Atšķirības starp "Krasikovs Pjotrs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pjotrs Krasikovs''' (''Петр Красиков'', 1893-?) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris | '''Pjotrs Krasikovs''' (''Петр Красиков'', 1893-?) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris | ||
| − | Dzimis 1893. gada 7. februārī Rīgā, Vladimira Krasikova ģimenē. Strādnieks. 1914. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienējis 141. Možaiskas kājnieku pulkā. Apbalvots ar [[Jura | + | Dzimis 1893. gada 7. februārī Rīgā, Vladimira Krasikova ģimenē. Strādnieks. 1914. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienējis 141. Možaiskas kājnieku pulkā. Apbalvots ar [[Jura krusts|Jura krustu]] (II, III, IV šķ.). 1918. gada martā atvaļinājies kā [[feldfēbelis]] un atgriezies Rīgā. |
1919. gada maijā brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[kaprālis]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1555) par to, ka 1920. gada 20. janvārī pie Kabaljevas sādžas Krasikovs kā ložmetējnieku komandas komandieris pielavījās pretinieka pozīcijām, kur bija nocietinājušies aptuveni 400 vīri, ar labi mērķētu uguni piespieda tos bēgt un pirmais ielauzās sādžā. Atvaļināts 1921. gada 1. februārī | 1919. gada maijā brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[kaprālis]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1555) par to, ka 1920. gada 20. janvārī pie Kabaljevas sādžas Krasikovs kā ložmetējnieku komandas komandieris pielavījās pretinieka pozīcijām, kur bija nocietinājušies aptuveni 400 vīri, ar labi mērķētu uguni piespieda tos bēgt un pirmais ielauzās sādžā. Atvaļināts 1921. gada 1. februārī | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 05.00
Pjotrs Krasikovs (Петр Красиков, 1893-?) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris
Dzimis 1893. gada 7. februārī Rīgā, Vladimira Krasikova ģimenē. Strādnieks. 1914. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienējis 141. Možaiskas kājnieku pulkā. Apbalvots ar Jura krustu (II, III, IV šķ.). 1918. gada martā atvaļinājies kā feldfēbelis un atgriezies Rīgā.
1919. gada maijā brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, kaprālis. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1555) par to, ka 1920. gada 20. janvārī pie Kabaljevas sādžas Krasikovs kā ložmetējnieku komandas komandieris pielavījās pretinieka pozīcijām, kur bija nocietinājušies aptuveni 400 vīri, ar labi mērķētu uguni piespieda tos bēgt un pirmais ielauzās sādžā. Atvaļināts 1921. gada 1. februārī
Dzīvojis Rīgā, iztiku pelnījis kā atslēdznieks. Saņēmis jaunsaimniecību Hincenbergas (mūsd. Inčukalns) muižā. 1941. gada jūnijā ar ģimeni deportēts uz PSRS ziemeļaustrumiem. PSRS IeTK Sevišķā apspriede 1942. gada 25. aprīlī notiesāja Krasikovu uz 5 gadiem KARLAGā. Par viņa tālāko likteni ziņu nav.
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 259. lpp.
