Atšķirības starp "Treijs Felikss" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Felix_Treu.jpeg|right|thumb|200px|]] | ||
'''Felikss Treijs''' (''Felix Treu'', 1895-1976) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris. | '''Felikss Treijs''' (''Felix Treu'', 1895-1976) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris. | ||
Dzimis 1895. gada 15. februārī Rīgā, Karla Treija ģimenē. Absolvējis pilsētas [[Ģimnāzija|ģimnāziju]]. Iztiku pelnījis kā klerks tirdzniecībā. | Dzimis 1895. gada 15. februārī Rīgā, Karla Treija ģimenē. Absolvējis pilsētas [[Ģimnāzija|ģimnāziju]]. Iztiku pelnījis kā klerks tirdzniecībā. | ||
| − | 1918. gada 21. novembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]. 1920. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.347) par to, ka 1920. gada 30. janvārī | + | 1918. gada 21. novembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]. 1920. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.347) par to, ka 1920. gada 30. janvārī Treijs ar savu [[Vads|vadu]] negaidot uzbruka Ķedānu sādžai, ieņēma to, gūstot gūstekņus un trofejas. Atvaļināts 1921. gada 18. martā. |
Saņēmis jaunsaimniecību Engures pagastā. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1976. gada 10. maijā Štraubingē (''Straubing''). | Saņēmis jaunsaimniecību Engures pagastā. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1976. gada 10. maijā Štraubingē (''Straubing''). | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 11. maijs, plkst. 09.26
Felikss Treijs (Felix Treu, 1895-1976) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.
Dzimis 1895. gada 15. februārī Rīgā, Karla Treija ģimenē. Absolvējis pilsētas ģimnāziju. Iztiku pelnījis kā klerks tirdzniecībā.
1918. gada 21. novembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, seržants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.347) par to, ka 1920. gada 30. janvārī Treijs ar savu vadu negaidot uzbruka Ķedānu sādžai, ieņēma to, gūstot gūstekņus un trofejas. Atvaļināts 1921. gada 18. martā.
Saņēmis jaunsaimniecību Engures pagastā. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1976. gada 10. maijā Štraubingē (Straubing).
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 528. lpp.
