Atšķirības starp "Afanasjevs Mihails" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mihails Afanasjevs''' (1884-1941) – virsnieks, [[ģenerālmajors]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks, t.s. [[Afanasjeva partizānu vienība]]s komandieris. | + | '''Mihails Afanasjevs''' (''Михаил Александрович Афанасьев'', 1884-1941) – virsnieks, [[ģenerālmajors]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks, t.s. [[Afanasjeva partizānu vienība]]s komandieris. |
---- | ---- | ||
Apbalvojumi: [[Vladimira ordenis]] IV šķ., [[Staņislava ordenis]] II un III šķ., [[Annas ordenis]] II, III un IV šķ. | Apbalvojumi: [[Vladimira ordenis]] IV šķ., [[Staņislava ordenis]] II un III šķ., [[Annas ordenis]] II, III un IV šķ. | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 15. novembris, plkst. 21.31
Mihails Afanasjevs (Михаил Александрович Афанасьев, 1884-1941) – virsnieks, ģenerālmajors, Latvijas Neatkarības kara un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks, t.s. Afanasjeva partizānu vienības komandieris.
Apbalvojumi: Vladimira ordenis IV šķ., Staņislava ordenis II un III šķ., Annas ordenis II, III un IV šķ.
Dzimis 1884. gada 13. februārī Novgorodas guberņā, virsnieka ģimenē. 1902. gadā absolvējis Jaroslavļas kadetu korpusu, 1904. gadā – Konstantīna artilērijas karaskolu, podporučiks. Dienēja Krievijas impērijas armijas 45. artilērijas brigādē. Kopš 1917. gada pulkvedis, artilērijas brigādes komandieris. Pēc Oktobra apvērsuma bēga uz Latgali, sievas vecāku muižu, taču krita vācu gūstā, no kura tika atbrīvots 1918. gada rudenī.
Oktobrī Rēzeknē iestājās t.s. Ziemeļu armijā. Tā kā šīs armijas daļas Latgalē netika līdz galam izveidotas, novembra beigās iecelts par Rēzeknes pašaizsardzības rotas komandieri, pārveidojot to par partizānu vienību. 9. decembrī starp M. Afanasjevu un Latvijas pagaidu valdību tika noslēgts līgums, ka vienība kā "pulkveža Afanasjeva partizāni", stājās Pagaidu valdības dienestā, operatīvi pakļaujoties Latvijas zemessardzes štābam. 1919. gada janvāra beigās vienība ar kuģi pārcēlās uz Ziemeļigauniju, kur iekļāvās Ziemeļrietumu armijā. Maijā Afanasjevs tika iecelts par 2. Korpusa, bet maijā par visas armijas artilērijas inspektoru ģenerālmajora dienesta pakāpē.
Pēc armijas sagrāves, 1920. gada martā atgriezās Latvijā, dzīvoja Rēzeknes pagasta Balinovas mājās (sīksaimniecība, 12 ha zemes). Bijis 17. Rēzeknes aizsargu pulka Rēznas nodaļas aizsargs. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 18. oktobrī arestēts, 1941 gada 22. aprīlī PSRS Baltijas Sevišķā kara apgabala tribunāls par pretpadomju darbību un uzskatiem piesprieda viņam nāvessodu ar mantas konfiskāciju. 1941. gada 22. jūnijā Afanasjevs tika nošauts masu eksekūcijā pie Baltezera.
