Atšķirības starp "Zerxten" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Zerxten''' (latv. ''Cērkste'') - [[muiža]] Tukuma apriņķī, netālu no Apšuciema. | '''Zerxten''' (latv. ''Cērkste'') - [[muiža]] Tukuma apriņķī, netālu no Apšuciema. | ||
| − | Avotos minēta kopš 1422. gada, kad šīs zemes no [[Vācu ordenis|Ordeņa]] kā [[Lēnis|lēni]] ieguva kāds Albrehts Torks. Muižu nosauca par Cērksti XVIII gs., tad arī tās centrā vecās vietā izbūvēja jaunu un plašu kungu māju. Kopš 1794. gada tā bija [[Kleisti|fon Kleistu]] dzimtas īpašumā. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā [[Agrārreforma Latvijā| | + | Avotos minēta kopš 1422. gada, kad šīs zemes no [[Vācu ordenis|Ordeņa]] kā [[Lēnis|lēni]] ieguva kāds Albrehts Torks. Muižu nosauca par Cērksti XVIII gs., tad arī tās centrā vecās vietā izbūvēja jaunu un plašu kungu māju. Kopš 1794. gada tā bija [[Kleisti|fon Kleistu]] dzimtas īpašumā. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], zemi sadalot jaunsaimniecībās, kungu māju ar neatsavināmo zemes minimumu atstājot īpašniekiem. 1939. gadā līdz ar [[vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu piespiedu izceļošanu]] īpašums tika atstāts, un to pārņēma Latvijas Republikas valsts iestādes. Līdz mūsu dienām muižas saimniecības ēkas un kungu māja nav saglabājušās. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 6. augusts, plkst. 17.34
Zerxten (latv. Cērkste) - muiža Tukuma apriņķī, netālu no Apšuciema.
Avotos minēta kopš 1422. gada, kad šīs zemes no Ordeņa kā lēni ieguva kāds Albrehts Torks. Muižu nosauca par Cērksti XVIII gs., tad arī tās centrā vecās vietā izbūvēja jaunu un plašu kungu māju. Kopš 1794. gada tā bija fon Kleistu dzimtas īpašumā. 1919. gada 16. janvārī LSPR varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija tika veikta otru reizi, zemi sadalot jaunsaimniecībās, kungu māju ar neatsavināmo zemes minimumu atstājot īpašniekiem. 1939. gadā līdz ar vācbaltiešu piespiedu izceļošanu īpašums tika atstāts, un to pārņēma Latvijas Republikas valsts iestādes. Līdz mūsu dienām muižas saimniecības ēkas un kungu māja nav saglabājušās.
Literatūra par šo tēmu
- Ozola Agrita. Muižu stāsti : izstādes katalogs. - Tukuma muzejs: Tukums, 2009., 46.-53. lpp. ISBN 978-0034-8036-1-1
