Atšķirības starp "Klans" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi par šo tēmu)
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
 
(27 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Klans''' (no gēl. ''clann'') - viduslaikos [[Ķelti|ķeltu]] valodās (galvenokārt īru, skotu un velsiešu) apzīmējums vienos gadījumos paplašinātajai [[dzimta]]i, bet citos – [[Cilts|ciltij]]. Ar laiku tā sāka apzīmēt plašu asinsradinieku grupu, kurai kopīgs bija hipotētiskā aizsācēja vārds (kas jaunākajos laikos pārtapa uzvārdā), un kuru veido vairākas [[linidža]]s. Skoti tam mēdza pievienot priedēkli "tas" (dēls), bet īri – "o" (mazdēls). Pats jēdziens nebija pastāvīgs un tā saturs mainījās laika gaitā, taču saglabājās pamatpazīmes: izcelsmes radniecība (reāla vai, biežāk, mītiska jeb izdomāta) un saimnieciskās saites. Zinātniskajā literatūrā tas ir pieņemts klasifikācijas apzīmējums asinsradinieku līnijai, t.s. paplašinātajai dzimtai (bieži vien lietojot kā sinonīmu terminam "dzimta"), kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci, ne vienmēr var droši izsekot savstarpējo ģenealoģiju, bet ko veido linidžas, kuru ģenealoģija ir konkrēta. Klasifikācijas ērtībai to attiecina uz līdzīgām struktūrām arī citās kultūrās (kaut, protams, strukturāli tās atšķīrās no ķeltu klaniem, jo daudzviet to pamatā ir sociālas un politiskas, nevis radniecības saites).
+
'''Klans''' (no gēl. ''clann'' - "pēcnācēji"; an. ''clan'', vc. ''Clan, Klan'', kr. ''клан'') - viduslaikos [[Ķelti|ķeltu]] valodās (galvenokārt īru, skotu un velsiešu) apzīmējums vienos gadījumos paplašinātajai [[dzimta]]i, bet citos – [[Cilts|ciltij]]. Ar laiku tā sāka apzīmēt plašu asinsradinieku grupu, kurai kopīgs bija hipotētiskā aizsācēja vārds (kas jaunākajos laikos pārtapa uzvārdā), un kuru veido vairākas līnijas (''lineage''). Skoti tam mēdza pievienot priedēkli "tas" (dēls), bet īri – "o" (mazdēls). Pats jēdziens nebija pastāvīgs un tā saturs mainījās laika gaitā, taču saglabājās pamatpazīmes: izcelsmes radniecība (reāla vai, biežāk, mītiska jeb izdomāta) un saimnieciskās saites. Klana piederība, piemēram, Skotijā tika izteikta ar kopēja uzvārda palīdzību, bet ne visi klana locekļi ir bioloģiski pirmā senča pēcnācēji, jo daudzi uzvārdu vienkārši pieņēma politisku un ekonomisku iemeslu dēļ.
  
−
Ķeltu klani sastāvēja no vairākām dzimtām (septa), savukārt septas apvienoja sevī patriarhālās lielģimenes (finna). Visiem septas locekļiem bija pie paša vārda arī kopējā pirmsenča vārds. Saglabāja kopīpašumu uz zemi, ko sadalīja savām ģimenēm apstrādei, uzturēja dzimtas kopienas paražas (asinsatriebība, kopatbildība, vecāko vēlēšanas). XIV-XV gs. klana galva pēc ieguva monarha apstiprinātu zemes kunga (feodāļa) statusu un pārvaldīja klana teritoriju ar daudzskaitlīgo radinieku palīdzību. Savukārt klana locekļi šajās zemēs bija priviliģētākā stāvoklī, nekā tam nepiederīgie iedzīvotāji. Atsevišķos Skotijas apvidos klanu organizācija saglabājās līdz pat XIX gs.
+
Antropoloģijā tas ir pieņemts klasifikācijas apzīmējums asinsradinieku līnijai, t.s. paplašinātajai dzimtai (bieži vien lietojot kā sinonīmu terminam "dzimta"), kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci (visbiežām mītisku dzīvnieku), ne vienmēr var droši izsekot savstarpējo ģenealoģiju (klanā kopēja izcelsme tiek pieņemta, bet saikne starp ego un senci nav zināma), bet ko veido līnijas, kuru ģenealoģija ir konkrēta. Vēstures zinātnē nosaukumu "klans" attiecina arī uz līdzīgām struktūrām, kaut strukturāli tās var atšķirties no ķeltu klaniem, jo daudzviet to pamatā ir sociālas un politiskas, nevis radniecības saites, kaut asinsradinieki varēja veidot šāda klana kodolu (piemēram, [[Samurajs|samuraju]] klani).
  
−
Apzīmējums ir visai nenoteikts, jo vienas vispārpieņemtas definīcijas nav – antropologi dažādi traktējuši šo jēdzienu. Vieniem tā ir sociāla kopība, kas grupējas ap asinsradniecīgu kodolu, citiem – radniecīgu ģimeņu apvienība, kurām kopīgs pirmsencis u.tml. Lielāko tiesu pēctecība klanā ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sastopamas arī sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm (bērns piederīgs gan tēva, gan mātes klanam, un pieaugušam tam pašam jāizvēlas piederību). Līdz ar to izpratne, kas ir klans, var atšķirties un atšķiras laikā un sabiedrībā.
+
Ķeltu klani sastāvēja no vairākām dzimtām (septa), savukārt tās apvienoja sevī patriarhālās lielģimenes (finna). Saglabāja kopīpašumu uz zemi, ko sadalīja savām ģimenēm apstrādei, uzturēja dzimtas kopienas paražas (asinsatriebība, kopatbildība, vecāko vēlēšanas). XIV-XV gs. klanu vadoņi ieguva monarha apstiprinātu zemes kungu (feodāļu) statusu un pārvaldīja klana teritoriju ar daudzskaitlīgo radinieku palīdzību. Savukārt klana locekļi šajās zemēs bija priviliģētākā stāvoklī, nekā tam nepiederīgie iedzīvotāji. Atsevišķos Skotijas apvidos klanu organizācija saglabājās līdz pat XIX gs.
 +
 
 +
Apzīmējums ir visai nenoteikts, jo vienas vispārpieņemtas definīcijas nav – antropologi dažādi traktējuši šo jēdzienu. Vieniem tā ir sociāla kopība, kas grupējas ap asinsradniecīgu kodolu, citiem – radniecīgu ģimeņu apvienība, kurām kopīgs pirmsencis u.tml. Lielāko tiesu pēctecība klanā ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sastopamas arī sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm. Principā bilaterālās sabiedrībās klans īsti nevar pastāvēt, jo piederība pie klana ir kaut kā jādefinē, tāpēc pat tad, ja radniecība tiek it kā uzskatīta par bilaterālu, klana piederība vienmēr ir pa vienu līniju. Pastāv arī sabiedrības, kurās katrs cilvēks pieder diviem klaniem - vienam no mātes un vienam no tēva puses, - taču turpmākiem pēcnācējiem tik un tā viena puse tiek prioretizēta, jo citādi piederība dubultotos katrā paaudzē, bet tas nenotiek. Līdz ar to izpratne, kas ir klans, var atšķirties un atšķiras laikā un sabiedrībā.
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Winthrop R. H. Dictionary of Concepts in Cultural Anthropology. - N.Y., 1991.
 +
* The Handbook of Sociocultural Anthropology. / Ed. James G. Carrier, Deborah B. Gewertz - Bloomsbury Academic, 2013, - 656 p. ISBN 9781847883841
 +
* Nicola Terrenato. The Roman Clan: The Gens from Ancient Ideology to Modern Anthropology. // Journal of Interdisciplinary History. Volume 38, Number 3, Winter 2008, pp. 438-439.
 +
* Smith C.J. The Roman Clan. The Gens from Ancient Ideology to Modern Anthropology. - Cambridge University Press, 2008, 408 p. ISBN 9780521102254
 +
----
 +
* Karl-Heinz Kohl. Ethnologie – die Wissenschaft vom kulturell Fremden: Eine Einführung. - C.H.Beck, 2000, 253 Seiten. ISBN 3406448054
 +
* Gabriele Rasuly-Paleczek: Unterschied zwischen Lineage und Klan. // Einführung in die Formen der sozialen Organisation. Teil 2/5 - Institut für Kultur- und Sozialanthropologie, Universität Wien, 2011, S. 72–73
 +
----
 +
* Резник Ю. М. Введение в изучение социальной антропологии: Учебно-методическое пособие. - Москва, 1997.
 +
* Рэдклифф-Браун А.Р. Метод в социальной антропологии. - Москва, 2001.
 +
* Рэдклифф-Браун А.Р. Структура и функции в примитивном обществе. Очерки и лекции. - Москва, 2001.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://oregonstate.edu/instruct/anth370/gloss.html Definitions of Anthropological Terms - Oregon State University]
 +
* [http://anthro.palomar.edu/tutorials/cglossary.htm Cultural Anthropology Terms - Palomar College]
 +
* [https://www.umanitoba.ca/faculties/arts/anthropology/tutor/case_studies/akan/lineage.html A problem in kinship terminology - Deep Blue University of Michigan's]
 +
* [https://archive.org/details/structurefunctio00radc Radcliffe-Brown A R. Structure and function in primitive society : essays and addresses. - The Free Press: Glencoe (Illinois) 1952.]
 +
* [https://archive.org/details/methodinsocialan00radc Radcliffe-Brown A. R. Method in social anthropology; selected essays - University of Chicago Press: Chicago, 1958.]
 +
----
 
* [http://www.zpu-journal.ru/zpu/2008_2/Lamazhaa.pdf Ламажаа Ч.К. «Клан»: понятие в социальных науках. // Гуманитарные науки: теория и методология. 2008, №2, 121-131]
 
* [http://www.zpu-journal.ru/zpu/2008_2/Lamazhaa.pdf Ламажаа Ч.К. «Клан»: понятие в социальных науках. // Гуманитарные науки: теория и методология. 2008, №2, 121-131]
 +
* [http://www.kursach.com/biblio/0010026/000.htm Рулан Н. Юридическая антропология. - Норма: Москва, 2000]
 +
* http://antropogenez.ru/
 +
* [http://linguistics-online.narod.ru/index/0-164 Боас Ф. Границы сравнительного метода в антропологии.]
 +
* [http://www.kursach.com/biblio/0010026/000.htm Рулан Н. Юридическая антропология. - Норма: Москва, 2000] ISBN 5-89123-303-7
  
 
[[Kategorija:Antropoloģija]]
 
[[Kategorija:Antropoloģija]]

Pašreizējā versija, 2015. gada 19. oktobris, plkst. 13.23

Klans (no gēl. clann - "pēcnācēji"; an. clan, vc. Clan, Klan, kr. клан) - viduslaikos ķeltu valodās (galvenokārt īru, skotu un velsiešu) apzīmējums vienos gadījumos paplašinātajai dzimtai, bet citos – ciltij. Ar laiku tā sāka apzīmēt plašu asinsradinieku grupu, kurai kopīgs bija hipotētiskā aizsācēja vārds (kas jaunākajos laikos pārtapa uzvārdā), un kuru veido vairākas līnijas (lineage). Skoti tam mēdza pievienot priedēkli "tas" (dēls), bet īri – "o" (mazdēls). Pats jēdziens nebija pastāvīgs un tā saturs mainījās laika gaitā, taču saglabājās pamatpazīmes: izcelsmes radniecība (reāla vai, biežāk, mītiska jeb izdomāta) un saimnieciskās saites. Klana piederība, piemēram, Skotijā tika izteikta ar kopēja uzvārda palīdzību, bet ne visi klana locekļi ir bioloģiski pirmā senča pēcnācēji, jo daudzi uzvārdu vienkārši pieņēma politisku un ekonomisku iemeslu dēļ.

Antropoloģijā tas ir pieņemts klasifikācijas apzīmējums asinsradinieku līnijai, t.s. paplašinātajai dzimtai (bieži vien lietojot kā sinonīmu terminam "dzimta"), kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci (visbiežām mītisku dzīvnieku), ne vienmēr var droši izsekot savstarpējo ģenealoģiju (klanā kopēja izcelsme tiek pieņemta, bet saikne starp ego un senci nav zināma), bet ko veido līnijas, kuru ģenealoģija ir konkrēta. Vēstures zinātnē nosaukumu "klans" attiecina arī uz līdzīgām struktūrām, kaut strukturāli tās var atšķirties no ķeltu klaniem, jo daudzviet to pamatā ir sociālas un politiskas, nevis radniecības saites, kaut asinsradinieki varēja veidot šāda klana kodolu (piemēram, samuraju klani).

Ķeltu klani sastāvēja no vairākām dzimtām (septa), savukārt tās apvienoja sevī patriarhālās lielģimenes (finna). Saglabāja kopīpašumu uz zemi, ko sadalīja savām ģimenēm apstrādei, uzturēja dzimtas kopienas paražas (asinsatriebība, kopatbildība, vecāko vēlēšanas). XIV-XV gs. klanu vadoņi ieguva monarha apstiprinātu zemes kungu (feodāļu) statusu un pārvaldīja klana teritoriju ar daudzskaitlīgo radinieku palīdzību. Savukārt klana locekļi šajās zemēs bija priviliģētākā stāvoklī, nekā tam nepiederīgie iedzīvotāji. Atsevišķos Skotijas apvidos klanu organizācija saglabājās līdz pat XIX gs.

Apzīmējums ir visai nenoteikts, jo vienas vispārpieņemtas definīcijas nav – antropologi dažādi traktējuši šo jēdzienu. Vieniem tā ir sociāla kopība, kas grupējas ap asinsradniecīgu kodolu, citiem – radniecīgu ģimeņu apvienība, kurām kopīgs pirmsencis u.tml. Lielāko tiesu pēctecība klanā ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sastopamas arī sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm. Principā bilaterālās sabiedrībās klans īsti nevar pastāvēt, jo piederība pie klana ir kaut kā jādefinē, tāpēc pat tad, ja radniecība tiek it kā uzskatīta par bilaterālu, klana piederība vienmēr ir pa vienu līniju. Pastāv arī sabiedrības, kurās katrs cilvēks pieder diviem klaniem - vienam no mātes un vienam no tēva puses, - taču turpmākiem pēcnācējiem tik un tā viena puse tiek prioretizēta, jo citādi piederība dubultotos katrā paaudzē, bet tas nenotiek. Līdz ar to izpratne, kas ir klans, var atšķirties un atšķiras laikā un sabiedrībā.

Literatūra par šo tēmu

  • Winthrop R. H. Dictionary of Concepts in Cultural Anthropology. - N.Y., 1991.
  • The Handbook of Sociocultural Anthropology. / Ed. James G. Carrier, Deborah B. Gewertz - Bloomsbury Academic, 2013, - 656 p. ISBN 9781847883841
  • Nicola Terrenato. The Roman Clan: The Gens from Ancient Ideology to Modern Anthropology. // Journal of Interdisciplinary History. Volume 38, Number 3, Winter 2008, pp. 438-439.
  • Smith C.J. The Roman Clan. The Gens from Ancient Ideology to Modern Anthropology. - Cambridge University Press, 2008, 408 p. ISBN 9780521102254
  • Karl-Heinz Kohl. Ethnologie – die Wissenschaft vom kulturell Fremden: Eine Einführung. - C.H.Beck, 2000, 253 Seiten. ISBN 3406448054
  • Gabriele Rasuly-Paleczek: Unterschied zwischen Lineage und Klan. // Einführung in die Formen der sozialen Organisation. Teil 2/5 - Institut für Kultur- und Sozialanthropologie, Universität Wien, 2011, S. 72–73
  • Резник Ю. М. Введение в изучение социальной антропологии: Учебно-методическое пособие. - Москва, 1997.
  • Рэдклифф-Браун А.Р. Метод в социальной антропологии. - Москва, 2001.
  • Рэдклифф-Браун А.Р. Структура и функции в примитивном обществе. Очерки и лекции. - Москва, 2001.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Klans&oldid=58151"