Atšķirības starp "Mutazalīti" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[mutazalīti]] – virziens [[sunnīti|sunnītismā]], | + | [[mutazalīti]] – VIII gs. izveidojies t.s. racionālistu virziens [[sunnīti|sunnītismā]], IX gs. guva plašu polularitāti pilsētnieku un izglītotās militārās elites vidū. Vērsās pret agrīnā [[Islāms|islāma]] antropomorfismu, postulējot, ka Dievs nekādi nelīdzinās tam, ko radījis, un ar cilvēka prātu nav saprotams, savukārt [[Korāns]] nav galīgs, bet dots kā alegoriska pamācība, nevis burtiski ievērojama instrukcija. Noliedza iepriekšnolemtības dogmātu, uzskatīja, ka cilvēka griba ir brīva. Savā teorijā plaši izmantoja [[Islama filosofija|filosofijas]] un loģikas argumentus, filosofijas terminus. XI-XII gs. mijā krita nežēlastībā, kad pret mutazalītiem vērsās t.s. "īstenticīgā kalama" ortodoksālie teologi, kas izmantoja filosofiju un loģiku domātu nostiprināšanai un aizstāvēšanai pret kritiku. 1017. gadā mutazalītisms oficiāli tika pasludināts par [[herēze|herēzi]]. |
[[Kategorija:Islams]] | [[Kategorija:Islams]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 1. jūlijs, plkst. 18.57
mutazalīti – VIII gs. izveidojies t.s. racionālistu virziens sunnītismā, IX gs. guva plašu polularitāti pilsētnieku un izglītotās militārās elites vidū. Vērsās pret agrīnā islāma antropomorfismu, postulējot, ka Dievs nekādi nelīdzinās tam, ko radījis, un ar cilvēka prātu nav saprotams, savukārt Korāns nav galīgs, bet dots kā alegoriska pamācība, nevis burtiski ievērojama instrukcija. Noliedza iepriekšnolemtības dogmātu, uzskatīja, ka cilvēka griba ir brīva. Savā teorijā plaši izmantoja filosofijas un loģikas argumentus, filosofijas terminus. XI-XII gs. mijā krita nežēlastībā, kad pret mutazalītiem vērsās t.s. "īstenticīgā kalama" ortodoksālie teologi, kas izmantoja filosofiju un loģiku domātu nostiprināšanai un aizstāvēšanai pret kritiku. 1017. gadā mutazalītisms oficiāli tika pasludināts par herēzi.
