Atšķirības starp "Šteini" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Stein_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Stein_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
fon '''Šteini''' (''von Stein'', kr. ''фон Штейны'') – vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
+
fon '''Šteini''' (''von Stein'', kr. ''фон Штейны'') – vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]].  
  
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Tīnūžu u.c. [[muiža]]s.
+
Pirmo reizi Livonijā avotos Šteini parādās 1291. gadā, kad [[Vācu ordenis|Ordenis]] izlēņoja Vērgales zemes kādam Bertoldam Šteinam (''Berthold Stein''), taču nav zināms, vai šim bruņiniekam ir saistība ar vēlāko fon Šteinu dzimtu. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. No ievērojamākajiem dzimtas locekļiem minams Vidzemes landmaršals (1854–1856) Kristians fon Šteins (''Christian von Stein'', 1806–1856). Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Tīnūžu, Jaunburtnieku, Rūjienas (''Rujen-Großhof'') u.c. [[muiža]]s.
 +
 
 +
Tā kā uzvārds visai izplatīts, Krievijas impērijā bija vairākas muižnieku Šteinu dzimtas, tā kā atzīmējot personālijas, jābūt visai uzmanīgam, no kuras dzimtas persona nāk.
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2017. gada 26. maijs, plkst. 16.18

Stein Wappen.png

fon Šteini (von Stein, kr. фон Штейны) – vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedru Vidzemē, Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.

Pirmo reizi Livonijā avotos Šteini parādās 1291. gadā, kad Ordenis izlēņoja Vērgales zemes kādam Bertoldam Šteinam (Berthold Stein), taču nav zināms, vai šim bruņiniekam ir saistība ar vēlāko fon Šteinu dzimtu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas locekļiem minams Vidzemes landmaršals (1854–1856) Kristians fon Šteins (Christian von Stein, 1806–1856). Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Tīnūžu, Jaunburtnieku, Rūjienas (Rujen-Großhof) u.c. muižas.

Tā kā uzvārds visai izplatīts, Krievijas impērijā bija vairākas muižnieku Šteinu dzimtas, tā kā atzīmējot personālijas, jābūt visai uzmanīgam, no kuras dzimtas persona nāk.