Atšķirības starp "Stenboki" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (''Jösse Skytte'', ?-~1390). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (''Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)''). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (''Arvid Knutsson'') – viņu dēls Olavs Arvidsons (''Olof Arvidsson'') pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. Olava dēls Gustavs (''Gustaf Olofsson till Torpa'', ?-1571), karalienes Katrīnas tēvs, pirmais sāka lietot uzvārdu Stenboks, 1561. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet gadu vēlāk Gustavs un tā brāļi Frederiks un Ēriks kļuva par [[Grāfs|grāfiem]]. Vienīgais no brāļiem, kam bija dēli, bija Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717), kura pēcnācēji turpināja dzimtu, kas mūsdienās sadalījusies trijos pamatzaros. 1752. gadā Stenboki ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. | Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (''Jösse Skytte'', ?-~1390). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (''Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)''). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (''Arvid Knutsson'') – viņu dēls Olavs Arvidsons (''Olof Arvidsson'') pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. Olava dēls Gustavs (''Gustaf Olofsson till Torpa'', ?-1571), karalienes Katrīnas tēvs, pirmais sāka lietot uzvārdu Stenboks, 1561. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet gadu vēlāk Gustavs un tā brāļi Frederiks un Ēriks kļuva par [[Grāfs|grāfiem]]. Vienīgais no brāļiem, kam bija dēli, bija Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717), kura pēcnācēji turpināja dzimtu, kas mūsdienās sadalījusies trijos pamatzaros. 1752. gadā Stenboki ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. | ||
| − | * Pulkvedis grāfs Johans Stenboks (''Magnus Johann Stenbock''; 1768–1834) apprecējās ar vienīgo grāfa Vilhelma Fermora (''Wilhelm [[Fermori|von Fermor]]'') meitu Sāru Eleonoru. | + | * Pulkvedis grāfs Johans Stenboks (''Magnus Johann Stenbock''; 1768–1834) apprecējās ar vienīgo grāfa Vilhelma Fermora (''Wilhelm [[Fermori|von Fermor]]'') meitu Sāru Eleonoru. Lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus – kopš 1825. gada šī pāra pēcnācēji turpmāk dēvējās '''Stenboki–Fermori'''. 1833. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes muižniecības reģistrā]]. |
| − | * Grāfs Karls Stenboks Fermors (''Graf Karl Jakob Pontus Stenbock-Fermor''; 1806–1866) apprecējās ar grāfa Petera fon Esena (''Graf Peter von Essen''; 1772-1844) vienīgo meitu Aleksandrīni (''Alexandrine''; 1816–1868), un 1835. gadā ar Visaugstāko atļauju | + | * Grāfs Karls Stenboks Fermors (''Graf Karl Jakob Pontus Stenbock-Fermor''; 1806–1866) apprecējās ar grāfa Petera fon Esena (''Graf Peter von Essen''; 1772-1844) vienīgo meitu Aleksandrīni (''Alexandrine''; 1816–1868), un 1835. gadā ar Visaugstāko atļauju šī pāra pēcnācēji turpmāk dēvējās '''Eseni-Stenboki-Fermori''' (''Essen-Stenbock-Fermor''). 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes muižniecības reģistrā]]. |
No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (''Katharina Stenbock'', 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (''Gustaf Otto Stenbock'', 1614–1685); Zviedrijas [[feldmaršals]] Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969). | No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (''Katharina Stenbock'', 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (''Gustaf Otto Stenbock'', 1614–1685); Zviedrijas [[feldmaršals]] Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969). | ||
| 16. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [https://www.geni.com/people/Carl-Jacob-Pontus-Graf-Essen-Stenbock-Fermor/6000000004642252734 Carl Jacob Pontus, Graf Essen-Stenbock-Fermor (1806–1866) - Genealogy / www.geni.com] | * [https://www.geni.com/people/Carl-Jacob-Pontus-Graf-Essen-Stenbock-Fermor/6000000004642252734 Carl Jacob Pontus, Graf Essen-Stenbock-Fermor (1806–1866) - Genealogy / www.geni.com] | ||
| + | * [https://www.geni.com/people/Johann-Magnus-Graf-Stenbock-Fermor/6000000002649327403 Johann Magnus Graf Stenbock-Fermor (1768–1834) - Genealogy / www.geni.com] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 22. oktobris, plkst. 17.52
grāfi Stenboki (Grafen Stenbock, kr. графы Стенбокы), grāfi Stenboki-Fermori (Grafen Stenbock-Fermor, kr. графы Стенбок-Ферморы) - jau no XII gs. zināma zviedru bruņniecības dzimta Zviedrijas karalistē, Zviedru Vidzemē, tās vācbaltiešu atzars Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (Jösse Skytte, ?-~1390). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (Arvid Knutsson) – viņu dēls Olavs Arvidsons (Olof Arvidsson) pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. Olava dēls Gustavs (Gustaf Olofsson till Torpa, ?-1571), karalienes Katrīnas tēvs, pirmais sāka lietot uzvārdu Stenboks, 1561. gadā kļuva par brīvkungu, bet gadu vēlāk Gustavs un tā brāļi Frederiks un Ēriks kļuva par grāfiem. Vienīgais no brāļiem, kam bija dēli, bija Magnuss Stenboks (Magnus Stenbock, 1664-1717), kura pēcnācēji turpināja dzimtu, kas mūsdienās sadalījusies trijos pamatzaros. 1752. gadā Stenboki ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā.
- Pulkvedis grāfs Johans Stenboks (Magnus Johann Stenbock; 1768–1834) apprecējās ar vienīgo grāfa Vilhelma Fermora (Wilhelm von Fermor) meitu Sāru Eleonoru. Lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus – kopš 1825. gada šī pāra pēcnācēji turpmāk dēvējās Stenboki–Fermori. 1833. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā.
- Grāfs Karls Stenboks Fermors (Graf Karl Jakob Pontus Stenbock-Fermor; 1806–1866) apprecējās ar grāfa Petera fon Esena (Graf Peter von Essen; 1772-1844) vienīgo meitu Aleksandrīni (Alexandrine; 1816–1868), un 1835. gadā ar Visaugstāko atļauju šī pāra pēcnācēji turpmāk dēvējās Eseni-Stenboki-Fermori (Essen-Stenbock-Fermor). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā.
No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (Katharina Stenbock, 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (Gustaf Otto Stenbock, 1614–1685); Zviedrijas feldmaršals Magnuss Stenboks (Magnus Stenbock, 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - Peter Lorenz); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures (Nitau), Annas (Annenhof), Mārcienas (Martzenhof), Kārtužu (Schöneck) u.c. muižas.
