Atšķirības starp "Valmieras koncentrācijas nometne" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Valmieras koncentrācijas nometne''' | + | '''Valmieras koncentrācijas nometne''', jeb '''Vidzemes-Latgales gūstekņu lēģeris''' – [[koncentrācijas nometne]] pie Valmieras laikā no 1919. līdz 1921. gadam, kurā tika turētas ieslodzījumā valsts varai aizdomīgas preventīvi aizturētas personas: karagūstekņi ([[Latvijas zemessardze]], [[LSPR armija]]), LSPR armijas dezertieri, [[Latvijas armija]]s dezertieri, no mobilizācijas izvairījušās personas u.c. aizturētas karojošo pušu militārpersonas, kā arī bēgļi un civilpersonas, kuras turēja aizdomās par [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdībai]] naidīgu noskaņojumu vai darbību, [[padomju vara]]s atbalstīšanu. Izveidota 1919. gada 3. jūnijā, pārvietojot gūstekņu nometni no Tērbatas (Igaunija) uz Valmieras Mācītājmuižu, Valmiermuižu un Kaugurmuižu. Pakļauta Tautas apsardzības ministrijai un Armijas etapu un rajonu komandantu priekšniekam, tiešā pakļautība Valmieras apriņķa un pilsētas komandantam. Nometnes priekšnieki: |
* kara laika ierēdnis A.Brensons | * kara laika ierēdnis A.Brensons | ||
* kapteinis K.Letsmans | * kapteinis K.Letsmans | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
Ieslodzīto skaits pieauga no 240 cilvēkiem (01.08.1919.), uz 378 (30.09.1919.), uz 3659 (03.05.1920.), līdz 4011 ieslodzītajiem 1920. gada 8. oktobrī. Ieslodzītie bija sadalīti 4 posmos (darba brigādēs) un tika nodarbināti fiziski smagos darbos (mežsaimniecībā, dzelzceļa būvē un remontdarbos, ceļu remontdarbos u.tml. Apsardzi veidoja 4 rotas (360 karavīri). Nometne tika likvidēta 1921. gada 8. maijā. | Ieslodzīto skaits pieauga no 240 cilvēkiem (01.08.1919.), uz 378 (30.09.1919.), uz 3659 (03.05.1920.), līdz 4011 ieslodzītajiem 1920. gada 8. oktobrī. Ieslodzītie bija sadalīti 4 posmos (darba brigādēs) un tika nodarbināti fiziski smagos darbos (mežsaimniecībā, dzelzceļa būvē un remontdarbos, ceļu remontdarbos u.tml. Apsardzi veidoja 4 rotas (360 karavīri). Nometne tika likvidēta 1921. gada 8. maijā. | ||
| − | ==== | + | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== |
| + | * LVVA, 1468. f., 1. apr., 133. l., 145. lp. – Ziņojums par Austroungārijas pilsoņu neesamību nometnē. | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 281. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 281. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | * Jēkabsons Ē. Amerikāņi Valmierā 1919.-1920. gadā : pilsēta karā un pēckara situācijā. // Jauno vēsturieku zinātniskie lasījumi II - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2017., 11.-18. lpp. | ||
[[Kategorija:Ieslodzījuma vietas]] | [[Kategorija:Ieslodzījuma vietas]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 07.00
Valmieras koncentrācijas nometne, jeb Vidzemes-Latgales gūstekņu lēģeris – koncentrācijas nometne pie Valmieras laikā no 1919. līdz 1921. gadam, kurā tika turētas ieslodzījumā valsts varai aizdomīgas preventīvi aizturētas personas: karagūstekņi (Latvijas zemessardze, LSPR armija), LSPR armijas dezertieri, Latvijas armijas dezertieri, no mobilizācijas izvairījušās personas u.c. aizturētas karojošo pušu militārpersonas, kā arī bēgļi un civilpersonas, kuras turēja aizdomās par Latvijas Pagaidu valdībai naidīgu noskaņojumu vai darbību, padomju varas atbalstīšanu. Izveidota 1919. gada 3. jūnijā, pārvietojot gūstekņu nometni no Tērbatas (Igaunija) uz Valmieras Mācītājmuižu, Valmiermuižu un Kaugurmuižu. Pakļauta Tautas apsardzības ministrijai un Armijas etapu un rajonu komandantu priekšniekam, tiešā pakļautība Valmieras apriņķa un pilsētas komandantam. Nometnes priekšnieki:
- kara laika ierēdnis A.Brensons
- kapteinis K.Letsmans
- kapteinis Šmits
Ieslodzīto skaits pieauga no 240 cilvēkiem (01.08.1919.), uz 378 (30.09.1919.), uz 3659 (03.05.1920.), līdz 4011 ieslodzītajiem 1920. gada 8. oktobrī. Ieslodzītie bija sadalīti 4 posmos (darba brigādēs) un tika nodarbināti fiziski smagos darbos (mežsaimniecībā, dzelzceļa būvē un remontdarbos, ceļu remontdarbos u.tml. Apsardzi veidoja 4 rotas (360 karavīri). Nometne tika likvidēta 1921. gada 8. maijā.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- LVVA, 1468. f., 1. apr., 133. l., 145. lp. – Ziņojums par Austroungārijas pilsoņu neesamību nometnē.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 281. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Jēkabsons Ē. Amerikāņi Valmierā 1919.-1920. gadā : pilsēta karā un pēckara situācijā. // Jauno vēsturieku zinātniskie lasījumi II - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2017., 11.-18. lpp.
