Atšķirības starp "Mengdeni" versijām
m |
m |
||
| (11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Mengden_Wappen.png|right|thumb| | + | [[Attēls:Mengden_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Mengdeni]] |
| + | [[Attēls:Mengden_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni Mengdeni]] | ||
| + | [[Attēls:Mengden_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|valstsgrāfi Mengdeni]] | ||
fon '''Mengdeni''' (''von Mengden'', kr. ''фон Менгдены'') – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes, Kurzemes guberņās. | fon '''Mengdeni''' (''von Mengden'', kr. ''фон Менгдены'') – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes, Kurzemes guberņās. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts no Mengdenas (''Engelbrecht von Mengden'', | + | Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts no Mengdenas (''Engelbrecht von Mengden'', ～1420-1507). Vēlāk dzimta sadalījās Meņģeles (''Altenwog'', izmirusi 1714. gadā), Kusas (''Kussen'') un Igates-Sinoles (''Idsel-Sinohlen'') līnijās, kur katrai laika gaitā izveidojās vairāki atzari. 1653. gadā Vidzemes landmaršals, diplomāts, Otto fon Mengdens (''Otto von Mengden'', 1596-1681) no Zviedrijas karaļa saņēma [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1731. gadā arī Zviedrijas karaļa [[kambarkungs]] Karls Johans fon Mengdens un tā pēcnācēji saņēma [[Barons|baronu]] titulu. Vidzemes landrāts Ernests Reinholds fon Mengdens (1725-1798) 1774. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|reihsgrāfu]]. Igates un Kaugurmuižas dzimtkungs un Krievijas impērijas sūtniecības padomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798) 1779. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu. 1854. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstirpināja visas Vidzemes fon Mengdenu dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1747. gadā fon Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā grāfi Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes, bet 1780. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1854. gadā [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] tika ierakstīti baroni Mengdeni. |
| − | Kā zināmākie dzimtas pārstāvji minami: Livonijas ordeņa mestrs (1450-1469) Johans no Mengedes, saukts Osthofs (?-1469); tiesu asesors, ģenerālmajors, komponists un dzejnieks Gustavs fon Mengdens (1627–1688); Zviedrijas | + | Kā zināmākie dzimtas pārstāvji minami: Livonijas ordeņa mestrs (1450-1469) Johans no Mengedes, saukts Osthofs (?-1469); tiesu asesors, ģenerālmajors, komponists un dzejnieks Gustavs fon Mengdens (1627–1688); Zviedrijas ģenerālleitnants Karls fon Mengdens (''Carl Friedrich von Mengden'', 1666-1784); pirmais Preobraženskas pulka komandieris Georgs fon Mengdens (''Юрий фон Менгден'', 1628-1703); ģenerālmajors Johans fon Mengdens (''Иван Алексеевич фон Менгден,'', ?-1731); Krievijas valstsvīrs Karls fon Mengdems (''Karl Ludwig Mengden'', 1706-1760); Krievijas impērijas slepenpadomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798); imperatores Annas pirmā galmadāma, favorīte baronese Auguste fon Mengdema (''Auguste Juliane von Mengden'', 1719-1760); Prūsijas ģenerālleitnants Johans fon Mengdems (''Johann Karl Friedrich von Mengden'', 1730-1796); Polijas ģenerālleitnants Gotards fon Mengdems (''Gotthard Johann von Mengden'', 1752-1786); zemnieku likumu “Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana” autore, apgaismotāja Sofija fon Mengdena; Vidzemes gubernators grāfs Ernsts fon Mendgens (''Ernst Burchard von Mengden'', kr. ''Эрнст Бурхард Менгден'', 1738-1798); Napoleona karu varonis, [[dekabrists]], ģenerālmajors Mihaels fon Mengdems (''Михаил Александрович фон Менгден'', 1781-1855); viena no pirmajām sievietēm uzņēmējām Krievijas impērijā, tekstilrūpniece baronese Amālija fon Mengdena (''Амалия Георгиевна фон Менгден''1799-1864); kavalērijas ģenerālis, Pirmā pasaules kara varonis Georgs fon Mengdens (''Georg von Mengden'', 1861-1917). |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Baložu muižu (''Ballod''), Ozolmuiža (''Lappier''), Sinoles (''Sinohlen''), Aderkašu (''Fistehlen''), Galgauskas (''Golgowsky mit Weißenhof''), Ulbrokas (''Stubbensee''), Meņģeles jeb Carnikavas (''Altenwog''), Kusas (''Kussen''), Lubejas (Lubey), [[Erkule|Ārciema]] (''Erkull, Ahrtsehm, Arsem''), Ādažu (''Abgunst bei Neuermühlen''), [[Kolcene]]s (''Kolzen mit Eykasch''), Veclaicenes (''Alt Laitzen''), Bučauskas (''Butzkowsky''), Bērzaunes (''Bersohn''), Dēvenes (''Dewen''), | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Baložu muižu (''Ballod''), Ozolmuiža (''Lappier''), Sinoles (''Sinohlen''), Aderkašu (''Fistehlen''), Galgauskas (''Golgowsky mit Weißenhof''), Ulbrokas (''Stubbensee''), Meņģeles jeb Carnikavas (''Altenwog''), Kusas (''Kussen''), Lubejas (Lubey), [[Erkule|Ārciema]] (''Erkull, Ahrtsehm, Arsem''), Ādažu (''Abgunst bei Neuermühlen''), [[Kolcene]]s (''Kolzen mit Eykasch''), Veclaicenes (''Alt Laitzen''), Bučauskas (''Butzkowsky''), Bērzaunes (''Bersohn''), Dēvenes (''Dewen''), Kujas (''Engelhardshof''), Vietalvas (''Fehteln''), Baltavas (''Helfreichshof''), Streidas (''Hessenhof''), Igates (''Idsel''), Muižkalna (''Kadfer mit Lindenhof''), Kauguru (''Kaugershof''), Kujas (''Kujen''), Ļaudonas (''Laudon''), Lubānas (''Lubahn''), Lubejas (''Lubey''), Mālu (''Mahlenhof''), Kalnamuiža (''Maikendorf mit Koperbeck''), Mētagas (''Metack''), Lakšu (''Nachtigall''), Odzienas (''Odensee''), Ogres (''Ogershof mit Ecken''), Plānupes (''Planup''), Praulienas (''Praulen''), Rūstužu (''Rüssel''), Sausnējas (''Saussen''), Sāvienas (''Sawensee''), Zalgauskas (''Selgowsky''), Stalbes (''Stolben''), Suntažu (''Sunzel''), Vecmuiža (''Sussika''), Vīķu (''Zarnau''), Carnikavas (''Zarnikau''), Cempu (''Zempen''), Štāles (''Stahlenhof''), Vecbaldiņu (''Baldwinshof''), Iļķēnsalas (''Hilchensholm''), Cēsu pilsmuiža (''Schloß-Wenden''), Bīriņu (''Koltzen''), Ķipēnu (''Eck''), Mujānu (''Mojahn'') u.c. [[muiža]]s. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Karl von Mengden. Stammtafel der Freiherren von Mengden. // Der Deutsche Herold. 15, 1884, S. 110 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.geni.com/people/Engelbrecht-I-von-Mengden/6000000011734612795 Engelbrecht I von Mengden - Genealogy] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [https://www.adelsvapen.com/genealogi/Von_Mengden_nr_198 Friherrliga ätten von Mengden nr 198 - adelsvapen.com] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2019. gada 12. marts, plkst. 19.33
fon Mengdeni (von Mengden, kr. фон Менгдены) – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes, Kurzemes guberņās.
Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts no Mengdenas (Engelbrecht von Mengden, ～1420-1507). Vēlāk dzimta sadalījās Meņģeles (Altenwog, izmirusi 1714. gadā), Kusas (Kussen) un Igates-Sinoles (Idsel-Sinohlen) līnijās, kur katrai laika gaitā izveidojās vairāki atzari. 1653. gadā Vidzemes landmaršals, diplomāts, Otto fon Mengdens (Otto von Mengden, 1596-1681) no Zviedrijas karaļa saņēma brīvkunga titulu. 1731. gadā arī Zviedrijas karaļa kambarkungs Karls Johans fon Mengdens un tā pēcnācēji saņēma baronu titulu. Vidzemes landrāts Ernests Reinholds fon Mengdens (1725-1798) 1774. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas reihsgrāfu. Igates un Kaugurmuižas dzimtkungs un Krievijas impērijas sūtniecības padomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798) 1779. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu. 1854. gadā Krievijas impērijas Senāts apstirpināja visas Vidzemes fon Mengdenu dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1747. gadā fon Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā grāfi Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes, bet 1780. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1854. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti baroni Mengdeni.
Kā zināmākie dzimtas pārstāvji minami: Livonijas ordeņa mestrs (1450-1469) Johans no Mengedes, saukts Osthofs (?-1469); tiesu asesors, ģenerālmajors, komponists un dzejnieks Gustavs fon Mengdens (1627–1688); Zviedrijas ģenerālleitnants Karls fon Mengdens (Carl Friedrich von Mengden, 1666-1784); pirmais Preobraženskas pulka komandieris Georgs fon Mengdens (Юрий фон Менгден, 1628-1703); ģenerālmajors Johans fon Mengdens (Иван Алексеевич фон Менгден,, ?-1731); Krievijas valstsvīrs Karls fon Mengdems (Karl Ludwig Mengden, 1706-1760); Krievijas impērijas slepenpadomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798); imperatores Annas pirmā galmadāma, favorīte baronese Auguste fon Mengdema (Auguste Juliane von Mengden, 1719-1760); Prūsijas ģenerālleitnants Johans fon Mengdems (Johann Karl Friedrich von Mengden, 1730-1796); Polijas ģenerālleitnants Gotards fon Mengdems (Gotthard Johann von Mengden, 1752-1786); zemnieku likumu “Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana” autore, apgaismotāja Sofija fon Mengdena; Vidzemes gubernators grāfs Ernsts fon Mendgens (Ernst Burchard von Mengden, kr. Эрнст Бурхард Менгден, 1738-1798); Napoleona karu varonis, dekabrists, ģenerālmajors Mihaels fon Mengdems (Михаил Александрович фон Менгден, 1781-1855); viena no pirmajām sievietēm uzņēmējām Krievijas impērijā, tekstilrūpniece baronese Amālija fon Mengdena (Амалия Георгиевна фон Менгден1799-1864); kavalērijas ģenerālis, Pirmā pasaules kara varonis Georgs fon Mengdens (Georg von Mengden, 1861-1917).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Baložu muižu (Ballod), Ozolmuiža (Lappier), Sinoles (Sinohlen), Aderkašu (Fistehlen), Galgauskas (Golgowsky mit Weißenhof), Ulbrokas (Stubbensee), Meņģeles jeb Carnikavas (Altenwog), Kusas (Kussen), Lubejas (Lubey), Ārciema (Erkull, Ahrtsehm, Arsem), Ādažu (Abgunst bei Neuermühlen), Kolcenes (Kolzen mit Eykasch), Veclaicenes (Alt Laitzen), Bučauskas (Butzkowsky), Bērzaunes (Bersohn), Dēvenes (Dewen), Kujas (Engelhardshof), Vietalvas (Fehteln), Baltavas (Helfreichshof), Streidas (Hessenhof), Igates (Idsel), Muižkalna (Kadfer mit Lindenhof), Kauguru (Kaugershof), Kujas (Kujen), Ļaudonas (Laudon), Lubānas (Lubahn), Lubejas (Lubey), Mālu (Mahlenhof), Kalnamuiža (Maikendorf mit Koperbeck), Mētagas (Metack), Lakšu (Nachtigall), Odzienas (Odensee), Ogres (Ogershof mit Ecken), Plānupes (Planup), Praulienas (Praulen), Rūstužu (Rüssel), Sausnējas (Saussen), Sāvienas (Sawensee), Zalgauskas (Selgowsky), Stalbes (Stolben), Suntažu (Sunzel), Vecmuiža (Sussika), Vīķu (Zarnau), Carnikavas (Zarnikau), Cempu (Zempen), Štāles (Stahlenhof), Vecbaldiņu (Baldwinshof), Iļķēnsalas (Hilchensholm), Cēsu pilsmuiža (Schloß-Wenden), Bīriņu (Koltzen), Ķipēnu (Eck), Mujānu (Mojahn) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Karl von Mengden. Stammtafel der Freiherren von Mengden. // Der Deutsche Herold. 15, 1884, S. 110
