Atšķirības starp "Maidels Arnolds fon" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:Maydell Baron Wappen.png|right|thumb|200px|]] |
| − | barons '''Arnolds fon Maidels''' (''Arnold Konstantin Hermann, Baron Maydell'', 1884-1946) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, virsnieks, LKO kavalieris. | + | barons '''Arnolds fon Maidels''' (''Arnold Konstantin Hermann, Baron Maydell'', 1884-1946?), publicistikā dažkārt arī '''Maidelis''' – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, virsnieks, LKO kavalieris. |
| − | Dzimis 1884. gada 15. augustā Vidzemes igauņu daļā, barona Viktora fon Maidela ģimenē | + | Dzimis 1884. gada 15. augustā Vidzemes igauņu daļā (''Põltsamaa'' muiža), barona Viktora fon Maidela ģimenē. 1906. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienējis 3. Jeļīzavetgradas [[Huzāri|huzāru]] pulkā, [[praporščiks]]. Pēc demobilizācijas studējis, 1913. gadā absolvējis RPI Arhitektūras fakultāti. 1914. gadā mobilizēts armijā atkārtoti, 1. kavalērijas dzelzceļa parka brigādes [[Eskadrons|eskadrona]] komandieris. 1915. gada janvārī pārcelts dienēt uz 16. Irkutskas huzāru pulku. [[Kornets]]. 1915. gada rudenī pārcelts uz sapieru daļām, vadījis fortifikācijas būvju celtniecību dažādos frontes iecirkņos. Apbalvots ar [[Staņislava ordenis|Staņislava ordeni]] (II, III šķ.), [[Annas ordenis|Annas ordeni]] (II, III. IV šķ.). Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra apvērsuma]] demobilizējies. |
1918. gada 28. novembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Vairākkārt ievainots. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[kaprālis]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1302) par to, ka 1919. gada 3. novembrī Spriču sādžas rajonā, vadot 20 kareivju vienību, pēkšņā uzbrukumā saņēma gūstā sarkanarmiešu sardzi, ieguva svarīgu informāciju par [[LSPR armija]]s dispozīciju, kas ļāva ar minimāliem zaudējumiem straujā triecienā ieņemt sāču, saņemot gūstā tās garnizonu vienas rotas sastāvā un atsitot pretinieka pretuzbrukumu. | 1918. gada 28. novembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Vairākkārt ievainots. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[kaprālis]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1302) par to, ka 1919. gada 3. novembrī Spriču sādžas rajonā, vadot 20 kareivju vienību, pēkšņā uzbrukumā saņēma gūstā sarkanarmiešu sardzi, ieguva svarīgu informāciju par [[LSPR armija]]s dispozīciju, kas ļāva ar minimāliem zaudējumiem straujā triecienā ieņemt sāču, saņemot gūstā tās garnizonu vienas rotas sastāvā un atsitot pretinieka pretuzbrukumu. | ||
| − | Kopš 1920. gada 11. marta inženieris arhitekts Zemkopības ministrijas Mērniecības departamenta Meliorācijas pārvaldē (līdz 1928. gadam). Dzīvoja Rīgā. Madonas pilsētas u.c. būvplānu izveidotājs. Saņēmis jaunsaimniecību Rembates pagasta Ķeguma muižā. | + | Kopš 1920. gada 11. marta inženieris arhitekts Zemkopības ministrijas Mērniecības departamenta Meliorācijas pārvaldē (līdz 1928. gadam). Dzīvoja Rīgā. Madonas pilsētas u.c. būvplānu izveidotājs. Saņēmis jaunsaimniecību Rembates pagasta Ķeguma muižā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Tālākais liktenis nav zināms. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 16. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
* [https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/13159 Zvirgzdiņš, I. Rīgas Politehniskā institūta 1913. gada absolvents Arnolds Maidels un Latvijas pilsētu plānošana. // Humanitārās un sociālās zinātnes (RTU Zinātniskie raksti). Nr.19, 2012, 20.-24.lpp.] ISSN 1407-9291 | * [https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/13159 Zvirgzdiņš, I. Rīgas Politehniskā institūta 1913. gada absolvents Arnolds Maidels un Latvijas pilsētu plānošana. // Humanitārās un sociālās zinātnes (RTU Zinātniskie raksti). Nr.19, 2012, 20.-24.lpp.] ISSN 1407-9291 | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:M]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 07.16
barons Arnolds fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann, Baron Maydell, 1884-1946?), publicistikā dažkārt arī Maidelis – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, virsnieks, LKO kavalieris.
Dzimis 1884. gada 15. augustā Vidzemes igauņu daļā (Põltsamaa muiža), barona Viktora fon Maidela ģimenē. 1906. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienējis 3. Jeļīzavetgradas huzāru pulkā, praporščiks. Pēc demobilizācijas studējis, 1913. gadā absolvējis RPI Arhitektūras fakultāti. 1914. gadā mobilizēts armijā atkārtoti, 1. kavalērijas dzelzceļa parka brigādes eskadrona komandieris. 1915. gada janvārī pārcelts dienēt uz 16. Irkutskas huzāru pulku. Kornets. 1915. gada rudenī pārcelts uz sapieru daļām, vadījis fortifikācijas būvju celtniecību dažādos frontes iecirkņos. Apbalvots ar Staņislava ordeni (II, III šķ.), Annas ordeni (II, III. IV šķ.). Pēc 1917. gada Februāra apvērsuma demobilizējies.
1918. gada 28. novembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Vairākkārt ievainots. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, kaprālis. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1302) par to, ka 1919. gada 3. novembrī Spriču sādžas rajonā, vadot 20 kareivju vienību, pēkšņā uzbrukumā saņēma gūstā sarkanarmiešu sardzi, ieguva svarīgu informāciju par LSPR armijas dispozīciju, kas ļāva ar minimāliem zaudējumiem straujā triecienā ieņemt sāču, saņemot gūstā tās garnizonu vienas rotas sastāvā un atsitot pretinieka pretuzbrukumu.
Kopš 1920. gada 11. marta inženieris arhitekts Zemkopības ministrijas Mērniecības departamenta Meliorācijas pārvaldē (līdz 1928. gadam). Dzīvoja Rīgā. Madonas pilsētas u.c. būvplānu izveidotājs. Saņēmis jaunsaimniecību Rembates pagasta Ķeguma muižā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Tālākais liktenis nav zināms.
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 259. lpp.
