Atšķirības starp "Kārtu pārstāvniecība" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kārtu pārstāvniecība''' (an. ''Estates General'', fr. ''les états généraux du royaume ou États-Généraux'', vc. ''Generalstände'', kr. ''сословное представительство'') - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas [[Valsts|valstu]] | + | '''Kārtu pārstāvniecība''' (an. ''Estates General'', fr. ''les états généraux du royaume ou États-Généraux'', vc. ''Generalstände'', kr. ''сословное представительство'') - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas [[Valsts|valstu]], kurā valsts pārvaldi, papildinot [[Monarhs|monarha]] varu, ar likumdevēja funkcijām īstenoja trīs brīvo [[Kārta|kārtu]] - [[garīdzniecība]]s, [[bruņniecība]]s un [[pilsonība]]s, - pārstāvēto delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot ''[[Karaļa kūrija|monarhu padomes]]'' (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats). |
| − | + | Sastopama vēlajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], pārejas periodā no [[Senjorālā monarhija|senjorālās monarhijas]] uz [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], t.s. [[kārtu pārstāvniecības monarhija]]s laikā. | |
| − | + | Paralēli pastāvēja provinču kārtu pārstāvju sapulces: Francijas karalistē - provinču štati, Žečpospoļitā - [[Seimiks|seimiki]], vācu zemēs - [[Landtāgs|landtāgi]], kurās lēma vietējās provinces jautājumus. Kārtu pārstāvniecības sistēma dažādās Centrālās un Austrumeiropas zemēs veidojās un funkcionēja stipri atšķirīgi. Tāpēc lietot trafareto salīdzināšanas paņēmienu, Eiropas mērogā uzskaitot tikai augstākos valsts pārstāvniecības institūtus ([[Parlaments]], [[Ģenerālštati]], [[Seims]], [[Bajāru dome]], [[Zemes sapulce]], [[Reihstāgs]]) nozīmē to stipri vienkāršot. XVIII gs., izveidojoties [[Absolūtisms|absolūtismam]], kārtu pārstāvniecība zaudēja nozīmi un izzuda pati no sevis. | |
| + | |||
| + | Skat. arī [[kārtu pašpārvalde]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2019. gada 23. jūnijs, plkst. 05.06
Kārtu pārstāvniecība (an. Estates General, fr. les états généraux du royaume ou États-Généraux, vc. Generalstände, kr. сословное представительство) - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas valstu, kurā valsts pārvaldi, papildinot monarha varu, ar likumdevēja funkcijām īstenoja trīs brīvo kārtu - garīdzniecības, bruņniecības un pilsonības, - pārstāvēto delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot monarhu padomes (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats).
Sastopama vēlajos viduslaikos, pārejas periodā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, t.s. kārtu pārstāvniecības monarhijas laikā.
Paralēli pastāvēja provinču kārtu pārstāvju sapulces: Francijas karalistē - provinču štati, Žečpospoļitā - seimiki, vācu zemēs - landtāgi, kurās lēma vietējās provinces jautājumus. Kārtu pārstāvniecības sistēma dažādās Centrālās un Austrumeiropas zemēs veidojās un funkcionēja stipri atšķirīgi. Tāpēc lietot trafareto salīdzināšanas paņēmienu, Eiropas mērogā uzskaitot tikai augstākos valsts pārstāvniecības institūtus (Parlaments, Ģenerālštati, Seims, Bajāru dome, Zemes sapulce, Reihstāgs) nozīmē to stipri vienkāršot. XVIII gs., izveidojoties absolūtismam, kārtu pārstāvniecība zaudēja nozīmi un izzuda pati no sevis.
Skat. arī kārtu pašpārvalde
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 34. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Landtag und Landstände - Vorformen des Parlamentarismus. Vortrag von Prof. Dr. Ernst Schubert, Institut für Historische Landesforschung der Georg-Universität Göttingen
- Ständische Ordnungen am Anfang des 18. Jahrhunderts und das Braunauer Parlament
- An excellent discussion of how one qualified as noble in ancien régime France.
- Jackson J. Spielvogel. Western Civilization
- Законы о состояниях (св. зак. т. IX, изд. 1899 г.) с дополнительными узаконениями, разъяснениями Правит. Сената, циркулярами Министерсва Внутренних дел и алфавитным указателем. Сост. Палибин М.Н. Санкт-Петербург, 1901
- Сословно-представительная монархия.
- Ливанцев К.Е. Сословно-представительная монархия. / История средневекового государства и права.
