Atšķirības starp "Taubes" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Taube von und Baron Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | [[Attēls:Taube von und Baron Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | ||
| + | [[Attēls:Taube Baron Swed Wappen.png|right|thumb|200px|Zviedrijas brīvkungi]] | ||
| + | [[Attēls:Taube Baron Poln Wappen.png|right|thumb|200px|Polijas baroni]] | ||
baroni un fon '''Taubes''' (''von Taube'', kr. ''фон Таубе'') - sena, iespējams, dāņu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | baroni un fon '''Taubes''' (''von Taube'', kr. ''фон Таубе'') - sena, iespējams, dāņu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | ||
| − | Izcelsme nav skaidra, taču saskaņā ar dzimtas leģendu, Taubes cēlušies no dāņu bruņiniekiem Jitlandē, bet Livonijā uzvārds Tuve laika gaitā vāciskojies uz Taube (balodis). Tam par labu liecina tas, ka vācu zemēs nav bijuši nevieni bruņinieki ar šādu dzimtas uzvārdu. Bruņinieki Tuves avotos parādās jau 1230. gadā Igaunijā un Ziemeļvidzemē (''Tuve Leos'' un ''Tuve Collae''), kur Tuves/Taubes ieguva [[Lēnis|lēņus]]. XVI gs. Taubes no Livonijas pamazām sāka apmesties uz dzīvi arī Zviedrijā, Polijā, Dānijā un Saksijā – laika gaitā izveidojās piecas šīs dzimtas pamatlīnijas ar blakus atzariem: | + | Izcelsme nav skaidra, taču saskaņā ar dzimtas leģendu, Taubes cēlušies no dāņu bruņiniekiem Jitlandē, bet Livonijā uzvārds Tuve laika gaitā vāciskojies uz Taube (balodis). Tam par labu liecina tas, ka vācu zemēs nav bijuši nevieni bruņinieki ar šādu dzimtas uzvārdu. Bruņinieki Tuves avotos parādās jau 1230. gadā Igaunijā un Ziemeļvidzemē (''Tuve Leos'' un ''Tuve Collae''), kur Tuves/Taubes ieguva [[Lēnis|lēņus]]. XVI gs. Taubes no Livonijas pamazām sāka apmesties uz dzīvi arī Zviedrijā, Polijā, Dānijā un Saksijā – laika gaitā izveidojās piecas šīs dzimtas pamatlīnijas (''Stammhaus'') ar blakus atzariem (''Haus''): |
* '''fon Taubes no Maidelas''' (''von Taube a.d.H. Maidel und Karlö'') jeb Igaunijas-Zviedrijas līnija, ko aizsācis Arnts (''Arnd Tuve auf Maidel'', 1476-1511); 1652. gadā Bernts (''Berndt von Taube'', 1592-?) saņēma Zviedrijas karalistes Karles [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (''Friherre af Karlö''), bet 1734. gadā Edvarts (''Edvart Ditrik von Taube'') – [[Grāfs|grāfa]] titulu. | * '''fon Taubes no Maidelas''' (''von Taube a.d.H. Maidel und Karlö'') jeb Igaunijas-Zviedrijas līnija, ko aizsācis Arnts (''Arnd Tuve auf Maidel'', 1476-1511); 1652. gadā Bernts (''Berndt von Taube'', 1592-?) saņēma Zviedrijas karalistes Karles [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (''Friherre af Karlö''), bet 1734. gadā Edvarts (''Edvart Ditrik von Taube'') – [[Grāfs|grāfa]] titulu. | ||
* '''fon Taubes no Isenes''' (''von Taube a.d.H. Issen, Isenhof'') jeb Somijas-Zviedrijas līnija, ko aizsācis Bernts (''Berend Tuve auf der Issen'', 1581-1590). | * '''fon Taubes no Isenes''' (''von Taube a.d.H. Issen, Isenhof'') jeb Somijas-Zviedrijas līnija, ko aizsācis Bernts (''Berend Tuve auf der Issen'', 1581-1590). | ||
| + | ** Jervakanes atzars (''Haus Jerwakant''). | ||
| + | ** Odenkatas atzars (''Haus Odenkat''). | ||
* '''fon Taubes no Kudinas''' (''von Taube a.d.H. Kudding'') jeb Zviedrijas līnija, ko aizsācis Heinrihs (''Heinrich Tuve'', ?-1457). | * '''fon Taubes no Kudinas''' (''von Taube a.d.H. Kudding'') jeb Zviedrijas līnija, ko aizsācis Heinrihs (''Heinrich Tuve'', ?-1457). | ||
* '''fon Taubes no Halinapas''' (''von Taube a.d.H. Hallinap''), jeb Saksijas-Bavārijas-Krievijas līnija, ko aizsācis Johans (''Johann (Hans) Tuve'', ?-1405), kurš 1638. gadā no Sv. Romas imperatora par izcilu kalpošanu saņēma barona titulu (Bavārijas atzars iznīka 1873. gadā, Saksijas – XX gs., bet Krievijas līnija saglabājusies, 1865. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja tās dižciltību, bet 1870. gadā – barona titulu). | * '''fon Taubes no Halinapas''' (''von Taube a.d.H. Hallinap''), jeb Saksijas-Bavārijas-Krievijas līnija, ko aizsācis Johans (''Johann (Hans) Tuve'', ?-1405), kurš 1638. gadā no Sv. Romas imperatora par izcilu kalpošanu saņēma barona titulu (Bavārijas atzars iznīka 1873. gadā, Saksijas – XX gs., bet Krievijas līnija saglabājusies, 1865. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja tās dižciltību, bet 1870. gadā – barona titulu). | ||
| − | * '''fon Taubes no Cesvaines''' (''von Taube a.d.H. Fier und Seßwegen''), jeb Cesvaines (Kurzemes-Polijas) līnija, ko aizsācis Andreass (''Andreas Tuve auf Fier'', ?-1460); 1572. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts dāvāja Cesvaines kungam Johanam (''Joannes von Taube'', ?-1583) barona titulu, bet tā mazdēls Georgs (''Georg Johann von Taube'', ?-?) 1680. gadā ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā. | + | * '''fon Taubes no Cesvaines''' (''von Taube a.d.H. Fier und Seßwegen''), jeb Firas un Cesvaines (Kurzemes-Polijas) līnija, ko aizsācis Andreass (''Andreas Tuve auf Fier'', ?-1460); 1572. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts dāvāja Cesvaines kungam Johanam (''Joannes von Taube'', ?-1583) barona titulu, bet tā mazdēls Georgs (''Georg Johann von Taube'', ?-?) 1680. gadā ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā. |
| − | 1746. gadā dzimta ierakstīta [[Igaunijas bruņniecības matrikula|Igaunijas]] (''von und Baron Taube''), 1747. gadā (''von Taube a.d.H. Issen'' un ''Taube a.d.H. Kragenhof'') un 1842. gadā (''Baron Taube'') – [[Vidzemes bruņniecības matrikula|Vidzemes]], bet 1841. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] (''Baron Taube zu Fier und Sesswegen''). | + | 1746. gadā dzimta ierakstīta [[Igaunijas bruņniecības matrikula|Igaunijas]] (''von und Baron Taube''), 1747. gadā (''von Taube a.d.H. Issen'' un ''Taube a.d.H. Kragenhof'') un 1842. gadā (''Baron Taube'') – [[Vidzemes bruņniecības matrikula|Vidzemes]], bet 1841. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] (''Baron Taube zu Fier und Sesswegen''). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[kanclers]] un Mītavas landhofmeisters [[Taube Ernsts Johans fon|Ernsts Johans fon Taube]]; [[Latvijas zemessardze]]s štāba komandieris un Latvijas armijas Latvijas vācu zemessargu komandieris kapteiņleitnants [[Taube Georgs fon|Georgs fon Taube]]; [[LKo]] kavalieris [[Taube Erihs|Erihs fon Taube]]. |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Cesvaines (''Seßwegen''), Mālpils (''Lemburg''), Taubes jeb Ērberģes (''Herbergen''), | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Cesvaines (''Seßwegen''), Mālpils (''Lemburg''), Taubes jeb Ērberģes (''Herbergen''), Laidu (''Laiden''), Tūjas (''Kragenhof'') u.c. [[muiža]]s. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Michael Frhr. von Taube. Beiträge zur baltischen Familiengeschichte. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1899. S. 143–147; 1900, S. 85–89; 1903, S. 113–115; 1904, S. 115–120; 1905/06, S. 257–262; 1907/08, S. 65–73; 1909/10, S. 13. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 21. decembris, plkst. 14.16
baroni un fon Taubes (von Taube, kr. фон Таубе) - sena, iespējams, dāņu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Izcelsme nav skaidra, taču saskaņā ar dzimtas leģendu, Taubes cēlušies no dāņu bruņiniekiem Jitlandē, bet Livonijā uzvārds Tuve laika gaitā vāciskojies uz Taube (balodis). Tam par labu liecina tas, ka vācu zemēs nav bijuši nevieni bruņinieki ar šādu dzimtas uzvārdu. Bruņinieki Tuves avotos parādās jau 1230. gadā Igaunijā un Ziemeļvidzemē (Tuve Leos un Tuve Collae), kur Tuves/Taubes ieguva lēņus. XVI gs. Taubes no Livonijas pamazām sāka apmesties uz dzīvi arī Zviedrijā, Polijā, Dānijā un Saksijā – laika gaitā izveidojās piecas šīs dzimtas pamatlīnijas (Stammhaus) ar blakus atzariem (Haus):
- fon Taubes no Maidelas (von Taube a.d.H. Maidel und Karlö) jeb Igaunijas-Zviedrijas līnija, ko aizsācis Arnts (Arnd Tuve auf Maidel, 1476-1511); 1652. gadā Bernts (Berndt von Taube, 1592-?) saņēma Zviedrijas karalistes Karles brīvkunga titulu (Friherre af Karlö), bet 1734. gadā Edvarts (Edvart Ditrik von Taube) – grāfa titulu.
- fon Taubes no Isenes (von Taube a.d.H. Issen, Isenhof) jeb Somijas-Zviedrijas līnija, ko aizsācis Bernts (Berend Tuve auf der Issen, 1581-1590).
- Jervakanes atzars (Haus Jerwakant).
- Odenkatas atzars (Haus Odenkat).
- fon Taubes no Kudinas (von Taube a.d.H. Kudding) jeb Zviedrijas līnija, ko aizsācis Heinrihs (Heinrich Tuve, ?-1457).
- fon Taubes no Halinapas (von Taube a.d.H. Hallinap), jeb Saksijas-Bavārijas-Krievijas līnija, ko aizsācis Johans (Johann (Hans) Tuve, ?-1405), kurš 1638. gadā no Sv. Romas imperatora par izcilu kalpošanu saņēma barona titulu (Bavārijas atzars iznīka 1873. gadā, Saksijas – XX gs., bet Krievijas līnija saglabājusies, 1865. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja tās dižciltību, bet 1870. gadā – barona titulu).
- fon Taubes no Cesvaines (von Taube a.d.H. Fier und Seßwegen), jeb Firas un Cesvaines (Kurzemes-Polijas) līnija, ko aizsācis Andreass (Andreas Tuve auf Fier, ?-1460); 1572. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts dāvāja Cesvaines kungam Johanam (Joannes von Taube, ?-1583) barona titulu, bet tā mazdēls Georgs (Georg Johann von Taube, ?-?) 1680. gadā ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā.
1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas (von und Baron Taube), 1747. gadā (von Taube a.d.H. Issen un Taube a.d.H. Kragenhof) un 1842. gadā (Baron Taube) – Vidzemes, bet 1841. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā (Baron Taube zu Fier und Sesswegen). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers un Mītavas landhofmeisters Ernsts Johans fon Taube; Latvijas zemessardzes štāba komandieris un Latvijas armijas Latvijas vācu zemessargu komandieris kapteiņleitnants Georgs fon Taube; LKo kavalieris Erihs fon Taube.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Cesvaines (Seßwegen), Mālpils (Lemburg), Taubes jeb Ērberģes (Herbergen), Laidu (Laiden), Tūjas (Kragenhof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Michael Frhr. von Taube. Beiträge zur baltischen Familiengeschichte. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1899. S. 143–147; 1900, S. 85–89; 1903, S. 113–115; 1904, S. 115–120; 1905/06, S. 257–262; 1907/08, S. 65–73; 1909/10, S. 13.
