Atšķirības starp "Degahlen" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Degahlen.JPG|right|thumb|300px|]] | ||
'''Degahlen''' (latv. '''Degole''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī, Irlavas pagastā. | '''Degahlen''' (latv. '''Degole''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī, Irlavas pagastā. | ||
| − | Kopš 1803. gada muiža piederēja [[Kurzemes bruņniecība]]i, un tika iznomāta. XX gs. sākumā to veidoja 558 ha zemes, vējdzirnavas un 33 zemnieku sētas. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju, Degolē ierīkojot [[Padomju saimniecība|padomju saimniecību]]. 1920. gadā muižas [[Agrārreforma Latvijā|nacionalizācija]] tika veikta otru reizi, zemi sadalot 21 jaunsaimniecībā. Kungu māju piešķīra Irlavas pagasta nespējnieku patversmei, bet tās piebūvi – piensaimnieku sabiedrībai "Vaiga". | + | Kopš 1803. gada Degoles muiža piederēja [[Kurzemes bruņniecība]]i, un tika iznomāta. XX gs. sākumā to veidoja 558 ha zemes, holandiešu tipa vējdzirnavas (būvētas 1857. gadā) un 33 zemnieku sētas. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju, Degolē ierīkojot [[Padomju saimniecība|padomju saimniecību]]. 1920. gadā muižas [[Agrārreforma Latvijā|nacionalizācija]] tika veikta otru reizi, zemi sadalot 21 jaunsaimniecībā. Kungu māju piešķīra Irlavas pagasta nespējnieku patversmei, bet tās piebūvi – piensaimnieku sabiedrībai "Vaiga". |
| + | |||
| + | Saglabājies muižas kungu nams, celts 1880. gadā – plānojums kas veidots T veidā, kur parādes fasādes daļa veido šķērsjomu (šķiet, ēkas senākā - centrālā, - daļa būvēta jau XIX gs. vidū, kad sākta muižas centra apbūve, bet 1880. gadā veikta pārbūve un paplašināšana). Blakus muižai daļēji saglabājies parks (1,5 ha) ar eksotisku koku un krūmu stādījumiem. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 6. augusts, plkst. 17.58
Degahlen (latv. Degole) - muiža Tukuma apriņķī, Irlavas pagastā.
Kopš 1803. gada Degoles muiža piederēja Kurzemes bruņniecībai, un tika iznomāta. XX gs. sākumā to veidoja 558 ha zemes, holandiešu tipa vējdzirnavas (būvētas 1857. gadā) un 33 zemnieku sētas. 1919. gada 16. janvārī LSPR varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju, Degolē ierīkojot padomju saimniecību. 1920. gadā muižas nacionalizācija tika veikta otru reizi, zemi sadalot 21 jaunsaimniecībā. Kungu māju piešķīra Irlavas pagasta nespējnieku patversmei, bet tās piebūvi – piensaimnieku sabiedrībai "Vaiga".
Saglabājies muižas kungu nams, celts 1880. gadā – plānojums kas veidots T veidā, kur parādes fasādes daļa veido šķērsjomu (šķiet, ēkas senākā - centrālā, - daļa būvēta jau XIX gs. vidū, kad sākta muižas centra apbūve, bet 1880. gadā veikta pārbūve un paplašināšana). Blakus muižai daļēji saglabājies parks (1,5 ha) ar eksotisku koku un krūmu stādījumiem.
Literatūra par šo tēmu
- Ozola Agrita. Muižu stāsti : izstādes katalogs. - Tukuma muzejs: Tukums, 2009., 54.-61. lpp. ISBN 978-0034-8036-1-1
