Atšķirības starp "Rēbinderi" versijām
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Rehbinder_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Rēbinderi]] | [[Attēls:Rehbinder_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Rēbinderi]] | ||
| − | '''fon Rēbinderi''' (''von Rehbinder'', kr. ''фон Ребиндеры'') - | + | [[Attēls:Rehbinder_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni Rēbinderi]] |
| + | [[Attēls:Rehbinder_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Rēbinderi]] | ||
| + | '''fon Rēbinderi''' (''von Rehbinder'', kr. ''фон Ребиндеры'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs un Zviedrijā, kā arī tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], kā arī Vladimiras, Kalugas, Kurskas, Maskavas, Ņižegorodskas, Penzas un Saratovas guberņās. | ||
| − | Pirmie dzimtas pārstāvji Baltijā ieradušies XV gs. kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]] – avotos fiksēts, ka 1456. gadā pie Rēzeknes miris bruņinieks Joans Rēbingers (''Joannes Rehbinder''). 1519. gadā Bernts Rēbinders (''Berndt Rebynnder'') saņēmis lēni pie | + | Pirmie dzimtas pārstāvji Baltijā ieradušies XV gs. kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]] – avotos fiksēts, ka 1456. gadā pie Rēzeknes miris bruņinieks Joans Rēbingers (''Joannes Rehbinder''). 1519. gadā Bernts Rēbinders (''Berndt Rebynnder'') saņēmis lēni pie Vendenes. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Somijas gubernators, ģenerālmajors Heinrihs fon Rēbinders (1604-1680) no Zviedrijas karaļa par izcilu dienestu 13.08.1668. saņēma dzižciltību, bet 12.02.1680. – [[Barons|brīvkunga]] titulu, bet tā mazdēls, Saksijas-Veimāras [[kambarkungs]] un [[slepenpadomnieks]], barons Otto Magnuss fon Rēbinders (1728-1792) par izcilu dienestu 22.07.1787. no Sv. Romas impērijas imperatora Jozefa II saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu (ko 04.06.1840. apstiprināta [[Krievijas impērijas Senāts]]), savukārt barons Roberts Heinrihs fon Rēbinders (1777-1841), [[Somijas lielkņaziste]]s ministrs valsts sekretārs, Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis, 1826. gadā saņēma Somijas lielkņazistes grāfa titulu. |
| − | No Baltijas vēsturē nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas [[landrāts]] un bruņniecības vadītājs (''Ritterschaftshauptmann'') Otto fon Rēbinders (''Otto von Rehbinder'', 1640–1710); Igaunijas landrāts un bruņniecības vadītājs Otto fon Rēbinders (''Otto Heinrich von Rehbinder'', 1685-1753); Krievijas impērijas ģenerālleitnants, staļļmeistars Arents fon Rēbinders (''Arent Wilhelm von Rehbinder'', 1730–1800); Rīgas, Rēveles kara gubernators, | + | No Baltijas vēsturē nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas [[landrāts]] un bruņniecības vadītājs (''Ritterschaftshauptmann'') Otto fon Rēbinders (''Otto von Rehbinder'', 1640–1710); Igaunijas landrāts un bruņniecības vadītājs Otto fon Rēbinders (''Otto Heinrich von Rehbinder'', 1685-1753); Krievijas impērijas ģenerālleitnants, staļļmeistars Arents fon Rēbinders (''Arent Wilhelm von Rehbinder'', 1730–1800); Rīgas, Rēveles kara gubernators, Ņižnijnovgorodas, Penzas gubernators ģenerālleitnants Reinholds fon Rēbinders (''Reinhold Johann von Rehbinder'', 1732–1792); Astrahaņas komandants, ģenerālmajors Boriss fon Rēbinders (''Boris von Rehbinder'', 1776–1848); Igaunijas landrāts un bruņniecības vadītājs Reinholds fon Rēbinders (''Reinhold Fabian von Rehbinder'', 1831–1905); Saku kungs, modernākās alusdarītavas izveidotājs grāfs Karls fon Rēbinders (''Karl Friedrich von Rehbinder'', 1764-1841); kavalērijas ģenerālis, XIII korpusa komandieris Aleksandrs fon Rēbinders (''Alexander von Rehbinder'', 1838–1909); tiesību zinātnieks Manfrēds fon Rēbinders (''Manfred von Rehbinder''). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijusās Riebiņu (''Rebnershof'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijusās Riebiņu (''Rebnershof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 25. novembris, plkst. 08.26
fon Rēbinderi (von Rehbinder, kr. фон Ребиндеры) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimta vācu zemēs un Zviedrijā, kā arī tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās, kā arī Vladimiras, Kalugas, Kurskas, Maskavas, Ņižegorodskas, Penzas un Saratovas guberņās.
Pirmie dzimtas pārstāvji Baltijā ieradušies XV gs. kā Ordeņa brāļi un vasaļi – avotos fiksēts, ka 1456. gadā pie Rēzeknes miris bruņinieks Joans Rēbingers (Joannes Rehbinder). 1519. gadā Bernts Rēbinders (Berndt Rebynnder) saņēmis lēni pie Vendenes. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Somijas gubernators, ģenerālmajors Heinrihs fon Rēbinders (1604-1680) no Zviedrijas karaļa par izcilu dienestu 13.08.1668. saņēma dzižciltību, bet 12.02.1680. – brīvkunga titulu, bet tā mazdēls, Saksijas-Veimāras kambarkungs un slepenpadomnieks, barons Otto Magnuss fon Rēbinders (1728-1792) par izcilu dienestu 22.07.1787. no Sv. Romas impērijas imperatora Jozefa II saņēma grāfa titulu (ko 04.06.1840. apstiprināta Krievijas impērijas Senāts), savukārt barons Roberts Heinrihs fon Rēbinders (1777-1841), Somijas lielkņazistes ministrs valsts sekretārs, Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis, 1826. gadā saņēma Somijas lielkņazistes grāfa titulu.
No Baltijas vēsturē nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas landrāts un bruņniecības vadītājs (Ritterschaftshauptmann) Otto fon Rēbinders (Otto von Rehbinder, 1640–1710); Igaunijas landrāts un bruņniecības vadītājs Otto fon Rēbinders (Otto Heinrich von Rehbinder, 1685-1753); Krievijas impērijas ģenerālleitnants, staļļmeistars Arents fon Rēbinders (Arent Wilhelm von Rehbinder, 1730–1800); Rīgas, Rēveles kara gubernators, Ņižnijnovgorodas, Penzas gubernators ģenerālleitnants Reinholds fon Rēbinders (Reinhold Johann von Rehbinder, 1732–1792); Astrahaņas komandants, ģenerālmajors Boriss fon Rēbinders (Boris von Rehbinder, 1776–1848); Igaunijas landrāts un bruņniecības vadītājs Reinholds fon Rēbinders (Reinhold Fabian von Rehbinder, 1831–1905); Saku kungs, modernākās alusdarītavas izveidotājs grāfs Karls fon Rēbinders (Karl Friedrich von Rehbinder, 1764-1841); kavalērijas ģenerālis, XIII korpusa komandieris Aleksandrs fon Rēbinders (Alexander von Rehbinder, 1838–1909); tiesību zinātnieks Manfrēds fon Rēbinders (Manfred von Rehbinder).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijusās Riebiņu (Rebnershof) u.c. muižas.
Resursi internetā par šo tēmu
- Ребиндер - Словари и энциклопедии на Академике
- Древний Род Ребиндеров - shebekino.intbel.ru
- Герб рода дворян фон Ребиндер - gerbovnik.ru
- Юлия Ларина. Фон Ребиндеры на фоне истории. // Московская Немецкая Газета. 31.10.2016.
- Ребиндеры: русская эмиграция сегодня - belstory.ru
- Ребиндер - Центр генеалогических исследований
