Atšķirības starp "Ringemuti" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Ringemuth_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
'''fon Ringemuti''' (vc. ''von Ringemuth'', kr. ''фон Рингемут'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], un tās vācu atzars Braunšveigā. | '''fon Ringemuti''' (vc. ''von Ringemuth'', kr. ''фон Рингемут'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], un tās vācu atzars Braunšveigā. | ||
| − | Johans fon Ringemuts (''Johann von Ringemuth'', ?-1628) no Polijas karaļa Stefana Batorija par izcilu dienestu saņēma [[Dižciltība|dižciltību]], [[Ģerbonis|ģerboni]] un Čušu muižu pie Dobeles. 1637. gadā fon Ringmuti ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] | + | Johans fon Ringemuts (''Johann von Ringemuth'', ?-1628) no Polijas karaļa Stefana Batorija par izcilu dienestu saņēma [[Dižciltība|dižciltību]], [[Ģerbonis|ģerboni]] un Čušu muižu pie Dobeles. 1637. gadā fon Ringmuti ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Čušu (''Oebelgunde''), Rembates (''Ringmundshof''), Mednes (''Medden'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Čušu (''Oebelgunde''), Rembates (''Ringmundshof''), Mednes (''Medden'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 7. aprīlis, plkst. 20.35
fon Ringemuti (vc. von Ringemuth, kr. фон Рингемут) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, un tās vācu atzars Braunšveigā.
Johans fon Ringemuts (Johann von Ringemuth, ?-1628) no Polijas karaļa Stefana Batorija par izcilu dienestu saņēma dižciltību, ģerboni un Čušu muižu pie Dobeles. 1637. gadā fon Ringmuti ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Čušu (Oebelgunde), Rembates (Ringmundshof), Mednes (Medden) u.c. muižas.
Resursi internetā par šo tēmu
- Stammfolge Ringemuth im Braunschweiger Land und Kurland - Forschungen zur Herkunft von Margaretha Ringemuth
- Diskussionsbeitrag zur Klärung der Frage, ob der Herkunftsort der Margaretha Ringemuth (1583-1653), der Ehefrau von Caspar Rist, im Braunschweigischen oder in Kurland (Lettland) zu suchen ist.
