīgo armijas organizēšanu Ziemeļrietumu guberņās. 10. oktobrī notika vācu un krievu pārstāvju apspriede: vācu pusi pārstāvēja majori fon Kleists (Alfred von Kleist), fon Treskovs (von Treskow) un fon Hammeršteins, bet krievu pusi - fon Rozenbergs, fon Heršelmans, Tarnovskis un B.Linde. Armijas organizēšanai nolēma pieaicināt bijušos impērijas armijas ģenerāļus Maļavinu, Vandamu un Simanski. Vervēšanas punkti darbojās Pleskavā, Valkā, Tērbatā, Rīgā, Liepājā un Tallinā. Vācu puse apsolīja piešķirt 150 000 000 marku, ieročus, munīciju un formas tērpus 5000 cilvēkiem, 500 ložmetēju, 36 vieglos lauka 3" lielgabalus, 24 smagos lielgabalus un tehnisko aprīkojumu. Oktobra beigās bija pieteikušies 3000 vīri, no kuriem kādi 500 bija virsnieki, no kuriem izveidoja Atsevišķo Pleskavas brīvprātīgo korpusu. Ar to armijas veidošanās arī apstājās, jo Vācija nepiegādāja ekipējumu un uzturlīdzekļus.
Literatūra par šo tēmu
- Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0
- Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
- Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926
