Atšķirības starp "Pusmuiža" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pusmuiža''', jeb '''folverks''' (vc. ''Vorwerk, Beihof, HalbGutshof'', an. ''folwark'', pl. ''folwark'', kr. ''фольварк'') - [[muiža]]i piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodalīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ (ģeogrāfiski pārāk nošķirta no muižas centra, šauri specializēta, piemēram, lopu audzēšanā). Latvijas teritorijā ''pusmuižas'' sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses, visbiežāk [[Rente|izrentējamas]] kā papildu ienākumu avots
+
'''Pusmuiža''', jeb '''folverka''' (vc. ''Vorwerk, Beihof, Halb Gutshof'', an. ''folwark'', pl. ''folwark'', kr. ''фольварк'') - [[muiža]]i piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodalīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ, šaurākai saimnieciskai specializācijai (piemēram, dārzeņu, labības vai kādas lopu šķirnes audzēšanā). Latvijas teritorijā ''pusmuižas'' sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses, visbiežāk [[Rente|izrentējamas]] kā papildu ienākumu avots
  
 
Skat. arī: [[latifundija]], [[mācītājmuiža]], [[muiža]], [[kroņa muiža]], [[dzimtmuiža]], [[lēņa muiža]], [[mācītājmuiža]], [[patrimoniālā muiža]], [[muižu redukcija Vidzemē]]
 
Skat. arī: [[latifundija]], [[mācītājmuiža]], [[muiža]], [[kroņa muiža]], [[dzimtmuiža]], [[lēņa muiža]], [[mācītājmuiža]], [[patrimoniālā muiža]], [[muižu redukcija Vidzemē]]
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221., 222. lpp.
 
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 07.59

Pusmuiža, jeb folverka (vc. Vorwerk, Beihof, Halb Gutshof, an. folwark, pl. folwark, kr. фольварк) - muižai piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodalīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ, šaurākai saimnieciskai specializācijai (piemēram, dārzeņu, labības vai kādas lopu šķirnes audzēšanā). Latvijas teritorijā pusmuižas sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses, visbiežāk izrentējamas kā papildu ienākumu avots

Skat. arī: latifundija, mācītājmuiža, muiža, kroņa muiža, dzimtmuiža, lēņa muiža, mācītājmuiža, patrimoniālā muiža, muižu redukcija Vidzemē

Resursi internetā par šo tēmu